Latvijas Galda tenisa federācijas valde – nejauša sagadīšanās vai konkrētas ģimenes perēklis? Ar šo stāstu padalījās kāds mūsu lasītājs. Tajā iedziļinoties un apskatot federācijas mājaslapu, šķietami redzami vairāki sarkanie karogi.
Lasītājs mums atsūtīja publikāciju, kurā Latvijas Galda tenisa federācija aprakstīta kā ģimenes bizness. Ārzemju raksts publicēts 25.08.2025. Zemāk lasāms raksta tulkojums.
Eiropas Galda tenisa savienības viceprezidente Ina Jozepsone un viņas ģimenes bizness Latvijas Galda tenisa federācijā
Šis ir ģimenes bizness. Šī organizācija ir spilgts piemērs tam, kāpēc būtu stingri jāaizliedz tuvinieku vienlaicīga darbošanās vienā un tajā pašā organizācijā. Pretējā gadījumā uzvar nepotisms un personīgās intereses.
Inai Jozepsonei nav nekādu ētisku dilemmu ieņemt divus amatus vienlaikus, kas rada acīmredzamu interešu konfliktu (īpaši ņemot vērā pēdējo laiku labvēlību, ko saņem Latvija). Viņa bez problēmām veicina sava dēla sportista karjeru, izmantojot savu augsto amatu vietējā federācijā, kā arī iesaista viņa tēvu citā amatā, kas pieejams Latvijas federācijā. Nesen situācija kļuvusi vēl nopietnāka – Daniels Kogans, iespējams, kļūs par vienu no Eiropas Galda tenisa savienība (ETTU) Atlētu komisijas locekļiem. Kāpēc gan ne? “Ģimenes bizness” var pārsniegt Latvijas robežas. Izskatās, ka ETTU tas pat ir pa prātam.

Interesants ir arī gadījums ar Aleksandru Maskaļonoku un viņa iekļaušanu Latvijas federācijas valdē. Latvijas izlases spēlētājs, kurš 2018. gadā pasaules rangā ieņēma 1140. vietu, kopā ar vairākiem citiem Latvijas sportistiem tika diskvalificēts no “TT Cup” – viena no tiem “pagraba” turnīriem, kuros dažas totalizatoru kompānijas ļauj likt likmes pat uz pilnīgām amatieru spēlēm – neskaidru iemeslu dēļ. Kas varēja būt par iemeslu Maskaļonoka un citu spēlētāju diskvalifikācijai turnīrā, kur spēlētāji saņem 8–20 eiro tikai par dalību? Jautājums joprojām paliek atklāts.
Taču, kā redzams, reputācijas riski Latvijas Galda tenisa federācijai un Jozepsonei neko nenozīmē – galvenais, lai jaunievēlētais valdes loceklis būtu “noderīgs” un palīdzētu piesaistīt ienesīgus sponsorus no totalizatorus uzņēmumam, kurā viņš strādā. Vai nav pārāk daudz vārda “totalizators” šajā stāstā?
Mēs mēģinājām noskaidrot Eiropas Galda tenisa savienības prezidenta Pedro Mouras viedokli. Diemžēl viņš ignorēja mūsu vēstules, un šāda “strausa” rīcība izskatās pēc klusējošas piekrišanas visam, kas notiek ap Inu Jozepsoni un viņas apšaubāmajām aktivitātēm Latvijas Galda tenisa federācijā (LTTF) un ETTU. Godīgi sakot, šķiet, ka galda tenisa pārvaldība šobrīd ir zemākajā punktā savā vēsturē. Starptautiskā Galda tenisa federācija (ITTF) prezidente Petra Sērlinga pārvērta ITTF vēlēšanas par cirku un pilnīgu kauna traipu, Ina Jozepsone izmanto savu amatu personīgo interešu virzīšanai visos līmeņos, bet ETTU prezidents Pedro Moura šajā gadījumā uzvedas kā straus – izbauda “Depeche Mode” šedevru un klusi noliec galvu šādas uzvedības priekšā. Ironiski, ka tieši šie cilvēki visbiežāk runā par pārvaldības caurspīdīgumu, atbildību, iekļaušanu un galda tenisa popularizēšanu.
