Baltkrievija kā nākamā Krima? Galvenā izlūkošanas pārvalde atklāja, ka Lukašenko ir panikā, un šoreiz pie vainas nav Ukraina 0
Baltkrievijas diktators nonāca sarežģītā situācijā: no vienas puses, viņš nevar iesaistīties karā Krievijas Federācijas pusē, no otras puses, viņš ir spiests atbalstīt Putinu, raksta dialog.ua.
Aleksandra Lukašenko Baltkrievijas režīms grimst arvien dziļākā atkarībā no Krievijas, lai gan pats diktators atklāti baidās, ka Baltkrievija tiks iesaistīta pilna mēroga karā pret Ukrainu.
To 2025. gada Ostrožskas forumā paziņoja bijušais Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Iļja Pavlenko, ziņo RBC Ukraina. Pēc viņa teiktā, Baltkrievija faktiski ir zaudējusi savu militāro suverenitāti. Maskava jau gadiem ilgi veido kontroli pār valsts drošības spēkiem, aizbildinoties ar tā sauktās savienības valsts izveidi.
Mācības, kopīgas karavīru grupas un netraucēta Krievijas karaspēka pārvietošanās visā Baltkrievijā tikai apstiprina, ka Minska jau sen vairs nepieņem patstāvīgus lēmumus aizsardzības jautājumos.
Ukrainas izlūkdienesti fiksēja Krievijas karavīrus civilās uniformās, kas izpētīja Baltkrievijas ceļus, gatavojot maršrutus ātrai karaspēka izvietošanai.
Kremlis izmantoja līdzīgas metodes pirms Ukrainas Krimas okupācijas. Pavlenko uzsver, ka Baltkrievijas izlūkdienesti ir pilnībā pakļauti Krievijai un Maskava tos izmanto kiberizlūkošanai un operācijām pret Ukrainu un Eiropu.
Tomēr tieši Krievija, nevis Minska, rada tiešus draudus. Lukašenko galvenās bailes ir jebkāds Putina mēģinājums iesaistīt Baltkrieviju militārās darbībās. Lai izvairītos no tiešas iesaistīšanās karā, režīms cenšas demonstrēt savu “lietderību”, palīdzot Maskavai ražot raķetes, elektroniku, šasijas un degvielu, īpaši pēc Ukrainas uzbrukumiem Krievijas militārajiem objektiem.
Vienlaikus Baltkrievija ir kritiski atkarīga no importa, eksporta un Krievijas atbalsta, un eksperti lēš, ka ekonomika jau ir zaudējusi aptuveni pusi no prognozētās izaugsmes 2026. gadā. Neskatoties uz sabiedrotajām attiecībām starp Minsku un Maskavu, Ukraina apzināti izvairās no uzbrukumiem Baltkrievijas teritorijai, lai nedotu Putinam ieganstu piespiest Lukašenko mobilizēties un iesaistīties karā.
Pēc Pavļenko teiktā, Lukašenko baidās no Krievijas pieaugošās klātbūtnes, jo sabiedrība varētu pierast pie militarizācijas, kā tas notika okupētajā Krimā. Un pārmērīga Kremļa iejaukšanās varētu viņam maksāt varu. Tāpēc diktatora visi centieni ir vērsti uz vienu mērķi: saglabāt savu amatu , pat ja Baltkrievija turpina zaudēt savu atlikušo neatkarību.
