“Adianano” valdes priekšsēdētājs Toms Slapjums: “”Adianano” ideja ir aizstāt grafītu pašreiz izmantotajos litija–jonu akumulatoru anodos ar grafēnu, kas pārklāts ar silīcija nanoslāni, – šāda materiāla teorētiskā kapacitāte ir divpadsmit reizes lielāka nekā grafīta anodam. Tas ļautu būtiski palielināt akumulatoru kapacitāti, nepalielinot to izmēru un svaru.”
“Adianano” valdes priekšsēdētājs Toms Slapjums: “”Adianano” ideja ir aizstāt grafītu pašreiz izmantotajos litija–jonu akumulatoru anodos ar grafēnu, kas pārklāts ar silīcija nanoslāni, – šāda materiāla teorētiskā kapacitāte ir divpadsmit reizes lielāka nekā grafīta anodam. Tas ļautu būtiski palielināt akumulatoru kapacitāti, nepalielinot to izmēru un svaru.”
Publicitātes foto

Latvijas jaunuzņēmums izstrādā tehnoloģiju, kas varētu kļūt par nākotnes atslēgu – modernu akumulatoru 14

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Noklausītā telefonsarunā dzirdētais atklāj iespējamu noziegumu – staltbrieža dēļ var nākties atvadīties no darba VUGD
Putins bija plānojis Ukrainā “totālu tīrīšanu no mājas uz māju”, to atklāj nopludināti dokumenti 73
Aizdomīgās sakritības. Kas ir Ēriks Ezeriņš, kas lēma par armijas pārtikas iepirkuma līgumu? 20
Lasīt citas ziņas

Latvijā radīts zinātņietilpīgs jaunuzņēmums nodarbojas ar tādas tehnoloģijas radīšanu, kas varētu kļūt par vienu no atslēgām nākotnes elektriskajām iekārtām.

Cilvēces iespējas atteikties no fosilo resursu – naftas, gāzes, ogļu un citu – izmantošanas galvenokārt saistītas ar visaptverošu rūpniecības, transporta un sadzīves elektrifikāciju, protams, pieņemot, ka šo elektrību saražo dabai draudzīgos un ilgtspējīgos veidos – ar vēja, saules, upju, okeānu, vulkānu u.c. palīdzību. Taču pašas elektrifikācijas panākumi ir ne tik daudz atkarīgi no cilvēces spējas saražot šo elektrību, jo to mēs, visticamāk, spēsim, cik no spējas radīt tehnoloģijas, kā šo elektrību izmantot tad, kad mums tā vajadzīga, nevis tad, kad to piedāvā daba, proti, tās uzglabāšanas iespējām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Elektrības uzglabāšanas iespēju palielināšanas virzienā šobrīd ir divi perspektīvākie attīstības vektori – akumulatoru kapacitātes krasa palielināšana un ūdeņraža tehnoloģijas, proti, viss, kas saistīts ar ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu un izmantošanu. Vienā no šiem virzieniem, tajā, kas saistīts ar akumulatoru kapacitātes palielināšanu, darbojas Latvijas zinātņietilpīgais jaunuzņēmums “Adianano”.

Ko darīt ar nanoslāni?

“Adianano” radies 2019. gadā, kad bijušais Rietumu bankas starptautiskās kreditēšanas darbinieks un neliela Itālijas delikatešu importa biznesa īpašnieks Toms Slapjums kādā no “Komercializācijas reaktora” rīkotajām zinātnieku un uzņēmēju “skatēm” “Ignition Event” satika divus Novosibirskas zinātniekus – Anatoliju Saprikinu un Viktoru Makotčenko. Viņu rīcībā bija izgudrojums, Toma rīcībā – enerģija un iedvesma, kā to pārvērst komerciālā produktā. “Sākotnēji pat nebija runas par šī izgudrojuma izmantošanu akumulatoros vai citiem konkrētiem pielietojuma veidiem. Jāatzīst, ka zinātniekiem, kas kaut ko izgudrojuši, reti kad ir skaidrs, kā tieši šo izgudrojumu pielietot uzņēmējdarbībā un sadzīvē.

Tas ir uzņēmēju uzdevums – izdomāt, ko ar to visu darīt,” stāsta Toms. “Izgudrojuma būtība – labākas kvalitātes, nekā līdz šim bijis iespējams, silīcija nanoslāņa (t.i., viena atoma biezumā) uzklāšana uz citiem materiāliem un augstas kvalitātes grafēna (oglekļa viena atoma biezuma slānis, kas sakārtots noteiktā sešstūra kristāliskajā režģī – šim materiālam pro­gnozē milzu iespējas, pateicoties tā stiprībai, elektrības un siltuma vadītspējai un citām īpašībām. – Aut. piez.) iegūšana.