“Kvalitatīva pārvaldība ir būtiska, lai nodrošinātu izaugsmi, inovācijas un iekļaujošu vidi. Caurspīdīgums, godīgums un atbildība ir pamatprincipi, kas vadīs manu darbu. Mēs jau esam izveidojuši stabilu pamatu ar mūsu stratēģisko plānu, un es apņemos turpināt nodrošināt, ka ETTU darbojas, ievērojot šīs vērtības, uzturot regulāru komunikāciju ar visām dalībvalstīm. Mēs vēlamies palikt saskaņā ar to vajadzībām un mērķiem,” kādā intervijā reiz teica Pedro Moura.
Cik liekulīgi…
Interešu konfliktu nesaskata
Lūdzot komentēt situāciju, sazinājos ar Inu Jozepsoni.
Jozepsone raksta: “Saskaņā ar Latvijas Galda tenisa federācijas (turpmāk – LGTF) statūtu 7.1 punktu, LGTF kopsapulce ir augstākā lēmējinstitūcija, kas uz 4 gadiem ievēl LGTF izpildinstitūciju 9 valdes locekļu sastāvā, kur valdes priekšēdetājam un trīs valdes priekšsēdētāja vietniekiem tiek nodrošinātas vienpersoniskās LGTF pārstāvniecības tiesības.
Saskaņā ar LGTF statūtu 11.punktu LGTF finasiālās un saimnieciskās darbības kontroli veic revīzijas komisija trīs cilvēku sastāvā, ko ievēl biedru kopsapulce uz četriem gadiem.
No revīzijas komisijas sastāva LGTF kopsapulcē tiek ievēlēts arī revīzijas komisijas priekšsēdētājs. Pamatojoties uz iepriekš minēto, vēlos uzsvērt, ka gan valdes priekšsēdētāju, gan revīzijas komisijas vadītāju ievēl LGTF biedru kopsapulce, turklāt
gan LGTF valde, gan revīzijas komisijas darbojas deviņu un trīs cilvēku sastāvā, kas novērš jebkādas interešu konflikta iespējas un nodrošina abu institūciju neatkarīgu darbību.”
Problēmu ar Maskaļonku nav
“Kā jau tika minēts iepriekšējā punktā, LTGF izpildinstitūciju 9 valdes locekļu sastāvā ievēl LGTF biedru kopsapulcē, līdz ar ko arī Aleksandrs Maskaļonoks tika ievēlēts LGTF valdē biedru kopsapulces balsojuma rezultātā. Kā kandidātu viņu tika izvirzījis LGTF kolektīvais biedrs.
Vēlos informēt, ka LGTF nav izmeklēšanas iestāde, lai noteiktu kādas personas vainu, tomēr šajā konkrētajā gadījumā veicām informācijas pieprasījumu no Starptautiskās Galda Tenisa Federācijas (ITTF) atbildīgām personām par iespējamo Aleksandra Maskaļonka un vēl dažu spēlētāju saistību ar integritātes pārkāpumiem, uz ko tika saņemta noraidoša atbilde, proti, ka ITTF nav informācijas par to esamību.
Līdz ar to kādas privātpersonas aizdomas vai apgalvojumus nevar uzskātīt par pamatu Aleksandra Maskaļonka tiesību ierobežošanai būt ievēlētam LGTF valdē ar LGTF biedru kopsapulces lēmumu,” skaidro Jozepsone.
Kogans finansēts atbilstoši
Runājot par Danielu Koganu, Jozepsone skaidro: “Informācija par LGTF valsts budžeta finansējuma izlietojumu ir pieejama LGTF interneta vietnē https://www.lgtf.lv/#/viewpage/33. Tāpat ik gadu atskaite par LGTF budžeta izpildi tiek prezentēta biedru kopsapulcē. Neviens no Latvijas izlases dalībniekiem nav saņēmis pabalstus vai bijis citādāk atbalstīts no LGTF puses izmantojot valsts vai arī privāto finansējumu.
