Foto: Publicitātes foto/ ZUMAPRESS/Scanpix/LETA/ Kaspars Krafts; kolāža: LA.LV

Elposim brīvi, toksiskais “Z” un dārgā dīzeļdegviela. Nedēļas notikumu apskats 0

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Vai Krievijas armija ir gana spēcīga, lai stātos pretī NATO armijai? Atbild NBS kapteinis
VIDEO. Linda Mūrniece: “Beidzot man ir kārtīgs, stabils vīrietis, kurš nemēģina ievākties manā dzīvoklī vai aizņemties mašīnu…”
VIDEO. Sieviete slimnīcā slepus ienes rumu, lai dalītos pēdējā dzērienā ar savu mirstošo tēvu
Lasīt citas ziņas

 

Cilvēks. Misionārs, kurš cīnās ar tīklu

CITI ŠOBRĪD LASA

Kristaps Jaudzems, kurš pagājušajā nedēļā, protestējot pret to, ka Latvijas Universitātes (LU) Senāts nespēj atņemt LU goda biedra titulu Aivaram Lembergam, atkāpās no Senāta priekšsēdētāja amata, ir optimists. Viņš uzskata, ka šī situācija un viedokļu sadursme universitātei ilgtermiņā nāks tikai par labu: pamazām radīsies apjausma, cik svarīga ir universitātes reputācija un cik dažādi aspekti to veido.

K. Jaudzems gatavs arī rosināt grozījumus Senāta darbības nolikumā, lai sāktos diskusijas par to, vai nepieciešams arī turpmāk balsot aizklāti. Jo kurš gan uzņemas atbildību par aizklātiem balsojumiem?

Kristaps Jaudzems
Foto: Karīna Miezāja

K. Jaudzems pirms desmit gadiem Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis doktora grādu ķīmijā, nu jau divus gadus ir viens no jaunākajiem Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenajiem locekļiem. Vada laboratoriju Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI), kur pēdējos gados mēģina mākslīgi radīt šķiedru, kas būtu identiska zirnekļa tīkla zīdam.

Šādam materiālam būtu plašs pielietojums, piemēram, medicīnā: cilvēka organisms šo šķiedru labi pieņem, tāpēc no tās varētu veidot mākslīgos muskuļus vai citus audus.

Par šiem pētījumiem K. Jaudzems ar kolēģiem saņēmis LZA balvu par gada sasniegumu zinātnē. Simboliski, ka K. Jaudzemam tagad jācīnās ar citu tīklu: to, kas gadiem austs ne tikai Latvijas politiskajā, bet, kā izrādās, arī akadēmiskajā vidē.

Atsakoties no LU Senāta vadīšanas, K. Jaudzems paliek strādāt universitātē kā Ķīmijas fakultātes profesors un maģistra programmas direktors.

Jāpiebilst, ka K. Jaudzems Latvijā atgriezās 2015. gadā pēc vairāku gadu darba Amerikas Savienotajās Valstīs un Francijā. Toreizējais OSI vadītājs, tagad LZA prezidents Ivars Kalviņš ļoti priecājās, ka jauns, perspektīvs zinātnieks, ar ārvalstīs uzkrātu pieredzi atgriežas Latvijā.

Tagad gan vietā jautāt: vai akadēmiskajām aprindām vajag tikai K. Jaudzema izcilās ķīmiķa zināšanas un prasmes, bet vērtības ne?

Pats K. Jaudzems, vaicāts, vai nenožēlo atgriešanos Latvijā, atbildēja: “Neuzskatu par jēgpilnu kaut ko nožēlot. Noteikti varēja būt citādi, taču esmu sekojis savam iekšējam kompasam un ieguvis daudzpusīgu pieredzi. Tas acīmredzot nozīmē, ka mana misija ir saistīta ar Latviju.”

 

Prieks. Elposim brīvi līdz rudenim!

