Foto: Edijs Pālens/LETA/ Anda Krauze/ Twitter; kolāža: LA.LV

Laviņš atgriežas, Reira jaunais padomnieks, Aug degvielas cena un politiķu augstprātība. Nedēļas notikumu apskats 0

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Cilvēks. Laviņš atgriežas

Satversmes tiesai (ST) pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem tomēr trešajā vēlēšanu raundā ir izdevies tikt pie priekšsēdētāja – nu tiesu vadīs Aldis Laviņš, kurš līdz šim bija ST priekšsēdētāja vietnieks. Viņš konstitucionālo tiesu jau ir vadījis vienu pilnvaru termiņu – no 2014. līdz 2017. gadam.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Viņi dzīvo, lai piedzīvotu! 10 vārdu īpašnieki, kuros mīt nepiesātināms ceļotāja gars
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 137
Kokteilis
Šlesers neslēpj pārsteigumu – kādā Jūrmalas klubā viņš saņēmis negaidītu dāvanu ar īpašu uzrakstu 12
Lasīt citas ziņas

“Esmu pagodināts uzņemties Satversmes tiesas priekšsēdētāja pienākumus. Brīdī, kad Eiropā piedzīvojam uzbrukumu brīvībai, demokrātijai un tiesiskumam, ir svarīgi nodrošināt visaptverošu likuma varu. Satversmes tiesa turpinās 25 gadu laikā iedibinātās tiesas spriešanas tradīcijas, lai aizstāvētu demokrātiskas tiesiskas valsts vērtības un likuma varu,” solīja jaun­ievēlētais ST priekšsēdētājs, kura pilnvaru laiks ST beigsies 2024. gadā.

Laviņš nav publiski tik spilgti izpaudies kā viņa priekšgājēja Sanita Osipova, tomēr jāatgādina, ka viņš bija pievienojis savas atsevišķās domas plašu rezonansi raisījušajam ST spriedumam viendzimuma pāra pēcdzemdību atvaļinājuma lietā. Toreiz ST par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz desmit dienu atvaļinājumu – tādu pašu, kāds paredzēts bērna tēvam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Laviņš tam nepie­krita un norādīja: “Šā atvaļinājuma mērķis ir dot bērna tēvam iespējas būt kopā ar savu ģimeni uzreiz pēc bērna piedzimšanas, lai sniegtu atbalstu bērna mātei, citstarp uzņemtos rūpes par bērnu. Paternitātes atvaļinājums ļauj bērna tēvam agrīnā stadijā veidot emocionālo saikni ar bērnu. Apstrīdētā norma tika pieņemta, lai sekmētu dzimumu līdztiesību, mainītu sabiedrības stereotipus par dzimumu lomām tik svarīgā institūtā kā ģimene, nostiprinot vīrieša kā tēva lomu audzināšanā.”

Tiesnesis secināja, ka tiesā apstrīdētā Darba likuma norma nepārprotami noteic, ka tiesības uz tajā paredzēto atvaļinājumu ir bērna tēva individuālas, citiem nedodamas tiesības.

Pārsteigums. Labākais starp dzejniekiem

Foto: Paula Čurkste/LETA

Finanšu ministrs Jānis Reirs par savu padomnieku uz pusslodzi iecēlis producentu, mūziķi un dzejnieku Guntaru Raču. “Labākā uzņēmēja starp dzejniekiem, labākā dzejnieka starp uzņēmējiem” Rača pienākums būs raudzīties, lai sekmīgi dzīvē tiktu ieviests varas gaiteņos ilgi mocītais saimnieciskās darbības konts. Tam vajadzētu kļūt par mehānismu, kurš atvieglotu nodokļu nomaksu un grāmatvedību radošajā vidē un sīkajā uzņēmējdarbībā.