Sāku meklēt, kur to izmantot. Sākotnējie meklējumi bija saistīti ar izgudrojuma izmantošanu plastmasu ražošanā – par to teorētiska interese varētu būt auto industrijai, jo ļautu palielināt automašīnu buferu stiprību, tas varētu interesēt arī militāro industriju. Tomēr gala rezultātā plastmasu ražotājus tas neieinteresēja, jo pastāv arī citi paņēmieni, kā panākt līdzīgu rezultātu, bet militārajā virzienā nevēlējāmies doties paši. Sākām domāt tālāk, un te palīdzēja jaunuzņēmumu akcelerācijas programma Nīderlandē, kurā piedalījos.

Tajā uzzināju, ka silīcija pārklājumiem ir liels potenciāls litija–jonu bateriju un akumulatoru kapacitātes paaugstināšanā. Tā sākās kontaktu meklēšana ar bateriju un akumulatoru ražotājiem un sarunas, kuru laikā ieguvām apstiprinājumu, ka silīcija nanopārklājumi ir viens no perspektīvajiem virzieniem akumulatoru kapacitātes palielināšanai – tie ļauj padarīt akumulatorus ietilpīgākus, nepadarot tos lielākus un smagākus.”

T. Slapjums skaidro, ka katra baterija sastāv no diviem elektrodiem – negatīvi lādētā katoda un pozitīvi lādētā anoda – un atdalītāja to starpā. Šobrīd visizplatītākajās litija–jonu baterijās par anodu izmanto grafītu, un šī tehnoloģija nav mainījusies jau vairāk nekā 30 gadus. Šobrīd šī tehnoloģija enerģijas ietilpības ziņā ir sasniegusi savu iespēju griestus. Viens no risinājumiem akumulatoru kapacitātes palielināšanai ir silīcija pievienošana, pati par sevi tā nav īpaši jauna ideja. Problēma šīs idejas plašā izmantošanā slēpjas tajā faktā, ka akumulatoru uzlādes un izlādes procesos elektrodu materiāls izplešas un saraujas un sākas ķīmiskie procesi, kas liek silīcija atomiem savelties tādās kā pikās, un tas rada akumulatoru darbības stabilitātes problēmas.

Šī iemesla dēļ pagaidām silīciju akumulatoros izmanto nedaudz – kā 5–7% lielu piedevu grafītam. “Adianano” ideja ir aizstāt grafītu akumulatora anodā ar grafēnu, kas pārklāts ar silīcija nanoslāni, – šāda materiāla teorētiskā kapacitāte ir divpadsmit reizes lielāka nekā grafīta anodam.

“Apvienojot abus procesus – grafēna ražošanu un silīcija nanoslāņa uzklāšanu –, esam radījuši tehnoloģisko procesu, kas ļauj ļoti precīzi dozēt silīcija daudzumu elektrodā un panākt ļoti viendabīgu silīcija pārklājumu grafēnam ar vienāda izmēra daļiņām,” skaidro Toms Slapjums. Tā kā pārklājuma tehnoloģijā tiek izmantoti mikroviļņi, tad ar zināmu ironiju viņš stāsta, ka pirmie eksperimenti grafēna pārklāšanā ar silīcija nanoslāni notikuši ar sadzīves mikroviļņu krāsns palīdzību, taču šobrīd uzņēmuma rīcībā ir moderns reaktors.

Lai nodemonstrētu jaunās tehnoloģijas iespējas, uzņēmums izgatavojis vairākus nelielus akumulatorus, kādus izmanto viedpulksteņos, un devies tos demonstrēt Vācijas akumulatoru ražotājiem. Demonstrācija guvusi atsaucību, un sācies darbs ar četriem potenciālajiem klientiem pie tehnoloģiskā procesa izveides industriālā mēroga katra klienta specifiskajām vajadzībām.

Šobrīd – Polijā

Vētrainais pērnais gads ieviesis uzņēmuma darbībā dažādas izmaiņas. Abi tehnoloģijas radītāji no Novosibirskas vecuma un materiāla praktiskās ražošanas aspektu izpētes dēļ, kurā viņu klātbūtne vairs nav nepieciešama, ir atgriezušies dzimtenē. T. Slapjums apgalvo, ka nekādas būtiskas izmaiņas uzņēmuma darbībā tas neradīs – radītās tehnoloģijas intelektuālā īpašuma tiesības piederot “Adianano” un līdzšinējās sadarbības laikā tās ir pilnībā izprastas. Viņš saka, ka pašreizējā lietišķo pētījumu fāzē abu izgudrotāju klātbūtne uzņēmumā vairs nesot kritiski svarīga.