Aizvadītajā piektdienā varējām sākt brīvāk elpot, jo valdība atcēla gandrīz visus epidemioloģiskās drošības ierobežojumus. Līdz ar kovida slimnieku skaita būtisku samazināšanos stacionāros atcelta arī ārkārtas situācija medicīnā, kuru aizvadītā gada 7. oktobrī bija noteikusi Valsts operatīvā medicīniskā komisija.

Vienīgā prasība, kas paliks spēkā plašākai sabiedrībai, ir medicīnisko masku un respiratoru valkāšana sabiedriskajā transportā. Tas tādēļ, ka kovids nav iznīdēts pilnībā – koronavīrusa izplatība ir būtiski samazinājusies, tomēr mirstība no Covid-19 ir augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Brīvāk varēs uzelpot arī lidmašīnās, jo arī tur maskas varēs nelietot, ja vien aviokompānija neizlems, ka bez tām tomēr nedrīkst lidot. Savukārt veselības un sociālās aprūpes iestādēs masku valkāšana joprojām ir obligāta gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem.

Sākot no aprīļa, vairs nav obligāti arī Covid-19 sertifikāti, izņemot medicīnas, izglītības un ieslodzījuma vietas. Valsts vairs neregulēs mūsu uzvedību, tāpēc palielinās katra cilvēka individuālā atbildība par savu veselību. Darba devējiem un pakalpojumu sniedzējiem pašiem ļauts vērtēt, kādi epidemioloģiskās drošības pasākumi konkrētajās sfērās ir nepieciešami.

Nav zināms, cik ilgi būs atelpa no kovida, jo neviens šobrīd nespēj pateikt, vai rudenī pandēmija atgriezīsies. Nav arī zināms, kādas varētu būt vīrusa jaunās mutācijas, bet tas nenozīmē, ka atbildīgās institūcijas var gulēt uz lauriem. Ir jābūt gataviem jebkādiem scenārijiem.

 

Satraukums. Toksiskais “Z”

“Z” burts uz ēkas fasādes vairs nebūs redzams.
Publicitātes foto

Nevainīgais latīņu alfabēta burts “Z” pēkšņi kļuvis par agresijas simbolu, kopš to aktīvi sāka izmantot Krievijas propaganda. Nereti tas jau salīdzināts ar nacistu svastiku, nostādot neveiklā situācijā tos uzņēmumus un organizācijas, kam “Z” ir daļa no nosaukuma vai simbolikas.

Pirms nedēļas lielākā Šveices apdrošināšanas kompānija “Zurich Insurance group” paziņoja, ka pagaidām atsakās no sava logo – burta “Z” – izmantošanas interneta sociālajos tīklos un oficiālajā sarakstē. Šāds lēmums pieņemts, lai nerastos pārpratumi. Par tālāko rīcību Šveices lielākā apdrošināšanas kompānija vēl lemšot.

Vēlāk šim piemēram sekoja arī nekustamā īpašuma projekts “Z-Towers”, kas pazīstams kā augstākais debesskrāpis Rīgā un Latvijā. Tā nosaukums mainīts uz “Zunda Towers”. Projekta attīstītāja, uzņēmuma “Towers Construction Management” komercdirektors Aigars Gerhards nosaukuma maiņu skaidro ar vēlmi uzsvērt atbalstu Ukrainai, kā arī norobežoties no “Z” simbolikas saistības ar projekta nosaukumu.

“Latīņu alfabētā ir 26 burti, un, izvēloties projekta nosaukumā iekļaut “Z” kā vienu no tiem, vēlējāmies uzsvērt atrašanās vietu pie Zunda kanāla. Ļoti žēl, ka jau vairāk nekā desmit gadus Rīgā ļoti atpazīstams zīmols var tikt jebkādā veidā asociatīvi saistīts ar kara propagandas simbolu “Z” burta formā,” ziņu aģentūrai LETA norāda A. Gerhards.