Šāda mehānisma neesamības problēma parādījās Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoma apspriešanas laikā dažos pēdējos gados laikā. Tur izgaismojās gan tas, ka radošā vide ir neapmierināta gan ar pieaugošo nodokļu apmēru, gan arī tas, ka trūkst ērta mehānisma to nomaksai. “Es nevaru atļauties algot grāmatvedi!” tolaik deklarēja ne viens vien. Saimnieciskās darbības konts ir paredzēts tieši šā procesa atvieglošanai un vienkāršošanai.

Kurš gan labāk nekā Račs spēj izprast, cik tieši sarežģītus dokumentus spēj aizpildīt mūziķi vai tēlnieki. Kurš gan labāk nekā viņš spēj izskaidrot mūziķiem un tēlniekiem, ka tas ir vienkāršāk nekā izskatās. Un galu galā Finanšu ministrija sabiedrisko attiecību ziņā tikai iegūs no tā, ka to dēvēs nevis par “Reira reformu”, bet gan par “Reira – Rača reformu”.

Reklāma
Reklāma

Satraukums. Aug degvielas cena un politiķu augstprātība

Krievijas agresija Ukrainā izraisījusi līdz šim nebijušu starptautisko sankciju vilni, kas radījis strauju naftas cenu lēcienu pasaules tirgos. Eksperti skaidro, ka no aptuveni 100 miljoniem barelu dienā, ko pasaulē patērē, Krievija ražojot ap 11 miljoniem, bet pati patērē četrus miljonus – kopumā pietiekami liels ražotājs.

Ja šis ražošanas apjoms pazūd no pasaules tirgus, tad cenai ir jākāpj tik tālu, kamēr samazinās pieprasījums vai to aizstāj citu valstu piegādātāji. Nav izslēgts, ka naftas cena īslaicīgi var sasniegt 200 ASV dolārus par barelu, kas Latvijas iedzīvotājiem varētu nozīmēt 2,50 eiro par litru degvielas.

Tomēr Latvijas Saeimā valdības koalīciju atbalstošais vairākums pagājušajā ceturtdienā, 10. martā, noraidīja priekšlikumus par akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai, ko bija iesnieguši opozīcijas deputāti.

Priekšlikumā bija piedāvājums samazināt akcīzes nodokli par 0,15 eiro vienam litram ar nosacījumu, ja naftas cena biržā pārsniedz 100 ASV dolārus par barelu. Valsts budžetam šādas nodokļa izmaiņas būtu fiskāli neit­rālas, jo akcīzes nodokļa ieņēmumi šogad bija ieplānoti no daudz zemākas degvielas cenas. Prognozētais samazinājums pircējam benzīntankā būtu 18 centu robežās par vienu litru.

Pret iesniegto degvielas akcīzes samazinājuma priekšlikumu nobalsoja visas koalīcijas partijas, norādot, ka opozīcijas sagatavotais priekšlikums esot populistisks. “Kārtējo reizi redzam augstprātīgu attieksmi pret mūsu sagatavotajām iniciatīvām. Šoreiz tā ir spēlēšanās arī ar valsts iekšējo drošību, jo šīs situācijas ignorēšana ir tiešs ekonomiskās stabilitātes apdraudējums ar visām no tā izrietošajām sekām. Ciniski, ka valdību atbalstošie deputāti uz problēmu raugās tikai no savas pirktspējas viedokļa,” par Saeimā notikušo balsojumu “Latvijas Avīzei” izteicās opozīcijā esošās ZZS pārstāvis Viktors Valainis.

Aizvadītajās brīvdienās degvielas cenas ES dalībvalstīs drūmo 2,50 eiro robežu par litru tomēr nesasniedza. Piemēram, dīzeļdegvielai visaugstākā cena bija Zviedrijā – 2,46 eiro. Virs diviem eiro degviela maksāja arī Dānijā, Somijā un Vācijā. Zemākā dīzeļdegvielas cena bija Ungārijā (1,20 eiro) un Slovākijā (1,35 eiro).

