Foto – Shutterstock

Latviešu seniori Britānijā: darba elle, pensiju paradīze, dakteri un danči (Turpinājums) 10

Bieži ir dzirdēti stāsti par bagātajiem britu pensionāriem, kuri vecumdienās bauda dzīvi un apceļo pasauli. Personīgo jahtu gan var atļauties tikai nedaudzi, taču valsts uzskata par savu pienākumu parūpēties, lai pilnīgi visiem bijušajiem nodokļu maksātājiem vecumdienās nebūtu jāuztraucas par dzīvesvietu, veselības aprūpi, iespējām apciemot savus tuvos cilvēkus un daudzām citām lietām.

“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
Ja uz ielas piedzīvota epilepsijas lēkme un izsaukta “ātrā” palīdzība, pēc tam par izsaukumu būs jāmaksā?
Lasīt citas ziņas

MIRDZA KOSĪTE ir pensionāre, kura, pateicoties savam stāstam par pensionāra dzīvi Lielbritānijā ziņu raidījumā “Panorāma”, kļuva pazīstama visā Latvijā burtiski vienā vakarā. Viņas stāstītais tika pārspriests teju katrā mājā un darbavietā, atsauksmes svārstījās, sākot no šaubām un neticības, beidzot ar nopietnu interesi par to, kā šādu pensijas pabalstu iegūt. Lai nu kā, viss ir absolūti likumīgi, Mirdzas kundze tiešām šobrīd no Lielbritānijas valdības saņem tā saucamo pensijas pabalstu, dzīvo valsts piešķirtā divistabu dzīvoklī, par kuru jāveic tikai komunālie maksājumi, izmanto valsts nodrošināto bezmaksas veselības aprūpi, bezmaksas zāles, bezmaksas transportu un citus labumus, ko britu valdība uzskata par nepieciešamu, lai atvieglotu pensionāru dzīvi. Kad Mirdza Kosīte ieradās Lielbritānijā, viņa jau bija pensionāre ar 40 gadu darba stāžu, kas pavadīti Salacgrīvas konservu rūpnīcas direktores vietnieces krēslā, bija paspējusi izaudzināt trīs dēlus un cerēja audzināt četrus mazbērnus. Tagad Mirdzas kundzei ir 77.

– Vai pirms 10 gadiem jau bija doma braukt uz Angliju strādāt?

CITI ŠOBRĪD LASA

– Jā, bet nebija pārliecības, ka varētu palikt, – kas tad mani, pensionāri, ņems – 67 gadi, un vēl valodu nezin! Toreiz nebija angļu valodas, un arī tagad nav. Vienā darbavietā nepaņēma, jo valodu nezināju, Madariņu, māsasmeitu, paņēma, jo viņa no skolas laikiem valodu zināja. Meklēju tālāk, taču šeit ir tāda sistēma, ka ir uzņēmuma cilvēki, un ir aģentūras cilvēki. No darbā iekārtošanas aģentūras katru dienu ņem tik, cik viņiem uzņēmumā pietrūkst un cik liels pasūtījums jāpilda. Tā vienu, divas dienas nedēļā ar mokām dabūju darbu iztikšanai.

– Kur dzīvojāt?

– Visi bijām kopā – mana māsa, māsas meita, māsas dēls un es. Četri cilvēki vienā mazā istabiņā! Sākumā gulējām uz grīdas, tad nopirkām divstāvīgo dzelzs gultu, apakšā bija divvietīga, augšā vienvietīga. Dabūju krietni paskraidīt, lai varētu kaut nedaudz nopelnīt. Piemēram, vienā darbavietā pārtrauca viena līnija strādāt, jo krāsns izgāja no ierindas. Tur cepa tādas pankūkas, lielākas, mazākas. Atlaida nesen atnākušos. Nu labi, kad salabos, tad ņems tevi atpakaļ! Bet nu jāmeklē jau darbs tāpat. Pieņēma mani citā vietā, tur ir darbs, nav darba. Kā nav darba, tā skrien uz to pirmo atpakaļ. Viņi saka – nu mēs tev varam trīs dienas iedot darbu. Es – ļoti labi, tas taču ir daudz! Ja tev nekā nav, tad pat trīs dienas ir labi! Reiz bija traki, četros rītā sākas darbs, bet jau trijos jāstāv rindā…

– Stāvēt rindā pēc darba?!!