Tikmēr Saeima pieņēmusi grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, paredzot Ministru kabinetam deleģēt pienākumu uzskaitīt aizliegtos militāro agresiju slavinošos simbolus. Tāpat Saeima aizliegusi rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa, kas nozīmē, ka arī 9. maija svinības ierastajā formātā vairs nevarēs notikt.

 

Bažas. Vai dīzeļdegviela būs dārgāka par benzīnu

Augstāku dīzeļdegvielas cenu, salīdzinot ar 95. markas benzīnu, Latvijas degvielas uzpildes stacijās vērojam jau otro nedēļu. Pēdējais apmēram 10 eirocentu pārākuma lēciens notika 1. aprīlī, un tam bija tagadējos apstākļos nepatīkams, taču prognozēts un lokāls iemesls – pagājušo piektdien spēkā stājās likumdošanas norma, kas degvielai nosaka lielāku biopiedevu piemaisījuma procentu. Valdība varēja šo termiņu jau laikus pārcelt, tomēr tas nenotika. Vai arī turpmāk dīzeļdegviela būs dārgāka par benzīnu?

Paskatoties plašāk, līdzīga tendence vērojama praktiski visās ES valstīs. Neskatoties pat uz to, ka daudzās jau ir ieviesti dažādi nodokļu atvieglojumi vai cenu bremzēšanas pasākumi.

Piemēram, arī daudzinātajā Polijā, kur jau vairākus mēnešus pretinflācijas programmas ietvaros ievērojami samazināti nodokļi arī degvielai, sestdien, 2. aprīlī, benzīns maksāja 1,29 un dīzelis 1,51 eiro. No visām ES valstīm “vecā kārtība”, ka benzīns ir nedaudz dārgāks par dīzeli, pagājušās nedēļas izskaņā bija palikusi tikai Dānijā, Grieķijā, Nīderlandē un Slovākijā.

Kas notiek? Degvielas cenas cēlās jau rudenī, kad pasaules valstu ekonomikas strauji sāka atkopties no pandēmijas krīzes. Tāpēc pērn novembrī ASV no stratēģiskajām rezervēm veica intervenci naftas tirgū. Cenas stabilizējās un… turējās līdz šā gada 24. februārim, kad Krievija iebruka Ukrainā.

Degvielas cenu haoss atsākās. Lai to nomierinātu, marta izskaņā ASV valdība vēlreiz veica līdzīgu intervences gājienu, kas tirgus cenu par barelu zem 100 dolāru sliekšņa gan nospieda, taču dīzeļdegviela Eiropā un arī visā pasaulē īpaši lētāka no tā nekļuva.

Kā skaidro starptautiskie eksperti, pirms iebrukuma Ukrainā Krievijas jēlnaftas eksports sasniedza 5,5 miljonus barelu dienā, no kā nedaudz vairāk par pusi nonāca Eiropā. Krievija turklāt arī eksportējusi 1,1 miljonu barelu dīzeļdegvielas, no kā vismaz puse palikusi ES.

Krievijai piemēroto sankciju dēļ tagadējais dīzeļdegvielas trūkums Eiropā kļuvis par pasaules mēroga problēmu, jo būtiski mainījusies piegāžu loģistikas ķēde. Aizvietošana ātri nenotiek, turklāt trūkst arī pārstrādes jaudu – ES valstis tradicionāli ir bijušas pārstrādātā benzīna eksportētājas un dīzeļa importētājas.

Dīzeļdegvielu izmanto lauksaimniecībā, rūpniecībā, būvniecībā, praktiski visās kravas automašīnās, kuģos, vilcienos un arī aviācijā. Eiropas autoparkā vismaz puse no automašīnām brauc ar dīzeļdegvielu. Sankcionēto piegāžu aizvietošana, protams, ir iespējama un notiks, taču ātrus risinājumus neviens nesola. Piemēram, ASV degvielas tirgus analītiķi vērā ņemamus atvieglojumus saredz tikai nākamgad, kad Tuvajos Austrumos, Dienvidaustrum­āzijā un Rietumāfrikā sākšot strādāt milzīgas jaunas naftas pārstrādes rūpnīcas.