Par dažiem centiem brīvdienu laikā cena nomierinājās arī Latvijā (1,79 eiro). Latvijā gandrīz pusi no degvielas litra cenas veido nodokļi. Šajā ziņā neatpaliekam no bagātāko ES valstu standartiem. Taču pavisam cita situācija ir ar Latvijas iedzīvotāju algām un pirktspēju, kur ilgstoši un pārliecinoši esam pirms­pēdējā vietā.

Šaubas. Vai nosaukuma maiņa palīdzēs?

Degvīnam “Stolichnaya” tiks mainīts nosaukums – paziņojusi miljardiera Jurija Šeflera dibinātā starptautiskā kompānija “SPI Group”. Turpmāk šis degvīns krievu valodā tiks saukts par “Stoli”. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad ASV vairāku štatu amatpersonas aicinājušas no dzērienu veikalu plauktiem pilnībā izņemt produktus, kas ir ražoti Krievijā vai kuru sastāvdaļu izcelsmes valsts ir Krievija, un vairumā gadījumu tas ir degvīns.

Daži bāru īpašnieki no ASV publicējuši video, kuros degvīns tiek izliets uz ielas, tostarp arī “Stolichnaya”, tādējādi protestējot pret Krievijas agresiju Ukrainā. Uzņēmumā skaidro, ka lēmums par nosaukuma maiņu pieņemts, pamatojoties uz Šeflera nosodījumu Krievijas agresijai Ukrainā. Kompānija arī paziņojusi, ka turpmāk šī degvīna ražošanā tiks izmantotas sastāvdaļas no Slovākijas, tādējādi pilnībā pārtraucot izejvielu iegādi no Krievijas.

Jāatgādina, ka šis degvīns tāpat kā “Mos­kovskaya vodka” Latvijas uzņēmumā “Latvijas balzams” tiek ražots jau kopš 2000. gada. Tiesa, “Moskovskaya vodka” zīmols netiek mainīts, bet ražotājs sola izgatavot “īpašus komunikācijas rīkus, kas atspoguļos kompānijas nostāju patērētājiem, aicinot iestāties par mieru un brīvību”. Vai nosaukuma maiņa mainīs patērētāju attieksmi, laiks rādīs, bet tā īpašnieku vēstījums ir skaidrs.

Jāpiebilst, ka par preču zīmēm “Stolichnaya” un “Moskovskaya” iepriekš notikusi starptautiska tiesvedība. Nīderlandes augstākā tiesa ar spriedumu 2020. gada janvārī noteica, ka Beniluksa valstīs tiesības izmantot degvīna preču zīmes “Stolichnaya”, “Stoli” un “Mos­kovskaya” ir Krievijas valsts uzņēmumam “Sojuzplodoimport”, līdz ar to Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā aizliedzot pārdot “SPI grupas” (tajā ietilpst “Amber Beverage Group”, kas ir lielākais AS “Latvijas balzams” akcionārs) ražoto degvīnu ar šīm preču zīmēm. “Latvijas balzams” gan tūlīt skaidroja, ka šie viņu produkti Beniluksa valstīs netiekot izplatīti jau kopš 2015. gada.

Mediji vēstījuši, ka tiesības uz degvīna preču zīmēm “Stolichnaya”, “Stoli” un “Moskovskaya” iepriekš piederēja “Sojuzplodoimport”. Miljardieris Jurijs Šeflers, kuram pieder “SPI”, 90. gados it kā iegādājies šos zīmolus no “Sojuzpludoimport” par 285 000 ASV dolāru, ziņojusi LETA. 2001. gadā Krievijā sākta tiesvedība, lai apstrīdētu SPI starptautiskās tiesības uz šiem zīmoliem. “Sojuzplodoimport” apgalvoja, ka kompāniju 90. gadu sākumā pretlikumīgi bija privatizējuši tās vadītāji, kas nozīmē, ka tai nebija tiesību pārdot zīmolus Šefleram.

Sagatavojuši: Māra Libeka, Sandra Dieziņa, Ilmārs Randers, Olafs Zvejnieks

SAISTĪTIE RAKSTI