Ekonomika
Īpašums

“Būs īpašuma izsole, un mēs nopirksim visu…” Kopīpašnieks izspiež no dzimtas īpašuma Mellužos31


Maija Surgunte un viņas mātes brālis Voldemārs Surgunts pārliecināti, ka SIA “RADDO” viņus mērķtiecīgi izspiež no viņiem vairākās paaudzēs piederējušā dzimtas īpašuma Mellužos.
Maija Surgunte un viņas mātes brālis Voldemārs Surgunts pārliecināti, ka SIA “RADDO” viņus mērķtiecīgi izspiež no viņiem vairākās paaudzēs piederējušā dzimtas īpašuma Mellužos.
Foto: Dainis Bušmanis

Pēc “LA” 7. novembra numurā publicētā raksta “Nopērk kopīpašuma domājamo daļu, bet pievāc tavējo…” redakcijā vērsās Mellužos, Slokas ielā 109, reģistrētā nekustamā īpašuma domājamās daļas īpašniece Maija Surgunte, atklājot, ka arī viņa iekūlusies līdzīgā likstā, no kuras cenšas izkļūt gadiem ilgi. Pēc viņas stāstītā, otrs kopīpašuma domājamās daļas īpašnieks SIA “RADDO” dara visu, lai izspiestu viņu un viņas mātes brāli Voldemāru Surguntu no viņiem vairākās paaudzēs piederējušā dzimtas īpašuma.

 

Svešinieks dzimtas īpašumā

Uz manu jautājumu, kā varēja notikt, ka dzimtas īpašumā iekļuvis svešinieks, Maija atbild, ka krīzes gados, sākoties darbinieku masveida atlaišanai, zaudējusi labi apmaksātu valsts darbu.

Nespēdama maksāt kredītu, iekritusi parādos, kuru segšanai kop­īpašumā viņai piederošā domājamā daļa nonākusi bankas rokās.

Izsolē to nopircis no bankrotējušās “Parex bankas” izveidotās akciju sabiedrības “Reverta” meitas uzņēmums “NIF Nekustamie īpašumi”, kurš pēc tam pārdevis to SIA “RADDO”. Maija ir pārliecināta, ka šī firma nopirkusi to tikai vienā nolūkā – iegūt īpašumā arī viņas mātes brālim Voldemāram Surguntam piederošo daļu.

SIA “RADDO” valdes loceklis Rolands Umbraško viņai atklāti paziņojis: “Būs izsole, un mēs nopirksim visu…”

Ka mērķis nepārprotami ir tāds, to pierāda šīs firmas turpmākā darbība. 2016. gadā, kad kopš darījuma ar SIA “NIF Nekustamie īpašumi” bija pagājuši vien daži mēneši, SIA “RADDO” pēkšņi pavēstīja Voldemāram, ka vairs nevēlas palikt kopīpašumā, tāpēc piedāvā viņam nopirkt tai piederošo kopīpašuma domājamo daļu vai pārdot savējo.

 

Grib nopirkt par sviestmaizi

2016. gadā Rolands Umbraško rakstiski piedāvājis Voldemāram piederošo zemes domājamo daļu 1200 kvadrātmetru platībā atpirkt par 5000 eiro… Vēlāk piedāvājis atpirkt jau par 20 000 eiro. Pēc Valsts zemes dienesta uzturētā Nekustamā īpašuma valsts kadastra datiem Voldemāram Surguntam piederošās domājamās daļas kadastrālā vērtība ir 26 804,40 eiro.

Voldemārs stāsta, ka no piedāvājuma atteicies, tāpēc ka īpašuma vērtība ir lielāka un ka par piedāvātajiem divdesmit tūkstošiem Mellužos līdzvērtīgu īpašumu nav iespējams nopirkt.