Baltijas valstis degvielu pašlaik saņem no divām naftas pārstrādes rūpnīcām Somijā un Lietuvā. Abas rūpnīcas ir paziņojušas, ka pārskatāmā nākotnē pilnībā atteiksies no Krievijas jēlnaftas importa degvielas ražošanas nodrošināšanai. Alternatīvas jēlnaftas piegādes varētu nākt no Norvēģijas, Saūda Arābijas, Kataras, Kuveitas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Arī Irāna un Venecuēla, kas pašlaik ir pakļautas sankcijām, varētu sākt apgādāt Eiropu.

SAISTĪTIE RAKSTI

 

Sagatavojuši: Ilze Kuzmina, Māris Antonevičs, Māra Libeka, Ilmārs Randers

Vai Krievijas armija ir gana spēcīga, lai stātos pretī NATO armijai? Atbild NBS kapteinis
VIDEO. Linda Mūrniece: “Beidzot man ir kārtīgs, stabils vīrietis, kurš nemēģina ievākties manā dzīvoklī vai aizņemties mašīnu…”
VIDEO. Sieviete slimnīcā slepus ienes rumu, lai dalītos pēdējā dzērienā ar savu mirstošo tēvu
VIDEO. Neapstādināmais zāles pļāvēja robotiņš – “traģikomiski” kadri no Igaunijas
Eiropas gāzes krātuves jāuzpilda gandrīz pilnībā. Inčukalna krātuve ir izņēmums
Lasīt citas ziņas
Sākotnēji brīvprātīgi: 2023. gadā profesionālajai armijai varētu piepulcēties ap 1000 jauniesaukto
Čirjevskis: “Food Union” sarāvis pēdējās saites ar Krievijas tirgu
Rīdzinieki, esiet atcaucīgi un izmitiniet bēgļus no Ukrainas!
Valdība pieļauj, ka pedagogus apmierinās ap 900 eiro mēnesī?
TIEŠRAIDE. Aktuālais par karu Ukrainā ar Jāni Slaidiņu plkst 19.00
18:49
Pussolītis ceļā uz uzticēšanos jeb pret ko protestē putnu draugi?
18:45
Dimanta: optimistiski pateicām, ka varam uzņemt 30 000 bēgļu. Neko mēs nevaram!
18:40
TIEŠRAIDE. Aktuālais par karu Ukrainā ar Jāni Slaidiņu plkst 19.00
Dimanta: optimistiski pateicām, ka varam uzņemt 30 000 bēgļu. Neko mēs nevaram!
Pussolītis ceļā uz uzticēšanos jeb pret ko protestē putnu draugi?
“Baltijas valstīm vismazāk ir vajadzīgi kājinieki.” Rajevs atklāj, kas mums trūkst, bet ir primāri nepieciešams
Godinās pirmā prezidenta Čakstes veikumu ar piemiņas vietu uz AB dambja
Fani uzslavē dziedātāju Adeli, kas pārtrauca koncertu, lai palīdzētu grūtībās nonākušam fanam
Īpašumu nepērkam vienam gadam: jāuzmanās no negodīgu mākleru slazdiem
Atrasta problēmas sakne: pārāk maz skolēnu lauku klasēs
Mājas cūku audzēšanai uzliek stingrus žņaugus – uzzini kādus!
Pērtiķu bakas atklājot, turpmāk obligāti noteiks arī kontaktpersonas
Četras pašvaldības radīs jaunas vietas bērnudārzos, kopā ieguldot 11,5 miljonu eiro aizdevumos
“Kamēr mēs te runājam, Latvijā joprojām ienāk Krievijas gāze.” Sprūde par to, ka karš Krievijai ir ekonomiski izdevīgs
Krastiņš par akcīzi degvielai: vērojot, kāda satiksme ir Rīgā un Pierīgā, neko nevajag “laist lejā”
Trešdiena Latvijā būs mākoņaināka, daudzviet īslaicīgi līs
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs