Foto: Reuters/SCANPIX
Foto: Reuters/SCANPIX
2023. gada 19. septembrī Kalnu Karabahas apgabalā Stepanakertā, ko Azerbaidžāna sauc par Khankendi, cilvēki skrien, apšaudes un sprādzieni šajā ekrānuzņēmumā, kas iegūts no izdales video.

Azerbaidžānas armija sākusi militāru operāciju Kalnu Karabahā 89

Azerbaidžāna otrdien paziņoja, ka tās armija sākusi militāru operāciju “de facto” neatkarīgajā Kalnu Karabahā.

Reklāma
Reklāma
Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara
RAKSTA REDAKTORS
“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 7
“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu
Lasīt citas ziņas

Operācijas mērķis esot “konstitucionālās kārtības atjaunošana”.

Tiek ziņots par triecieniem Armēnijas un Kalnu Karabahas armijas objektiem. Kalnu Karabahas galvaspilsētā Stepanakertā dzirdami sprādzieni.

CITI ŠOBRĪD LASA

Baku arī apsūdzējusi Armēniju un Kalnu Karabahu teroristisku uzbrukumu organizēšanā, ziņo Azerbaidžānas valsts aģentūra AZERTAC.

Par iemeslu šīm apsūdzībām kalpoja divi mīnu sprādzieni Kalnu Karabahas Azerbaidžānas kontrolētajā daļā otrdien. Pirmajā gadījumā uz mīnas uzbraucis valsts autoceļu dienesta automobilis un gājuši bojā divi dienesta darbinieki, bet otrajā eksplozijā zaudējuši dzīvību četri Iekšlietu ministrijas darbinieki, kas bija devušies uz notikuma vietu, taču viņu automobilis uzbraucis uz mīnas.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir “de facto” neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

2020.gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās, kad abas valstis ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu.

Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Neskatoties uz Armēnijas un Azerbaidžānas miera sarunām ASV un ES paspārnē, uz abu valstu robežas bieži notiek sadursmes.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.