Foto: Evija Trifanova/LETA/ Zane Bitere/LETA/ REUTERS/SCANPIX/LETA; kolāža: LA.LV

Mērs iet savu ceļu, Pēterbaznīcas cīņu noslēgums un konformiste Hamatova. Nedēļas notikumu apskats 0

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Cilvēks. Mērs kļūs vēl progresīvāks?

Rīgas domes (RD) priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa paziņojums par izstāšanos no apvienības “Attīstībai/Par” (“AP”) un partijas “Kustība Par” ir skaļš, taču pašlaik neko daudz nemaina Latvijas politiskajā vidē. Staķim nedraud amata zaudēšana, jo to nav pieprasījusi neviena RD koalīcijas partija. Tāpat pagaidām nav nekādu pazīmju, ka varētu notikt kāda plašāka šķelšanās “AP” iekšienē.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā
“Piedodiet, bet mājās jūs netiksiet!” Ukraina skaidro pavisam reālos frontes sabrukšanas iemeslus 85
TV24
Vitenbergs: Baumu līmenī ik pa brīdim izskan, ka parlamentārā sekretāre ir “nokodusi” ministri
Lasīt citas ziņas

“Kustībai Par” līderis Daniels Pavļuts it kā garāmejot piebildis tviterī: “Mārtiņš nolēmis iet savu ceļu, vēlu viņam veiksmi un saku paldies.” Tāds iespaids, ka pretrunas nav radušās šajās dienās, bet briedušas jau labu laiku. Taču ļoti nozīmīgs šis solis ir pašam Mārtiņam Staķim viņa tālākajā politiskajā attīstībā un izaugsmē.

Līdz Rīgas domes vēlēšanām 2020. gadā Staķis, lai arī aktīvs Saeimas deputāts, tomēr nebija tik plaši atpazīstams. “AP” viņam sarīkoja ļoti dārgu un redzamu kampaņu – daudz demonstrētajos reklāmas rullīšos pašreizējais partijas “Latvijas Attīstībai” (Rīgas mērs tai veltījis asus pārmetumus) vadītājs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs solīja iet ar viņu “kopā izlūkos”, bet citi stāstīja, ka Mārtiņam “sirds ir īstajā vietā”. Arī pēc kļūšanas par mēru Staķis ir rūpējies par savu publisko tēlu un noteikti ir vairojis savu popularitāti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr nevar nepamanīt, ka politiski Staķis šajā laikā attālinājās no sava spēka, toties pietuvinājās partijai “Progresīvie”, kuras biedru vairākums veido viņa pārstāvēto frakciju Rīgas domē. No 17 deputātiem tur tikai četri ir “Kustības Par” biedri, ieskaitot pašu Staķi.

Jau labu laiku Rīgas mērs mēģināja virzīt domu uz to, ka arī uz Saeimas vēlēšanām “Kustībai Par” un “Progresīvajiem” jāiet kopā, taču pēdējā partijas kongresā palika mazākumā, vairākums izlēma par labu jau izveidotajai sadarbībai ar “Latvijas Attīstībai”.

Pašlaik Staķis paziņojis, ka būs bezpartejiskais mērs. Šāds statuss, protams, ir savdabīgs, taču viņam ir stipri balsti – gan paša frakcija, gan uzticamais vicemērs Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”). Domājams, ka “Progresīvie” ar lielu prieku uzņemtu Staķi savās rindās, tiklīdz viņš izrādītu šādu gatavību, un tādā gadījumā nav šaubu, ka tieši viņš kļūtu par šīs partijas līderi.

Darījums. Pēterbaznīcas cīņu noslēgums

Aizvadītajā ceturtdienā beidzot noslēdzās 15 gadu ilgā Rīgas Sv. Pētera baznīcas piederības jautājuma epopeja.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu, kas par vēsturiski ārkārtīgi nozīmīgā dievnama juridisko īpašnieku nosaka Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un LELB Vācu Svētā Pētera draudzes izveidoto Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumu. Turklāt dievkalpojumus baznīcā varēs noturēt arī katoļi un “pēc atbilstošas saskaņošanas” arī citas kristīgās konfesijas. Vienlaikus saglabājas atvērtība tūristiem.