– Tā kādreiz bija, nu jau vairs nav. Tur tāda verdziska sistēma, četros no rīta sākas maiņa, taču jau pulksten trijos sāk gaidīt, bet tu nezini, būs darbs vai nebūs. Nu ko, mani no rindas izvelk un nosaka: stāvi pie sienas. Labi, stāvu pie sienas. Paņem tik cilvēku, cik vajag, es biju stāvējusi priekšā, mani arī varēja paņemt, bet tā kā esmu izvilkta no rindas un nolikta pie sienas, tad netieku tajā darbā. Un prasu – bet rīt varu atnākt? Nu labi, apžēlojas par mani, varot nākt. Atnāku, bet nākošajā dienā ir cits atlasītājs! Ahā, Mirdza! Un ārā. Bet tajā dienā vajadzēja daudz darbinieku, un tomēr tiku pastrādāt.

Citreiz atkal viens meistars, melnais, sāka ar mani kasīties, nezinu, ko es viņam izdarīju. Tas meistars saka man – ej uz mājām. Es vēl strādāju, bet viņš — go home (ej mājās – tulk. no angļu val.) Nu, neko darīt, eju. Tikko iznāku ārā no ceha, man Andrea, priekšnieks, jautā – kāpēc eju prom? Nu, teica, ka man nav šodien darba. Andrea saka, nu labi, piecos uz picu esi ar mieru iet? Man stundu jāgaida, bet nosēžu to stundu. Aizeju uz picu, jau saģērbjos, jo zinu, kas un kā, vairākas reizes esmu strādājusi. Piecas minūtes nepaiet, Andrea man – ej strādāt uz ceturto līniju. Labi, eju atpakaļ uz savu ceturto līniju. Tikko esmu atradusi vietu, kur varu strādāt, tā klāt melnais – go home! Izeju ārā, Andrea klāt – kas notiek? Es saku, nu mani nelaiž strādāt! Un tad gan viņš izsauca meistaru ārā, abi divi kādu laiku rokas cilāja. Un tad meistars beidzot lika mani mierā.


– Kā tādu darbu var izturēt? Visu laiku kājās, vēl tā stunda pirms darba rindā!

– Nu, iztur. Bet ko tad darīsi? Ceļot atpakaļ uz Latviju? Dzīvojot Latvijā Salacgrīvā, pie saviem mazbērniem Rīgā ciemos aizbraukt nevarēju! Kad devos uz Angliju, nevarēju apavus atļauties nopirkt. Par 12, 14, 16 eiro – pārāk dārgi, beigās atradu un par 8 eiro nopirku. Bija komunālie parādi sakrājušies, un tad iznāca tā, ka divus gadus kopu vienu slimu sievieti, pie viņas visu diennakti sēdēju, viņa paralizēta, guļoša. Vienu nedēļu es, vienu cits. Vajadzēja ēst vārīt, un tad pats arī biji paēdis to vienu nedēļu. Nebija jāmaksā par ēdienu un vēl bija kaut kas nopelnīts! Tā tiku vaļā no tiem parādiem.

– Anglijā sākumā bija ļoti grūti, vai ik pa brīdim nevajadzēja nožēlot, ka izlēmāt turp doties?

– Nē, nepavisam. Biju pārliecināta, ka izturēšu, ka man vienreiz būs pastāvīgs darbs. Pēc tiem visiem tračiem es jau katru dienu gāju darbā. Mana māsa arī visu laiku teica, ka es izturēšu, ka ir cilvēki, kuri ir izturējuši un strādā. Bija, protams, kuri neizturēja un brauca prom. Es noturējos, tikai pateicoties savai veselībai. Strādājām pa 10–12 stundām bez brīvdienām, lai nopelnītu naudu. Un tā kādu pusgadu. Pēc tam gan vairāk neparakstījāmies uz tik garām stundām.