Kas attiecās uz Danielu Koganu: viņš bija iekļauts Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) satāvā tikai tajos gados, kad viņam izdevās izpildīt LOV kritērijus.”
Par aizdomām vai negodīgu rīcību federācijas valdē var vērsties revīzijas komisijā, bet tur strādā Jozepsones tēvs
Situāciju komentē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļa.
Kam un kāda ietekme uz sporta federācijām Latvijā ir IZM?
Sporta federācijas Latvijā ir neatkarīgas nevalstiskas organizācijas (biedrības), kuru iekšējo darbību, lēmumu pieņemšanu un pārvaldību primāri uzrauga un nodrošina paši federāciju biedri un federāciju iekšējās institūcijas — piemēram, valde, biedru sapulce un revīzijas (kontroles) komisija. Federāciju statūtos noteiktā kārtībā biedri pieņem lēmumus par vadību, budžetu un citiem jautājumiem.
Savukārt valsts institucionālais regulējums nosaka, ka valsts politiku sportā un tiesisko ietvaru veido IZM, bet administratīvo uzraudzību īsteno Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP), kurai ar valdības deleģējumu ir uzticēta:
-sporta federāciju atzīšana un reģistrācija;
-valsts finansējuma administrēšana un uzraudzība;
-federāciju darbības atbilstības izvērtēšana noteiktajiem kritērijiem.
Tādējādi IZM veido un uzrauga kopējo politiku un tiesisko ietvaru, savukārt LSFP nodrošina ikdienas īstenošanu un kontroli, lai federāciju darbība notiktu atbilstoši likuma prasībām.
Rakstā minēts milzīgs interešu konflikts — vai IZM to saskata?
IZM nevar izvērtēt interešu konfliktu federācijas iekšējos attiecību jautājumos bez faktos balstītas informācijas.
Jāņem vērā, ka Latvijas tiesiskais regulējums par interešu konflikta novēršanu tieši attiecas uz valsts amatpersonu darbību, nevis uz nevalstisku organizāciju vadītājiem. Tomēr ētikas un labas pārvaldības principi, kādus sagaida sabiedrība un IZM, attiecas arī uz sporta federācijām — īpaši, ja tām piešķirti vai no valsts saņemti publiski līdzekļi.
Ja biedri vai sporta sabiedrības pārstāvji saskata iespējamus interešu konfliktus vai pārkāpumus federācijas darbībā, viņiem ir tiesības un ētisks pienākums vērsties pie federācijas revīzijas (kontroles) komisijas un, ja nepieciešams, Latvijas Sporta federāciju padomē (LSFP), kurai ir deleģētas federāciju uzraudzības funkcijas.
Kas un kā regulē vairāku ģimenes locekļu esamību sporta federācijās (piem., prezidente un revīzijas komisijas loceklis)?
Pirmkārt un galvenokārt biedrības amatpersonu ievēlēšanu un iecelšanu regulē pašas organizācijas biedri, kas izriet no šo organizāciju autonomijas un pašpārvaldes principiem. Primārais tiesiskais un organizatoriskais regulējums ir federācijas statūti un iekšējās procedūras, tostarp ētikas vai interešu pārvaldības noteikumi (ja tādi ir). Tā kā federācijas ir biedrības, tad to statūtiem ir jāatbilst Biedrību un nodibinājuma likuma prasībām, nodrošinot demokrātisku un caurspīdīgu lēmumu pieņemšanas procedūru.
Vai ir pieņemami, ka prezidentes dēls ir finansiāli visatbalstītākais spēlētājs? Kas izvērtē šo situāciju — revīzijas komisija?