Kaut Rīgas pašvaldības īpaši pēdējos gados uzstājīgi izvirzītās pretenzijas uz baznīcu līdz ar Saeimas lēmumu ir galīgi noraidītas, par zaudētāju pašvaldību saukt īsti nevar. Izskatās, ka Rīgas dome arī nav diži apvainojusies.

Reklāma
Reklāma

Bēdīgā tehniskā stāvokļa dēļ Pēterbaznīca īstenībā vairs nevar, kā kopš padomju okupācijas laikiem ierasts, kalpot par “naudas pumpīti” – eksperti aplēsuši, ka pilnīga Sv. Pētera baznīcas rekon­strukcija, torņa lifta, ugunsdrošības sistēmu, pagrabu sakārtošana kārtībā pēc standartiem, savulaik ne pārāk kvalitatīvi veikto atjaunošanas darbu defektu labošana un Otrajā pasaules karā zaudēto elementu, piemēram, ērģeļu, atjaunošana izmaksātu, minimums, kādus 33,6 miljonus eiro.

Galu galā Rīgai ir daudz citu vietu un lietu, kurās ieguldīt naudu, kamēr aiz jaunā LELB un Vācu draudzes nodibinājuma stāv Vācijas Bundestāga jau pagājušajā gadā šīs valsts budžetā iekļautais atjaunošanas finansējums, kas kvalificēts kā Vācijas palīdzība reliģiskajām organizācijām.

Ja viss notiek, kā agrāk solīts, tad apstiprinātajiem saimniekiem tagad ar steigu jāķeras pie būves stāvokļa izpētes un novērtējuma, kā arī atjaunošanas projektu gatavošanas, lai 2023. gads kļūtu par praktisko darbu sākumu.

Mācība. Kad Krievija kļūst par Ziemeļkoreju

Intervijā, kas notikusi jau Rīgā, Čulpana Hamatova stāsta par savām sajūtām žurnālistei Katerinai Gordejevai.
Ekrānuzņēmums no youtube.com

“Es negribu nekādas revolūcijas, kategoriski ne. (..) Tad es drīzāk izvēlos Ziemeļkoreju,” šie Krievijas aktrises Čulpanas Hamatovas 2012. gadā pateiktie vārdi intervijā Ksenijai Sobča­kai televīzijas kanālā ­”Doždj” viņai, visticamāk, tiks atgādināti līdz dzīves galam. Arī tagad, kad līdz ar Krievijas un Ukrainas kara sākumu viņa patvērusies Latvijā, kur jau agrāk iegādājusies īpašumu un ieguvusi termiņuzturēšanās atļauju, par to skan daudz pārmetumu un nievu.

Laikā, kad Krievija tās prezidenta Vladimira Putina agresīvo ambīciju dēļ nokļuvusi starptautiskā izolācijā un tiešām arvien vairāk sāk līdzināties Ziemeļkorejai, Hamatovai šis variants tomēr nav bijis pa prātam. Par savām sajūtām viņa nupat plaši stāstījusi intervijā žurnālistei Katerinai Gordejevai, kas no jauna raisījis plašas diskusijas Krievijā un nedaudz arī pie mums.

Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis jau piedāvājis Hamatovai strādāt pie viņa. Viņš iepriekš sadarbojies ar aktrisi, piemēram, veidojot izrādi par bijušo PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu (Hamatova tajā spēlē Gorbačova sievu Raisu). Tomēr ir arī kritiski viedokļi, vai dažādas Krievijas slavenības, kas, iespējams, tagad meklēs ērtāku dzīvi Rietumos, mums būtu jāsagaida ar atplestām rokām.

Čulpana Hamatova nekad ne tuvu nav bijusi pārliecināta putiniste, taču viņas pozīcijas raksturošanai labi der vārds “konformiste”. Jau pieminētajā 2012. gada intervijā, apšaubot “revolūciju”, viņa ar to patiesībā teic, ka skeptiski skatās uz Alekseju Navaļniju un citu opozicionāru ieceri panākt režīma maiņu. Vēl vairāk – šajā laikā viņa pat aicinājusi balsot par Putinu kā prezidentu.

Tiesa, ir īpaši iemesli, kas viņai likuši to darīt. Hamatova nodarbojās ar labdarības projektiem, glābjot smagi slimus bērnus, un pielabināšanās Kremlim bija iespēja iegūt finansiālu atbalstu šīm aktivitātēm. Daudzi uzskata, ka tik cēla mērķa vārdā var iet uz darījumu kaut vai ar pašu nelabo… Tagad, valdot asaras, Hamatova intervijā runā par bērniem, kas mirst Mariupolē un citur Ukrainā, bet vienlaikus joprojām izsaka cerību, ka Putins tomēr apdomāsies un apstāsies.

Aizdomas. Dati no takša plūst uz Krieviju

Trešdien Autotransporta direkcija (ATD) nolēma anulēt “Yandex Taxi” reģistrāciju, kā arī bloķēt mobilās lietotnes “Yandex Go” darbību. “Yandex Go” vairs nevar nodrošināt taksometra pakalpojumus Latvijā.

Līdzīgi rīkojusies arī Lietuva, taču tā kā mobilo lietotni tās varasiestādes nekontrolē, kaimiņvalsts lūdza “Google” un “Apple” bloķēt “Yandex Go”. Igaunija grib, bet nespēj apturēt “Yandex” taksometrus, jo pārāk liberalizējusi šos pakalpojumus, tāpēc rosina sankcijas noteikt ES līmenī.

Sākotnēji varasiestādēm apturēt “Yandex Taxi” lika tas, ka trešdienas rītā ES sankciju sarakstā starp 15 citiem iekļāva Krievijas “Yandex” izpilddirektoru Tigranu Hudaverdjanu, taču viņš iepriekšējā dienā pasteidzās atkāpties no amata, un “Yandex” paziņoja, ka tā filiāles ASV, ES un Apvienotajā Karalistē san­kcijas neskarot.

ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš “Latvijas Avīzei” skaidro, ka šāds lēmums pieņemts konstatējot, ka “Yandex Taxi” nodrošina aktīvu datu apmaiņu ar serveriem, kas ir izvietoti Krievijā. Kaut arī “Yandex” teicies datus uzglabājam Somijas serveros, ATD fiksējis, ka lietotne “Yandex Go” veic datu apmaiņu ar Krievijā esošajiem serveriem.

Tādējādi dati par Latvijā veiktajiem komercpārvadājumiem, autovadītājiem, transportlīdzekļiem, kā arī maksājumu karšu un veikto maksājumu dati tiek novirzīti iespējamai apstrādei un glabāšanai serveros, kas atrodas Krievijā. Jāpiebilst, ka aizvadītajā nedēļā Krievijā bija skandāls – noplūda dati par 58 tūkstošiem ēdiena pasūtītāju ar lietotni “Yandex.Eda” – gan adreses, gan tas, ko viņi ēd.

“Yandex Go” norādīja, ka uzņēmums pats no trešdienas ir apturējis darbību Latvijā. “Mēs negaidījām oficiālu servisa aizliegumu un atslēdzām to paši jau iepriekš, lai pasargātu partneru autovadītājus no sodiem,” norāda “Yandex Go” pārstāvji. Uzņēmums uzskata Latvijas varas iestāžu prasības par nepamatotām un plāno to apstrīdēt tiesā.

Arī Eiropas Parlamenta deputātu grupa (inici­atore ir spāniete Inma Rodrigeza-Piņjero) sarosījusies un uzdevusi jautājumu Eiropas Komisijai, kāpēc Krievijas lielākā tehnoloģiju kompānija ir izsprukusi no sankcijām. “Visus lēmumus par jaunu sankciju piemērošanu dalībval­stis pieņem ES Padomē pēc vienprātības principa, taču nekas nav noņemts no dienas kārtības,” uz to atbildēja Peters Stano, Eiropas ārējās darbības dienesta runasvīrs. Sagaidāms, ka tieši Baltijas valstis šo rosinās ES padomē.

“Yandex” ir otrs lielākais interneta meklētājs Krievijā, kas turklāt piedāvā arī citus tiešsaistes pakalpojumus, arī reklāmu, mobilitātes lietotnes, navigāciju. Pateicoties “Yandex”, ievērojama daļa Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka Ukrainā kara nav. Savukārt “Yandex ” atrunājas, ka saskaņā ar Krievijas likumiem jebkuram ziņu apkopotājam, kura ikdienas auditorija ir vismaz miljons cilvēku, ir pienākums uzrādīt tikai tos ziņu avotus, kurus apstiprinājis Krievijas mediju regulators “Roskomnadzor”.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Viesturs Sprūde, Ivars Bušmanis

SAISTĪTIE RAKSTI