– Vai cerējāt uz britu pensiju?

– Kādas mums vispār varēja būt domas tajā brīdī! Mēs bijām divas sievietes pensijas vecumā, es un mana darba kolēģe. Nu, domājām, vismaz par diviem, trim, četriem gadiem, cik nostrādāsim, to darba pensiju iedos. Pat nenāca prātā, ka varēšu šeit palikt un man būs pensijas kredīts. To, ka ir tāds likums, vēl nezinājām. Visu mums noprasīja, visus datus iedevām – precējies, neprecējies, cik bērnu. Iztaujāšana notika pa telefonu. Kādus četrus mēnešus nebija atbildes. Beigās atsūtīja atbildi: jūs strādājāt, bet nemaksājāt pensijas nodokli. Un man piedāvā, ka varu saņemt pensijas kredītu. Uzzināju, kas tas tāds ir un cik liels. Un tad noformēju visus dokumentus. Kamēr dabūju pensijas pabalstu, aizritēja pusgads.

– Pensijas kredīts ir tas pats, kas pensijas pabalsts? Vai tas nozīmē, ka būtībā cilvēkam ir jāsaņem minimālā pensija, bet, ja tas nav iespējams, tad saņem pabalstu?

– Jā, sanāk gandrīz minimālā pensija. Pensijas pabalsts Anglijā ir 151 mārciņa. Un tad no tā atņem Latvijas pensijas tiesu, ko saņemu no Latvijas. Bet dzīvoklis pieder valstij, es par to neko nemaksāju. Maksāju tikai par elektrību, gāzi un ūdeni. Daktera vizītes visas par brīvu, zāles par brīvu, autobuss pilsētā par brīvu. Nu, nezinu, ko vēl varētu gribēt! Palīgs vai kopējs man vēl nepienākas, es vēl esmu kustīga, varu iet un darīt. Tie, kuri vairs nespēj sevi apkopt, tiem ir palīgi.

– Bet, ja gribētu, tad valsts apmaksātu palīgu varētu dabūt, varētu kaut radinieku no Latvijas ataicināt?

– Nu, man jau slimību ir pietiekami, cukura diabēts, hipertonija ir. Bet kam man kopēju, ja es vēl varu! Šeit pirmos gadus ik pa laikam atnāca kāds cilvēks pajautāt, kā es jūtos, pārbaudīt ugunsdzēsības stāvokli, un tad man vēl tāds aparātiņš ir atstāts, ja man slikti, es uzspiežu podziņu un tūlīt būs klāt palīdzība. Tas tāds kareklītis uz kakla, arī par brīvu. Un tagad man te iedeva vēl vienu pilnīgi jaunu aparātu par brīvu, ar ko mērīt cukuriņu.

– Tikai jāaiziet pie ģimenes ārsta, lai izraksta recepti, un ne par ko nav jāmaksā?

– Jā, tad viss ir par brīvu. Man gan cukurs ir tik liels, ka jādomā par insulīnu, recepti dakteris izrakstīja, saņēmu jau visu, ārsts tikai pateica – tu tagad vēl nelieto, mēs tevi izsauksim, apmācīsim, aprādīsim. Arī tas bez maksas.

– Kāda ir dakteru attieksme?

– Man nav nekādu pretenziju! Citi sūdzas, bet pret mani visi ir laipni. Nu ir jau dzirdēts, kā dažs labs izrunājas: tas ir induss, tas ir dumjš, tas ir melnais, tas arī dumjš, pie viņa neiešu! Bet kāda starpība, viņi visi taču ir mācījušies! Un vēl tulks nodrošināts par brīvu.

– Vai atpakaļ uz Latviju nevelk?

