“Bērni neziņā saspiesti koridorā, pa radio skan jautra mūzika, Siliņa jau teica, lai sākam pierast!” Latviešu pirmās emocijas tīmeklī par dronu Latvijas debesīs 0
Šūnu apraides paziņojums par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu daudzviet Latvijā izraisījis ne tikai satraukumu, bet arī asas diskusijas sociālajos tīklos. Cilvēki raksta par neziņu, bērniem skolās, jautājumiem par rīcību apdraudējuma gadījumā un neapmierinātību ar valsts institūciju komunikāciju.
Kāds sociālo tīklu lietotājs dalījās ar situāciju skolā, kur vecākiem atsūtīta ziņa, ka bērni atrodas koridorā un vecāki var ierasties viņiem pakaļ “uz savu atbildību”.
“Dilemma. Skola atsūta ziņu, ka pakaļ koridorī satupušajiem bērniem vecāki var ierasties ‘uz savu atbildību’. Kā ir pareizāk — gaidīt, kamēr drošībnieki un komunikatori izdara savu darbiņu un brīdinājums ir atcelts, vai arī ‘uz savu atbildību’ vest bērnus mājās, pa ceļam skaidrojot, kāpēc esi pieņēmis tādu lēmumu?” viņš raksta.
Daļa soctīklotāju atzina, ka šāda situācija rada ļoti nepatīkamu sajūtu — īpaši tad, ja bērni atrodas izglītības iestādēs, bet vecākiem nav skaidrs, kas īsti notiek un kad apdraudējums beigsies.
“Jā, un tāda dīvaina sajūta, ka bērni izglītības iestādēs, un tad sēdi un domā, kas ir, kas būs, un ka iekšēji gribētos, lai visi kopā tādos brīžos,” rakstīja kāda sieviete.
Cita norādīja, ka bērni dārziņā bijuši sapulcināti koridorā laikā, kad parasti būtu jāguļ, un apkārt valda neziņa.
“Sēžot neziņā, kamēr visa pierobeža sēž bez elektrības, bērni saspiesti dārziņā koridorā pārstresojušies laikā, kad būtu jāguļ, un pakaļ iet nedrīkst,” viņa rakstīja.
Diskusijā daudz tika runāts arī par to, kā Latvija reaģē uz dronu apdraudējumu. Daļa cilvēku pauda neizpratni, kāpēc citās valstīs līdzīgās situācijās rīcība šķietot ātrāka un izlēmīgāka.
“Pie Mazsalacas Vidzemē atnāca paziņojums par droniem. Bet redz, igauņi uzreiz notrieca, bet ko mēs? Ļaujam lidināties viņiem,” rakstīja kāds lietotājs.
Viņam komentāros gan iebilda, norādot, ka katra situācija ir atšķirīga un ne vienmēr dronu notriekšana ir vienkāršākais vai drošākais risinājums. Kāds komentētājs atgādināja, ka drons Igaunijā notriekts virs ezera, savukārt apdzīvotās vietās svarīgi vērtēt arī atlūzu krišanas risku.
“Pirmkārt, notrieca drošā vietā, virs ezera. Iespējams, ir situācijas, kur ir drošāk sekot un vērot, nekā uzmest dzīvojamai mājai,” rakstīja komentētājs.
Vēl kāda sociālo tīklu lietotāja aicināja nekritizēt Nacionālos bruņotos spēkus vai Aizsardzības ministriju tikai tāpēc, ka rīcība no malas šķiet nepietiekami ātra. Viņa norādīja, ka problēma ar droniem nav vienkārša un ar to saskaras arī citas valstis.
“Protams, droniem virs LV nevajadzētu būt, un jūtu līdzi Latgales iedzīvotājiem, kam šis ir regulāri jāpiedzīvo. Bet, ja viņus būtu tik viegli notriekt, tad tas jau sen būtu izdarīts,” viņa rakstīja.
