1939. gada 26. janvārī. Spānijas Pilsoņu kara beigu akords 1
Pirms 80 gadiem ģenerāļa Fransisko Franko komandētās spāņu nacionālistu vienības, kā arī itāliešu brīvprātīgie iesoļoja Katalonijas galvaspilsētā Barselonā. Republikāņi to atdeva bez cīņas, atzīstot, ka tiem nav spēku noturēt Spānijas otro lielāko pilsētu.
Līdz ar Barselonas krišanu faktiski noslēdzās trīs gadus ilgušais asiņainais Spānijas Pilsoņu karš, ko uzskata par vienu no Otrā pasaules kara “priekšspēlēm”.
Lai arī republikāņi vēl kontrolēja Madridi un ap 30% valsts teritorijas, Katalonijas reģiona zaudēšana tālāko cīņu padarīja bezcerīgu, jo zaudēta tika arī kontrole pār svarīgiem militārās rūpniecības uzņēmumiem. Turpmākajās nedēļās demoralizētās republikāņu armijas vienības sāka atkāpšanos Francijas robežas virzienā.
Armijai līdzi sekoja premjers Huans Negrins un viņa valdība. Radās šķelšanās pašu republikāņu rindās, vieniem uzskatot, ka karš zaudēts un jālūdz Franko miers, bet otriem uzstājot uz cīņas turpināšanu.
Savukārt Franko nekādās sarunās ar zaudētājiem neielaidās, uzsverot, ka atbalsta tikai bezierunu kapitulāciju. Līdz 9. februārim, kad frankisti sasniedza Spānijas–Francijas robežu un to slēdza, pāri robežai bija pārgājis ap pusmiljons republikāņu armijas karavīru un civiliedzīvotāju bēgļu. Francijā tos skarbos apstākļos izvietoja īpašās nometnēs.
27. februārī Anglija un Francija atzina Franko Spānijas valdību; 28. martā nacionālisti ieņēma Madridi un 31. martā jau visa valsts teritorija bija frankistu rokās. 1. aprīlī ģenerālis Franko svinīgā radiouzrunā paziņoja par uzvaru un Pilsoņu kara beigām.
