Bijušais Ukrainas ārlietu ministrs: Putins nevēlas sarunas ar Eiropu viena konkrēta iemesla dēļ 0
Krievijas prezidents Vladimirs Putins nevēlas apspriest kara izbeigšanu Ukrainā ar Eiropas valstīm, jo neuzskata tās par līdzvērtīgiem sarunu partneriem. Šādu viedokli intervijā radio “NV” paudis bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
Pēc viņa domām, ideja, ka Eiropa varētu aizstāt Amerikas Savienotās Valstis (ASV) iespējamās miera sarunās, saskaras ar nopietniem šķēršļiem. Kuleba norāda, ka pašlaik runa nav par visas Eiropas iniciatīvu, bet gan par atsevišķu valstu mēģinājumiem saglabāt savu ietekmi.
“Vai Vācijas un Francijas līderi šodien spēj nodrošināt visas Eiropas vienprātību par to, par ko viņi teorētiski varētu vienoties ar Krieviju? Es par to šaubos,” norādīja Kuleba.
Viņš atgādināja, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ievērojami pieaugusi Ziemeļeiropas valstu un Polijas loma gan militārajā, gan politiskajā jomā. Tādēļ, viņaprāt, Putins neuzskatītu Francijas vai Vācijas solījumus par pietiekamu garantiju.
Kuleba izteicās, ka Krievijas līderis varētu uzdot jautājumu: “Emanuel, mans dārgais, un Frīdrih, jūs man tagad apsolījāt atcelt sankcijas, bet tas taču ir Eiropas Savienības (ES) lēmums. Vai jūs varat garantēt, ka šie trakulīgie baltieši vai poļi, vai norvēģi, vai zviedri tam piekritīs?”
Pēc bijušā ministra domām, tieši šī iemesla dēļ Kremlis skeptiski raugās uz Eiropas valstu spēju vienoties vienotā pozīcijā.
Kuleba uzskata, ka Putina attieksme pret Eiropu veidojusies daudzu garu garumā un būtiski ietekmē Krievijas ārpolitiku.
“Tu neveic sarunas ar tiem, kurus neuzskati par svarīgiem… Tu 20 gadus teici, ka viņš nav nekas, un tagad sēdi ar viņu pie galda?
Visa Krievijas politika ir balstīta uz divu lielvaru (ASV un Krievijas) tēlu, kas pieņem lēmumus. Viņus vada mazvērtības komplekss. Viņiem Eiropa nav subjektīvs sarunu vedējs,” skaidroja Kuleba.
Tikmēr diskusijas par iespējamu miera procesu turpinās. Ukrainas vēstnieks ANO Andrijs Meļņiks nesen paziņoja, ka Putins vēlreiz noraidījis ideju par miera sarunām. Viņš atgādināja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atklātā vēstulē aicinājis Krievijas līderi izbeigt karu un paudis gatavību tiešām sarunām.
Meļņiks arī norādīja uz simbolisku sakritību laikā, kad Putins kārtējo reizi runājis par Krievijas armijas un ekonomikas panākumiem.
“Ironiski, ka Putina kungs to darīja uz melnu dūmu fona, kas pacēlās virs kritiski svarīgiem militāriem objektiem Sanktpēterburgas tuvumā, kuri tikai dažas stundas iepriekš bija nonākuši Ukrainas Bruņoto spēku trieciena mērķī. Šo simbolismu bija grūti nepamanīt,” sacīja Meļņiks.
Savukārt britu izdevums “Sky News” norādījis, ka nesenās sarunas par Ukrainu Apvienotajā Karalistē nosūtījušas svarīgu signālu gan Putinam, gan ASV prezidentam Donaldam Trampam. Izdevums uzsvēra, ka Eiropas līderi atkārtoti demonstrējuši atbalstu Ukrainai laikā, kad Kijiva arvien biežāk pārņem iniciatīvu kaujas laukā un spēj veikt triecienus dziļi Krievijas aizmugurē.