Vienlaikus komentāros netrūka cilvēku, kuri uzskatīja, ka sabiedrībai ir tiesības uz kritiku un skaidrām atbildēm. Daudzi jautāja, kurā brīdī kritiska domāšana pārvēršas par “ķengāšanu” un vai šādos brīžos cilvēkiem nav tiesību prasīt konkrētu rīcību.
“Kāda ir starpība starp ķengāt un kritizēt? Es gribu zināt, lai saprastu, kurā brīdī mums ir demokrātija un kritiskā domāšana un kurā brīdī mēs tomēr ieslēdzam pašcenzūru,” rakstīja kāda komentētāja.
Īpaši daudz pārmetumu izskanēja par informācijas apriti. Cilvēki norādīja, ka šūnu apraides paziņojums pienācis, bet pēc tam daudziem neesot bijis skaidrs, kur meklēt turpmāku informāciju. Daži kritizēja arī sabiedrisko mediju darbu šajā brīdī.
“Gandrīz puse Latvijas saņēmusi šūnu apraides ziņojumu par apdraudējumu, tikmēr oficiālajā LTV ziņu YouTube kontā tiešraidi kopš 13.30 gaida ap 890 cilvēku, LTV1 rāda kādu raidījumu, LR1 runā par valdības veidošanu, LR2 skan priecīga mūzika,” rakstīja kāda lietotāja.
Arī citos komentāros atkārtojās doma, ka šādās situācijās cilvēki sagaida tūlītēju, vienkārši saprotamu un regulāri atjaunotu informāciju — nevis tikai sākotnējo brīdinājumu un pēc tam klusumu.
“Arī Madonā cilvēki dabūja ‘izbaudīt’ sajūtu, kad saņem šūnu apraides paziņojumu par gaisa telpas apdraudējumu. Ļoti neomulīgi. Vēl trakāk apzināties, ka šis diez vai bija pēdējais,” rakstīja kāda komentētāja.
Diskusijā iesaistījās arī cilvēki no dažādām Latvijas vietām — Cēsīm, Madonas, Liepājas un citām pilsētām. Daļa rakstīja, ka viņu pusē bijusi līdzīga situācija, citi savukārt norādīja, ka paziņojumu nemaz nav saņēmuši.
Bija arī komentāri, kuros izskanēja politiska neapmierinātība. Cilvēki jautāja, kur ir solītā aizsardzība, kāpēc sabiedrībai jāsēž neziņā un vai valsts ir pietiekami gatava šādām situācijām.
“Tas ir kaut kas unikāls! Pusē Latvijas nav elektrība, kaut kur mūsu gaisa telpā lido drons, kuru nevar atrast, cilvēkiem nāk šūnu apraides paziņojumi un nekas vairāk nav zināms! Tad kā cilvēks vispār var justies droši Latvijā?” rakstīja kāds lietotājs.
Tomēr bija arī mierīgākas balsis, kas aicināja neļauties panikai. Daži atgādināja, ka šādas sistēmas un rīcības algoritmi tiek pārbaudīti dzīvē, un sabiedrībai būs jāiemācās saprast, ko nozīmē šādi brīdinājumi un kā rīkoties.
“Siliņa teica, lai sākam pierast,” ironiski piebilda kāda komentētāja, uz ko cita atbildēja, ka runa neesot par samierināšanos, bet par gatavošanos un spēju šādus apdraudējumus uztvert kā jaunu realitāti.
Šī diskusija izgaismo vairākus sāpīgus jautājumus vienlaikus — drošību skolās, vecāku atbildību, valsts institūciju komunikāciju, sabiedrības uzticēšanos un Latvijas spēju reaģēt uz gaisa telpas apdraudējumiem. Vieniem šķiet, ka galvenais ir saglabāt mieru un neizplatīt paniku. Citi uzskata, ka tieši skaidras atbildes un ātra rīcība ir tas, kas šādā situācijā palīdzētu cilvēkiem justies drošāk.
Kāds komentārs šo sajūtu labi apkopoja: “Viss tikai sākas.”
