Šodien lems par to, vai piešķirt kārtējo izstāšanās pagarinājumu.
Šodien lems par to, vai piešķirt kārtējo izstāšanās pagarinājumu.
Foto: Dinendra Haria/ZUMAPRESS/SCANPIX/LETA

Breksits jāatliek – atkal 0

Kā teiktu briti, bumba tagad ir Eiropas Savienības (ES) laukuma pusē. Piektdien tiks lemts par to, vai piešķirt kārtējo izstāšanās pagarinājumu, ko pēc likuma Borisam Džonsonam nācās pieprasīt, un mediji ziņo, ka ES valstu līderi to atbalsta.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties
14 iecienīti produkti, kuru sastāvā ir vielas, kas var veicināt vēža veidošanos 3
Ukraina pazemo Putinu, pārkāpjot vienu “sarkano līniju” pēc otras
Lasīt citas ziņas
Francija iesaka dot 15 dienas, lai Borisam Džonsonam būtu papildu laiks britu parlamenta pārliecināšanai.

Taču Vācija sliecas atbalstīt Donalda Tuska ieteikto 31. janvāri ar iespēju izstāties agrāk, ja vien Apvienotā Karaliste (AK) un ES Parlaments ratificē izstāšanās līgumu pirms noteiktā laika.

CITI ŠOBRĪD LASA

Visticamāk, tieši 31. janvāris arī būs nākamais izstāšanās datums, jo ES grib izvairīties no iesaistīšanās britu iekšpolitikas cīņās, un piekrišana britu parlamenta piedāvātajam datumam – 31. janvārim – būtu vis­neitrālākais lēmums.

“Ņemot vērā premjerministra Borisa Džonsona lēmumu iepauzēt izstāšanās līguma apstiprināšanu un cenšoties izbēgt no bezlīguma izstāšanās, es ieteikšu ES27 apstiprināt AK iesniegto izstāšanās pagarinājuma pieprasījumu,” tā sacīja Donalds Tusks otrdienas naktī pēc britu parlamenta balsojuma Vestminsterē.

Kā zināms, Boriss Džonsons apgalvo, ka nekādu pagarinājumu nevēlas, bet cerības, ka britu parlaments apstiprinās izstāšanās līgumu trijās dienās, tika sagrautas otrdienas vakarā, kad parlamentārieši noraidīja valdības piedāvāto darba kārtību, pamatojot noraidījumu ar to, ka ir nepieciešams ilgāks laiks, lai apspriestu piedāvāto likumdošanu. Un tas nozīmē, ka izstāties 31. oktobrī ir nereāli.

Britu augšpalātas ziņojums brīdina, ka britiem nāksies maksāt 39 miljardu sterliņu mārciņu (45 miljardi EUR) “šķiršanās maksājumu” pat tajā gadījumā, ja izstāšanās notiek bez līguma. Nemaksāšana draud ar starptautisku AK reputācijas zaudēšanu un varētu bloķēt jebkuru nākotnes brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas valstīm.

Daudzi pārliecināti breksiteri, piemēram, Naidžels Farāžs, apgalvo, ka AK nav jāmaksā Briselei gadījumā, ja notiek bezlīguma izstāšanās, citējot Augšpalātas Finanšu lietu apakškomitejas ziņojumu, kur teikts, ka britus piespiest maksāt nevarēs. Taču nupat tā pati komiteja ir secinājusi, ka AK “nepieciešams respektēt valsts finansiālās saistības”.

Realitātē būs grūti piespiest AK maksāt, iespējams, ka lieta nonāks pat Starptautiskajā tiesā, kur tā atrastos pat četrus un vairāk gadus, tādējādi traucējot noslēgt jaunus līgumus ar ES.

Eiropas Parlaments jau pieņēmis rezolūciju, kurā teikts, ka tas nepiekritīs nevienam nākotnes līgumam starp ES un AK, kamēr netiks nokārtotas AK saistības, nemaksāšana varētu arī apdraudēt dalību dažādās kopīgajās programmās.

Pagaidām gan AK amatpersonas neapgalvo, ka nemaksās, britu ārlietu ministrs Dominiks Rābs ir izteicies, ka “Viņas majestātes valdība un Apvienotā Karaliste vienmēr maksā savus parādus”.

Reklāma
Reklāma

Tikmēr viena no aktuālākajām tēmām britu medijos ir ārkārtas vēlēšanas, un tas, vai briti dosies pie vēlēšanu urnām jau pirms Ziemassvētkiem, iespējams, izšķirsies tuvākajās dienās.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.