Balto galdautu svētku ideja – par vai pret? “Man liekas, tas ir gods, ka viss iemirdzas baltās krāsās” 198

4. maijs kalendārā atzīmēts kā Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, taču vairākus gadus atpakaļ tika mēģināts tos sabiedrībā plašāk iedzīvināt ar ideju par “Baltā galdauta svētkiem”. Vai šī ideja ir atbalstāma? TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” ar viedokļiem dalās 4. maija deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka un Valsts prezidenta padomniece Aiva Rozenberga.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 4
Krievijas Federācijā beidzas padomju tehnikas krājumi. Putinam ir kāds neticams plāns 133
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Lasīt citas ziņas

“Kad skatos vecvecāku bildes, pat ikdienā ir bijis mežģīņots galdauts vai tamborēts galdauts, un svētku reizēs vienmēr uz galda klāts baltais galdauts. Padomju laiki to izjauca. Protams, daudzās latviešu ģimenēs bija šis galdauts, bet daudzās arī tas diemžēl bija jāiemāca no jauna,” stāsta Velta Čebotarenoka un turpina: “Es nesaskatu neko ļaunu šajā vārdu salikumā “baltā galdauta svētki”, ar to domājot – atdot godu pie kāda piemiņas akmens vai vienkārši domās daloties, vai sanākot kopā dziedot un priecājoties, un pēc tam, atnākot mājās, tiek uzklāts balts galdauts, ap kuru apsēžas ģimene un turpina svinēt. Man liekas, tas ir gods, kad viss iemirdzas baltās krāsās, padarot ikdienas galdu par svētku galdu.”

Kā tapa iniciatīva par Baltā galdauta svētkiem?

CITI ŠOBRĪD LASA

“Es šorīt domāju un mēģināju saprast, kas tad ir tas, kas ir mūsu svinēšanas pamatā. Es ļoti ceru, ka katrs no mums ir pieredzējis īstu un patiesu draudzību. Būtībā attiecības ar valsti svētku dienās ir apliecinājums, tā ir īsta un patiesa draudzība. Vienalga, kā tu sev noformulē savu Latviju, kas tev tā ir un par ko tu ikdienā cīnies, tā ir tava īstā attieksme. Vienalga, vai ar Latvijas karogu rokās, vai klusi mājās, bet ar īpašo sajūtu atzīmē šo dienu. Man liekas tas ir pats svarīgākais – ja nebūs iekšā, tad ārā arī nekas nenotiks,” saka Aiva Rozenberga.

Viņa arī atgādina, ka neviens nav rosinājis 4. maija Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu pardēvēt citā vārdā: “Ļoti labi atceros, ka Latvijas simtgades svētku svinēšanas laikā tā bija jauniešu iniciatīva, kas meklēja veidus, kā iedzīvināt 4. maija svinēšanu. Viņi gribēja rosīties un atrast  veidus, kā to iedzīvināt ikdienā, un viņi nāca pie Simtgades biroja ar šādu iniciatīvu, savukārt birojs rosināja šo jauniešu sapni padarīt par dzīvu.”

“Mēs ikdienā varam kašķēties, bet svētkos mēs zinām, ka esam kopā. Tā ir mūsu kopīgā valsts, tā īstā draudzība, kas tur mūs kopā, un kāpēc mēs valsti ar prieku un lepnumu turpinām,” noslēgumā uzsver Rozenberga.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.