– Es jau sāku aizmirst to vietu, kur Latvijā dzīvoju, jo tur palika tikai darba kolēģi manā vecumā. Daži jau nomiruši, daudzi nav pie veselības. Maz to tuvāko, ar kuriem satikties, viss jau tā atsvešinājies…

Taču Mirdza Kosīte nebūt nav vienīgā, tādu kā viņa Lielbritānijā ir daudz. VALDIS SNUKUTS ir sportisks 68 gadus vecs pensionārs, kurš par 50 nostrādātiem gadiem Latvijā un Lielbritānijā saņem veselas četras pensijas. Lai arī kopumā ienākumi nav lieli, tomēr viņš ir ļoti apmierināts ar dzīvi, jo viņam ir viss, ko vien varētu vēlēties.

– Kā tas var būt – četras pensijas?

– Mana Latvijas pensija ir 320 eiro, tad man ir Lielbritānijas darba pensija par nostrādātiem deviņiem gadiem, kas ir 45 mārciņas nedēļā, un privātā pensija, bet tā nav liela. Kad vēl strādāju, tad pusi tās veidošanai maksāju pats, pusi piemaksāja darbavieta. Visi angļi tā dara, viņiem tas automātiski no pirmās darba dienas, tāpēc dažs labs saņem pensiju pat aptuveni 20 000 eiro gadā, jo, visu mūžu strādājot, tā nauda salasās ļoti liela. Es tikai trīs gadus maksāju, lai būtu privātā pensija. Anglijas pensionāram jāsaņem ne mazāk kā 600 mārciņu mēnesī, tāpēc man vēl piemaksā tā saukto pensijas pabalstu 42 mārciņas nedēļā, no aprīļa būs 49.

Dzīvoju viens pats, man ir dzīvoklis ar virtuvi, vannasistabu un tualeti, guļamistabu un dzīvojamo istabu, pat augšā pažobelē ir istabiņa, kur esmu ierīkojis treniņzāli. To visu man apmaksā valsts – 475 mārciņas par dzīvokļa īri. Par elektrību saņemu 140 mārciņu valsts pabalstu katru gadu, 200 – par gāzi. Visi autobusi man par brīvu visā Anglijā, pat Londonā, izņemot tie lielie, ekspreši, tur ir jāmaksā 60% no biļetes cenas. No rīta puses jāpagaida līdz desmitiem, kad visi strādnieki uz darbu jau aizbraukuši, taču sestdien, svētdien var braukt vienalga cikos.

– Kā šeit ar medicīnu?

– Aiiii, medicīna… Divreiz gadā liek taisīt asinsanalīzes, pārbaudīt veselību, sūta īsziņas, bet es vienmēr domāju, tak jūtos ļoti labi, vesels, ko es tur iešu. Pēc trešās reizes viņi brīdina – ja neieradīsies, brauksim pakaļ! Vai Latvijā arī tā dara? Ar varu velk, lai tu aizietu uz analīzēm, uz potēm? Te tā ir. Latvijā aizej pie ārsta, un tev jāmaksā nauda tikai par to, ka aizgāji pie viņa parunāt. Šeit viss par velti!

Bet jūtos ļoti labi, savu mūžu neesmu slimojis ne ar ko. Alkoholu nelietoju, tikai smēķēju. Man tepat ir liels parks blakus, ir ezers. No rītiem paskrienu apkārt tos četrarpus kilometrus. Angļi vēl vecāki te skrien, katru dienu! Nesen biju aizgājis kopā ar draudzeni uz krievu diskotēku padejot, tā gan man patika, pat feisbukā iekļuvu! Nofotografēja tikai tāpēc, ka tāda vecuma dejotājus pirmo reizi ieraudzīja. Mēs arī kārtīgi nodevām, dejot jau man patīk!

– Kādēļ pieņēmāt lēmumu aizbraukt no Latvijas?