Uz manu jautājumu, vai divu kopīpašnieku starpā nebija iespējams panākt vienošanos, Rolands Umbraško atbild, ka vienu­brīd tāda pat esot panākta. Kopīpašnieki vienojušies, ka pārdošot visu īpašumu, naudu sadalot atbilstoši kopīpašuma domājamo daļu lielumam. Par kādu summu bija vienošanās, to viņš neatklāj. Bet kādā brīdī Voldemārs esot atteicies. Kāds bijis atteikuma iemesls, to viņš nezinot.

Voldemārs teic, ka negrasījās par pieciem tūkstošiem pārdot īpašumu, kurā bija dzīvojis kopš bērnības un kurā vēlējās nodzīvot līdz mūža vakaram.

Viņam kā pensionāram gluži dabiski neesot arī tādas naudas, lai atpirktu firmai piederošo zemes gabalu un pirms kara uz tās uzcelto dzīvojamo ēku.

Voldemārs un Maija sprieduši, ka nekādas briesmas viņiem nedraudot, jo 2005. gadā viņu starpā bijis noslēgts īpašuma lietošanas līgums, kurš turklāt reģistrēts zemesgrāmatā. Pēc šā līguma no zemes gabala 2089 kvadrātmetru kopplatībā 1200 kvadrātmetrus apsaimnieko viņš, bet atlikušos 889 kvadrātmetrus – Voldemāra mirušās māsas meita Maija.

Bet īstās briesmas vēl bija priekšā. Tā kā Voldemārs atteicās no piedāvājuma par pusvelti pārdot savējo vai par pārspīlēti lielu summu pirkt firmai piederošo domājamo daļu, sekoja SIA “RADDO” prasība tiesā izbeigt kopīpašumu, pārdodot to izsolē.

Rīgas rajona Jūrmalas tiesa šo prasību apmierināja, piedevām piedzenot no pensionāra valsts nodevu un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 175,84 eiro apmērā…

 

Kopīpašuma lietošanas līgums neglābj

Voldemārs Surgunts pārsūdzēja šo spriedumu Rīgas apgabaltiesā, norādot tai, ka būtu taisnīgi nevis pārdot īpašumu izsolē, bet sadalīt atbilstoši savulaik noslēgtajam lietošanas līgumam, kas, viņaprāt, ir saistošs arī SIA “RADDO” kā īpašuma tiesību ieguvējam.

Pieminētajā īpašuma lietošanas līgumā citstarp bija noteikts, ka kopīpašnieki neliks cits citam nekādus šķēršļus, ja kāds gribētu atdalīties, izveidojot atsevišķu īpašumu atbilstoši savas domājamās daļas platībai. Bet SIA “RADDO” tiesā paskaidroja, ka šis līgums tai nav saistošs, jo tā neesot šā līguma dalībniece.

2018. gada decembrī arī Rīgas apgabaltiesas spriedums bija tāds pats kā pirmās instances tiesā. Tiesnešu ieskatā savulaik starp Voldemāru un Maiju Surguntiem noslēgtais īpašuma lietošanas līgums neatņem SIA “RADDO” Civillikumā noteiktās tiesības izstāties no kopīpašuma. Neko nelīdzēja arī pārsūdzība Augstākajā tiesā, Kasācijas sūdzību nemaz neskatot pēc būtības, tā atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu.

Pēc Civillikuma kopīpašuma izbeigšana tiesas ceļā ir iespējama trijos veidos: reāli sadalot, pārdodot vienam no kopīpašniekiem vai pārdodot izsolē. Bet klāt ir arī svarīga piebilde: ja kop­īpašnieki paši nespēj vienoties par kopīpašuma sadalīšanu.

Pēc jau pieminētā savulaik starp toreizējiem kopīpašniekiem Voldemāru un viņa māsas meitu Maiju noslēgtā un zemesgrāmatā reģistrētā kopīpašuma lietošanas līguma šāda vienošanās bija. Bet ne Rīgas rajona tiesā, ne Rīgas apgabaltiesā to neņēma vērā…

Mēģinot panākt īpašuma reālu sadali, Voldemārs vērsās pēc atļaujas Jūrmalas pašvaldībā. Bet saņēma atteikumu, jo pēc teritorijas plānojuma un apbūves noteikumiem šī kopīpašuma kopplatība esot par mazu, lai to sadalītu divos atsevišķos.