No sporta nozares labas pārvaldības viedokļa svarīgākais ir, lai visi lēmumi par sportistu atbalstu, finanšu sadali un izlases sastāviem tiktu pieņemti atbilstoši federācijas statūtiem, valsts normatīvajiem aktiem un demokrātiskas, ētiskas un caurspīdīgas pārvaldības principiem, skaidriem kritērijiem.
Būtiski, ka jebkuri atbalsta lēmumi ir pamatoti, dokumentēti un pieņemti atklātā, taisnīgā un pārskatāmā procesā, kas ir būtisks nosacījums sporta nozares labas pārvaldības principu ievērošanai.
Vai ir pieņemami ilgstoši būt augstākajā amatā federācijā?
Svarīgākais ir, lai organizācijas vadība darbotos profesionāli, godprātīgi un demokrātiski, spējot ģenerēt jaunas idejas un veicināt organizācijas attīstību.
Sporta likuma 10.1 panta 1.daļas 3.punkts nosaka, ka izpildinstitūcijas pilnvaru termiņš nedrīkst būt garāks par četriem gadiem. Vienlaikus sporta likums neparedz ierobežojumus izpildinstitūcijas atkārtotai ievēlēšanai. Sporta likums nostiprina sporta organizāciju demokrātijas principus, savukārt konkrēti amatpersonu termiņu ierobežojumi un vēlēšanu kārtība ir federācijas statūtu jautājums.
Rūpējoties par demokrātisku organizāciju pārvaldību, būtiski ir nodrošināt atklātas vēlēšanas un pārskatāmas kandidātu izvirzīšanas procedūras.
Vai ir pieņemami būt prezidentes amatā Latvijas galda tenisa federācijā un vienlaikus būt viceprezidentei Eiropas galda tenisa savienībā (ETTU)?
Amatu savienošana šādos gadījumos ir ierasta prakse. Tā nav pretrunā ar Latvijas normatīvajiem aktiem vai labas pārvaldības principiem. Jāatzīmē, ka viens no sporta federācijas atzīšanas kritērijiem Latvijā ir tās pārstāvniecība attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, kas bieži ietver federācijas vadības iesaisti starptautiskos amatos.
Kādi ir kritēriji, veidojot sporta federāciju? Vai valdes locekļiem jānodarbojas ar konkrēto sporta veidu un kādā līmenī?
Latvijā sporta federāciju atzīšanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 505 “Sporta federāciju atzīšanas kārtība”, kas izstrādāti saskaņā ar Sporta likuma 10. panta trešo daļu.
Atbilstoši šiem noteikumiem, sporta federācija var tikt atzīta un iegūt tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā valstī, kā arī pārstāvēt valsti starptautiskajās sporta organizācijās, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:
-darbības mērķis – federācijas statūtos skaidri norādīts, ka tās mērķis ir attiecīgā sporta veida vai darbības jomas attīstīšana Latvijā;
-sacensību organizēšana – federācija regulāri organizē sacensības attiecīgajā sporta veidā;
-darbības joma – federācija darbojas konkrētajā sporta veidā vai jomā, par kuru tā vēlas atzīšanu;
-dalībnieku skaits un aktivitāte – federācija pārstāv noteiktu sporta veidu un aptver Latvijā aktīvos sportistus, trenerus un organizācijas;
-starptautiskās atzīšanas pamatojums – federācijai jābūt atzītai attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā;
-sacensību pieredze – jābūt pieredzei sacensību organizēšanā konkrētajā sporta veidā vai darbības jomā;
-atzīšanas nepieciešamības pamatojums – jāsniedz argumenti, kāpēc federācija ir nepieciešama un kā tā uzlabos sporta veida attīstību Latvijā.
Šie kritēriji nodrošina, ka federācija ir funkcionāla, organizēta un spēj īstenot nepieciešamās funkcijas attiecīgajā sporta veidā valstī. Latvijas Sporta federāciju padome pieņem galīgo lēmumu par federācijas atzīšanu vai atteikumu pēc komisijas atzinuma saņemšanas.