– Kādreiz strādāju par traktoristu un šoferi, bet kurš tad tevi 50 gados vairs ņems! Pēdējos gados biju uz vilciena par pavadoni, nekur citur jau nevarēja tikt iekšā. Man vecākā māsa dzīvoja Anglijā, vienu rītu viņa man piezvanīja, es uzreiz tajā dienā izstājos no darba un nākamajā rītā jau braucu autobusā uz Angliju. Man vajadzēja piecas minūtes, lai pieņemtu lēmumu, gribēju aizbraukt un paskatīties pasauli, un tā arī paliku, iepatikās man šeit! Kad ierados, mani te sagaidīja, un tajā pašā naktī aizgāju uz darbu un jau strādāju! Sākumā bijām 12 cilvēki trīsistabu mājā, bet neko, dzīvojām. Tajā laikā ļoti trūka darbaspēka. Vienīgais, angļiem nepatika, ka esam pieraduši strādāt ātri un labi. Angļi to darīja pavisam lēnām. Pati līnija gāja ļoti lēni, un tad, kad mūsējie parādījās, tad sāka iet arvien ātrāk, ātrāk, ātrāk, un tie vietējie angļi, tiem tas šausmīgi nepatika! Bet mēs esam pieraduši, ja tu atnāc uz darbu, tad ir jāstrādā!

Angļu valodu nepratu, taču to īpaši nevajadzēja, tik ej un strādā. Lielākoties fabrikā bija krievi, latvieši, poļi un lietuvieši, kādi angļi un indieši arī mētājās pa vidu. Kaut kā jau sarunājāmies, ja kas, pasauca kādu, kas saprot.

– Kā ar draugiem, radiem Latvijā?

– Mani draugi lielākoties jau kapos. Nodzērušies un visādi… Man ir trīs mazmeitas, jaunākajai 6 gadi, vecākajai 26, bet viņa ir Londonā, un vidējai 24, arī viņa Londonā. Sanāk, ka visi radinieki man ir Anglijā, izņemot meitu ar vīru un mazo mazmeitu. Mēs parvilkām viens otru, no sākuma vecākā māsa bija, tad atbrauca arī jaunākā māsa, pēc tam visi pārējie.

Man aizbraukt no Latvijas nebija grūti, pēc sievas nāves 30 gadus biju viens. Iesāku dzīvot viens un man iepatikās! Visu māku, meitu uzaudzināju. Varu torti izcept, varu pīrādziņus.

– Sanāk baudīt vecumdienas?

– Nu, 50 gadus esmu nostrādājis, kādreiz jāatpūšas arī! Garlaicīgi man nav, aizbraucu kaut kur, mašīna man ir, paceļoju. Meita pie manis atbrauca ar mazmeitu ciemos, izbraukājām visu. Esmu vairāk aizņemts pensijā, nekā tad, kad strādāju, tagad brīvā laika ir mazāk.

Ir man draugi, palasu kādu grāmatu, ziņas paskatos, internets ir, televīzija, viss kas!

– Vai uz Latviju atpakaļ nevelk?

– Es pa šitiem divpadsmit gadiem Latvijā biju tik vienreiz. Šogad es vēl gribu tur aizbraukt, bet pēc tam nezinu, laikam vairāk nebraukšu. Man nepatīk tā atmosfēra, cilvēki… šeit vismaz smaida, iet pa ielu un smaida. Ko tur runāt par patriotismu, ja mūsu valsts izturētos pret mums kā pret cilvēkiem jāizturas, tad, jā, varbūt, bet šitā nē. Kaut esam iebraucēji, Anglijā valsts pret mums labāk izturas, nekā Latvijā valsts pret saviem pamatiedzīvotājiem.

Par pensijas temata “izcelšanu saulītē” ir jāpateicas Lielbritānijā dzīvojošajam JĀNIM ĶEMERAM, barikāžu dalībniekam un piecu bērnu tēvam. Viņš gan vēl nav pensionārs, taču jau šobrīd cīnās pret Latvijas pensiju aplikšanu ar nodokli, jo vēlētos no Lielbritānijas atgriezties Latvijā, lai tur pavadītu savus pensijas gadus. Latvijas valsts, viņaprāt, dara visu, lai padarītu pensionāru dzīvi Latvijā pēc iespējas nepievilcīgāku. Pēc izglītības inženieris, Jānis Ķemers ir visu sīki un smalki aprēķinājis, un ir nonācis pie ļoti interesantiem secinājumiem. Šeit fragmenti no viņa vēstules, kas tika nosūtīta Saeimas deputātam Romualdam Ražukam.

”Rakstu tapēc, ka pašreiz ir izveidojusies ļoti muļķīga un divdomīga situācija ar pensionāriem, kas saņem un saņems ārvalstīs nopelnīto pensiju.

Darba stāžs – 26 gadi no 1979. līdz 2008. gadam, man sola 129 eiro pensiju.

Pensionēšanās 2018. gada jūlijā, jo man ir pieci bērni.

Strādāju Lielbritānijā, jo ekonomiskās krīzes laikā nespēju nodrošināt savus bērnus ar iztiku Latvijā, un viens pats devos peļņā.

Vai es kā barikāžu dalībnieks un piecu bērnu tēvs par 26 gadiem, kuru laikā esmu godprātīgi maksājis nodokļus, esmu pelnījis tikai 129 eiro ”lielu” pensiju?

Ja es Lielbritānijā par 17 darba gadiem nopelnīšu 666 eiro lielu pensiju, tad 666 +129 = 795 eiro būs kopējā pensija.

Pēc maniem aprēķiniem, ja es ar to gribētu atgriezties Latvijā, atbilstoši Latvijas pensiju likumdošanai, es vēl palikšu Latvijai parādā!

Vēl viena būtiska nianse, kas saistās ar ārvalstu pensiju.

Lielbritānijā ir populārs pensiju uzkrājums, Latvijā tas ir tā sauktais 3. pensiju līmenis. Tās bieži ir samērā lielas naudas summas, mērāmas desmitos tūkstošos mārciņu, jo katrs strādājošais no algas privātajai pensijai maksā 50%, otrus 50% pensiju fondā iemaksā darba devējs.

Šo uzkrājumu pieskaita pie ikmēneša pensijas.

Vai par šādu pensiju būs jāmaksā ienākumu nodoklis?

Ja Lielbritānijas pensionāri sakrās tādā veidā 23%, vai tos tad arī atņems?

Cilvēks 10 – 15 gadus krāj, bet tad to uzkrājumu vienkārši atņem?

Tāds, lūk, mans skatījums par pašreizējo pensiju likumu.

Ko es uzzināju, kad sāku Latvijas pensiju likumu studēšanu? To, ka patreizējais Latvijas pensiju likums ir absurds attiecībā uz ārvalsts pensionāriem un uz Latvijas valsti.

1. Jo no ārvalsts pensionāra viedokļa, ārvalsts pensionāram liek maksāt ienākuma nodokli no pensijas, kas ir mazāka par minimālo pensiju otrā valstī, kas maksā šo pensiju.

2. Jo ekonomiski piespiež ārvalsts pensionāram izvēlēties par dzīvesvietu ārzemes. Latvija turpmāk zaudēs apgrozījuma nodokli no ārvalsts pensijas vairākus miljonus eiro gadā.

3. Jo ekonomiski piespiež ārvalsts pensionāram izvēlēties par dzīvesvietu ārzemes. Latvija turpmāk zaudēs investīcijas ekonomikā apgrozāmo līdzekļu veidā, kas ir vairāki simti miljonu eiro gadā.