 

Apsūdz kopīpašnieku krāpšanā

Maija un Voldemārs ir pārliecināti, ka SIA “RADDO” darbība liecina par rūpīgi gatavotu plānu izkrāpt viņiem piederošo zemi.

Apsūdzot SIA “RADDO” krāpšanā, Voldemārs Surgunts pieprasīja policijai sākt kriminālizmeklēšanu. Saņēmis atteikumu, tādu pašu prasību nosūtīja ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai, tieslietu ministram, iekšlietu ministram, tiesībsargam. Veltīgi. Šo iestāžu amatpersonu sagatavoto ar likumu pantu atstāstījumiem piebāzto atbilžu būtība ir izsakāma teju vienā teikumā: kopīpašuma izbeigšana notiek Civillikumā paredzētajā kārtībā; tām nav tiesību apstrīdēt tiesu nolēmumus.

Uz Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputātu jautājumu, vai ministrija negrasās kaut ko darīt, lai ierobežotu domājamo daļu izkrāpšanu, tieslietu ministrs Jānis Bordāns skaidrojis, ka neplāno grozīt Civillikumu, tas neesot nepieciešams.

Ja kādam jāzaudē īpašums, tas viņa ieskatā vēl nenozīmējot, ka pašlaik spēkā esošais regulējums ir kļūdains un būtu labojams vai papildināms.

 

Veca māja vērtīgāka par piekrastes zemi!

Pēc SIA “RADDO” pasūtījuma 2018. gadā SIA “VCG Ekspertu grupa” veica nekustamā īpašuma Slokas ielā 109 novērtējumu. Pēc tā zemes gabals 2089 kvadrātmetru kopplatībā Lielupes krastā novērtēts 36 200 eiro apmērā – zemāk nekā tās kadastrālā vērtība, kas ir 46 662 eiro un kas aizvadīto sešu gadu laikā nav mainījusies.

Turpretī pirms kara celtās dzīvojamās ēkas, kurai pašlaik nepieciešams kapitālais remonts, novērtēta 72 900 eiro apmērā – divas reizes lielāka par novērtējumu zemei vai sešas reizes lielāka par tās kadastrālo vērtību. Pēc Valsts zemes dienesta datiem, uz zemes uzceltās dzīvojamās ēkas kadastrālā vērtība ir 12 899 eiro.

Pašlaik nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmums “Apella.lv” pārdod neapbūvētu zemes gabalu 1426 kvadrātmetru platībā Mellužos, Slokas ielā 107A. Tā cena ir aptuveni 55 000 eiro jeb 38 eiro par kvadrātmetru. Bet pēc “VCG Ekspertu grupa” vērtējuma iznāk, ka turpat līdzās Slokas ielā 109 apbūves zemes kvadrātmetrs maksā vien aptuveni 17 eiro.

Saistītie raksti

No tā secinājums varētu būt tikai viens. Balstoties uz pieminēto “VCG Ekspertu grupa” vērtējumu un izmantojot likumā noteiktās tiesības izstāties no kopīpašuma, SIA “RADDO” rūpīgi izplānojis nopirkt piespiedu izsolē īpašumu par vairākkārt zemāku cenu nekā tā tirgus vērtība. Tā kā piespiedu izsolēs piedāvāto domājamo daļu sākumcena parasti ir vairākas reizes zemāka nekā to reālā vērtība, būtībā par pusvelti.

Īpašuma izsoles diena vēl nav noteikta, taču, visticamāk, izpildot tiesu spriedumus, agri vai vēlu tā pienāks. Jautāts, ko iesāks turpmāk, ja īpašums būs jāzaudē, Voldemārs Surgunts atbild, ka mežā uz celma sēdēt negrasoties. Palikšot te, lai notiek kas notikdams.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.