Otra un būtiskāka izmaiņa notika 2022. gada vasarā – “Adianano” piesaistīja pusmiljonu eiro t.s. sēklas investīciju – 250 tūkstošus eiro no Polijas riska kapitāla fonda “GT Technologies” un 250 tūkstošus eiro no Latvijas “Commercialization Reactor Seed Fund”, kā arī nelielu investīciju no “EIT Raw Materials”. Šīs investīcijas ļāva paplašināt jaunuzņēmuma zinātnisko komandu, izveidot uzņēmuma laboratoriju, sākt ražot pirmos industriālos prototipus un veikt patenta reģistrācijas pieteikumu, lai varētu sākt savu produktu pārdošanu. “Mūsu pašreizējā ar silikona nanoslāni pārklātā grafēna ražošanas kapacitāte ir 100 kg mēnesī. Ar to nepietiek rūpnieciskai ražošanai, tikai testa partiju izgatavošanai.

Tādēļ viens no mūsu mērķiem ir līdz 2024. gada otrajam ceturksnim piecas līdz desmit reizes palielināt ražošanas jaudu – līdz vienai tonnai materiāla mēnesī, šis projekts tiek saskaņots ar potenciālajiem klientiem, kā arī radīt elektrisko automobiļu akumulatoru prototipu, kurā tiek izmantots “Adianano” materiāls. Vēl viens mērķis – pabeigt desmit dažādu šī materiāla partiju, kurās atšķiras pievienotā silīcija daudzums, īpašību izpēti.

To veic Vācijas institūts “Fraunhofer” – viens no Eiropas vadošajiem lietišķo pētījumu institūtiem. Šo pētījumu mērķis ir pārbaudīt dažādo jaunradītā materiāla partiju uzvedību akumulatora pilnas dzīves ciklā – 600–700 uzlādes un izlādes ciklos, jo paša uzņēmuma laboratorija neļauj šādus pētījumus veikt. Visbeidzot, šogad plānots iegūt arī minētās tehnoloģijas patentu,” stāsta T. Slapjums.

Viens no sēklas investoru – Polijas “GT Technologies” fonda – nosacījumiem ir bijusi uzņēmuma laboratorijas un ražotnes pārvietošana investora tuvumā. Rezultātā šobrīd “Adianano” mīt vienā no Varšavas priekšpilsētām, kur atrodas tehnoloģiskais parks. T. Slapjums atzīst, ka uzņēmuma nākotnes mājvietu lielā mērā noteiks nākamā raunda investors, jo prasība pārcelt uzņēmumu pie investora sāniem esot tipiska. Viņš pats dotu priekšroku turpināt darbību Polijā, jo tur jau izveidota uzņēmuma darbības bāze.

“Adianano” nākotni T. Slapjums vismaz šobrīd saskata materiālu ražošanā, no kuriem varētu tikt izgatavoti akumulatoru anodi, un klientu bāzes nostabilizēšanā, jo tieši materiāla ražošana esot uzņēmuma kompetence. Viņš neizslēdz tehnoloģijas pārdošanu tālākā nākotnē, taču uzskata, ka, pirms sākt domāt par pārdošanu tirgum, jāpierāda, ka “Adianano” tehnoloģija ir viegli mērogojama rūpniecības vajadzībām, un tas prasīšot vēl vairākus gadus.

PĀRKĀPUMA BŪTĪBA

Sēkla

• 2019. gadā “Komercializācijas reaktora” pasākumā Toms Slapjums satiek divus Krievijas zinātniekus, kuru rīcībā ir tehnoloģija precīzāka un viendabīgāka silīcija nanoslāņa pārklājuma radīšanai citiem materiāliem. Sākas meklējumi, kur un kā šo tehnoloģiju pielietot ražošanā, dibināti pirmie kontakti ar akumulatoru un bateriju ražotājiem.

Dīgsts

• 2022. gadā uzņēmums piesaista pusmiljonu eiro sēklas investīciju un pārceļas uz Poliju. Tiek radīta laboratorija un pirmās ražošanas iekārtas. Izgatavoti materiālu paraugi akumulatoru anodiem, kurus testē Vācijas institūts “Fraunhofer”.

SAISTĪTIE RAKSTI

Augļi

• Tiek gaidīti “Fraunhofer” testu rezultāti, notiek sarunas ar potenciālajiem klientiem par ražošanas jaudu paplašināšanu. 2023. gadā uzņēmums plāno iegūt arī radītās tehnoloģijas patentu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Noklausītā telefonsarunā dzirdētais atklāj iespējamu noziegumu – staltbrieža dēļ var nākties atvadīties no darba VUGD
Putins bija plānojis Ukrainā “totālu tīrīšanu no mājas uz māju”, to atklāj nopludināti dokumenti
Aizdomīgās sakritības. Kas ir Ēriks Ezeriņš, kas lēma par armijas pārtikas iepirkuma līgumu?
VIDEO. Populārā dziedātāja Laima Vaikule: “Būt vecam ir pretīgi! Pat nešaubieties!”
Pagāja tikai četras dienas pēc Ķīnas prezidenta vizītes Maskavā… Putins “uzmet” Dzjiņpinu
Lasīt citas ziņas
Kur kompots? Izglītības iestādes pamazām atsakās no cukurotajiem dzērieniem
Live
TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. Krievijas raķešu apšaudē Slovjanskā nogalināti divi cilvēki, desmitiem ievainoto
Vietām Latvijā gaidāma ilgstoša un stipra snigšana. Prognoze otrdienai
VIDEO, FOTO. Ja satiksi Zelenski nodot viņam… Aktieris Orlando Blūms Ukrainas prezidentam nodod vēstījumu no savas mammas
Vietām Latvijā gaidāma ilgstoša un stipra snigšana. Prognoze otrdienai
14:33
Kur kompots? Izglītības iestādes pamazām atsakās no cukurotajiem dzērieniem
14:33
VIDEO, FOTO. Ja satiksi Zelenski nodot viņam… Aktieris Orlando Blūms Ukrainas prezidentam nodod vēstījumu no savas mammas
14:29
Visiem nav ģimnāzijās jāmācās! Soctīklos asas diskusijas par ieceri aizliegt iestājeksāmenu organizēšanu vidusskolās
Pedofils uz 15 gadiem aiz restēm: “tēvoča” Dmitrija noziedzīgie nodarījumi nāca gaismā pēc kādām Pierīgā notikušām viesībām
Noklausītā telefonsarunā dzirdētais atklāj iespējamu noziegumu – staltbrieža dēļ var nākties atvadīties no darba VUGD
FOTO. Kremlis nicīgi komentē prinča Viljama viesošanos Polijā, “aizmirstot” viņa titulu
Krievijas troļļi ātri un vienkārši apmāna “Meta” robotu un ietekmē saturu. Eksperts: “Katram ir jāpiedomā, ko viņš publicē sociālajos tīklos!”
“Pobeda” zem lupas: daudzās pašmāju tirdzniecības vietās pieejams visai plašs uzņēmumā ražoto saldumu sortiments
VIDEO. Populārā dziedātāja Laima Vaikule: “Būt vecam ir pretīgi! Pat nešaubieties!”
Sēj salātus, apstrādā augsni, pārstāda vasaras puķes. Kas darāms dārzā no 27.marta līdz 3.aprīlim?
Aizdomīgās sakritības. Kas ir Ēriks Ezeriņš, kas lēma par armijas pārtikas iepirkuma līgumu?
FOTO. “Pie manis no aizmugures piespiedās ķermenis”: apsūdzētā Gvineta Paltrova tiesā apgalvo, ka vīrietis ar lauztajām ribām viņai patiesībā esot uzmācies
Cilvēki mirst, zaudē redzi, dažiem pat jāizņem acu āboli – tirdzniecībā ASV nonākuši bīstami acu pilieni
Sakarā ar varoņu izmantošanu Krievijas kara propagandā Leļļu teātris atsakās no izrādes “Krokodils Gena un Pekausis”
Kāds būs ukraiņu pretuzbrukums? “Ir tāda interesanta lieta – WarGaming. NATO jau to aktīvi izspēlē,” tā Slaidiņš
“Iskander” jau atrodas Baltkrievijā – Minska kļūst par Kremļa kodolķīlnieci
VIDEO APTAUJA. Kā tu vērtē pāreju uz vasaras un ziemas laiku, vai vajadzētu no tā atteikties?
Pagāja tikai četras dienas pēc Ķīnas prezidenta vizītes Maskavā… Putins “uzmet” Dzjiņpinu
Ūdens līmenis ievērojami paaugstināsies – Daugavā gaidāmi pēdējos desmit gados lielākie pali
VIDEO. Izraēlā masveida protesti pēc aizsardzības ministra atlaišanas
“Arī politiķi varētu kaut ko darīt – mazāk cūkāties…” Poikāns uzskata, ka mēs Latvijā paši labi protam diskreditēt valsts tēlu
Japānā Kioto universitātes students uz izlaidumu ierodas tērpies kā Zelenskis
Vienas paplātes pica
Dziesmu un deju svētku maksas pasākumos dārgākās biļetes varētu maksāt 100 eiro
Ilgosies pēc drošības un stabilitātes, taču iespējami arī kādi pārsteigumi! Horoskopi no 27. marta līdz 2. aprīlim
Radio diskusijā izskan – Latvijas provincēs trūkst darbinieku, tāpēc uz darbu varot doties arī “vieglā reibumā”. Vai tiešām?