4. Latvija zaudēs savus pilsoņus, lojālus pilsoņus.

5. Iznāk, ka likums apzog Latvijas valsti un ir nelabvēlīgs Latvijas pilsoņiem.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
Ja uz ielas piedzīvota epilepsijas lēkme un izsaukta “ātrā” palīdzība, pēc tam par izsaukumu būs jāmaksā?
Kam jāatmaksā dēla ņemtais kredīts, ja pats to vairs nevar izdarīt? Vai vecākiem?
VIDEO. Jauna latviešu sieviete veikusi eksperimentu, vai var izdzīvot ar 100 eiro mēnesī: “Es ļoti gribu ēst!” 137
Lasīt citas ziņas
Cietusī spriedumu nesagaida… Paziņoti tiesas spriedumi rekordsenās – pirms 30 gadiem ierosinātās – krimināllietās
“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
Saldus novadā grāvī ieslīdējis autobuss 7
Ja uz ielas piedzīvota epilepsijas lēkme un izsaukta “ātrā” palīdzība, pēc tam par izsaukumu būs jāmaksā?
Cik tālu pavirzījusies lieta par ar dienesta telefona iespējamu izblēdīšanu Ģirģena vajadzībām?
21:57
Pirms 100 gadiem Nacionālajā operā Rīgā izrādīja pirmo Latvijā patstāvīgi iestudēto baleta izrādi
21:26
Saldus novadā grāvī ieslīdējis autobuss 7
20:48
Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien svin 85. dzimšanas dienu 3
Latviju šķērsos jaunas nokrišņu zonas. Kurās dienās snigs visvairāk? Prognoze nākamajai nedēļai
Mūžībā devies latviešu dziesminieks un jumiķis Haralds Sīmanis
“Nešaubījos, ka došos karot!” Jurko stāsts par kaujām līdz spēku izsīkumam un ko karam nodarīja korupcija 74
FOTO. Nevar ne pazīt! Mūziķis un komponists Guntars Račs pārvērties līdz nepazīšanai
Ar 52 balsīm “par” – nolemts! Tiks no jauna veidots klimata un enerģētikas ministra amats 109
Krievi atvelk karaspēku no pilsētām iepretim Hersonai. Vai Ukrainas karavīri jau šķērsojuši Dņepru?
VIDEO. Rumānijā aizdedzies slavenais “Coca-Cola” Ziemassvētku auto
“No Kariņa neesmu dzirdējis nevienu vārdu par darbiem, kas valdībai būtu svarīgi,” norāda Jaunups
Valstij nodarīti zaudējumi teju miljona eiro apmērā: uzņēmuma vadītāju tiesās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas
Kam jāatmaksā dēla ņemtais kredīts, ja pats to vairs nevar izdarīt? Vai vecākiem?
Novembrī Ukrainas armija iznīcinājusi rekordlielu iebrucēju skaitu
“Mums jānodrošina, lai viņi uzvarētu!” Sabiedrotie palīdz Ukrainai
VIDEO. “Man likās – ja es to somiņu nenopirkšu, es nomiršu”: Elita Patmalniece ceļojumā tiek pie kārotā zīmola somas 3
Tomēr pieņem Juridiskās komisijas neatbalstītos grozījumus – veidos arī ministru biedru amatus
Līcīša feļetons: Šalom aleihem, Izraēla! Vai prezidenta Levita vizīte tur nebija untums?
Kur patiesībā tiek ražots jaunais Moskvičs, vai to vairs var saukt par krievu auto? 10
Sen nav zvanījis: Makrons cer tuvākajās dienās runāt ar Putinu 4
Beness Aijo kļuvis par Krievijas pilsoni. PMLP vērtēs Latvijas pilsonības atņemšanu viņam 62
VIDEO. “Liela daļa gan palika aiz svītras…” – grupas “Dzelzs vilks” solists Juris Kaukulis nāk klajā ar jaunumiem
Dabasgāzes lielvalsts Krievija paaugstina iedzīvotājiem gāzes un elektrības cenas jau otro reizi šogad 4
Vēstuļbumbu saņēmis arī Spānijas uzņēmums, kas ražo ieročus piegādēm Ukrainai 3
VIDEO. “Iespēra pa kājām, pa vēderu, pa galvu!”: kāds tētis pie Juglas vidusskolas, gribot pārmācīt sava bērna pāridarītājus, iekuļas lielās nepatikšanās 3
“To šuvu pati”: politiķe Sandra Kalniete pastāsta par savu tērpu, kas tika “karstasinīgi” apspriests soctīklos 9