Muižnieces ugunskristības, Gobzemšovs Saeimā un kūrorts migrantiem. Nedēļas notikumu apskats 16
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Ugunskristību krustugunīs
Izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei nācies iztikt bez simts dienu ieskriešanās un saudzēšanas laika, kas parasti tiek dots jaunajiem ministriem. Tas, ka vasarā, kad ministre stājās amatā, skolas slēgtas un skolotāji atvaļinājumā, šoreiz neglāba: nozarē ne tikai turpinājās reformas, bet bija jādomā arī, kā mācīties pandēmijas apstākļos.
Tikt galā ar skolu darbu atsākšanu jaunajai ministrei ir īstas ugunskristības.
Tā kā sabiedrības attieksme pret lēmumiem, kas ar to saistīti, ir dažāda, var teikt, ka A. Muižniece nonākusi arī krustugunīs. Pagaidām gan izskatās, ka ar savu pozitīvi reālistisko attieksmi “būs grūti, bet mēs to varam” ministre labi tiek galā ar šo situāciju.
Patiesībā aiz viņas apņēmīgā smaida slēpjas arī neveiksmes. Klātienes mācībām A. Muižniece sāka gatavoties pat diezgan kareivīgi, cita starpā paziņojot, ka pedagogiem vakcinācija būs obligāta.
Šajā ziņā kauja varbūt nav gluži zaudēta, tomēr uzvaru nāksies pagaidīt: likumprojekts, kas paredzēja obligātu skolotāju vakcināciju, apturēts.
Nākamais lielais plāns: nevakcinēto un kovidu neizslimojušo skolēnu un skolotāju testēšana arī nerit tik gludi, kā gribētos.
Jaunais mācību gads sācies ar diezgan lielu haosu: ne skolas, ne arī laboratorijas šādam titāniskam un neierastam darbam nav īsti gatavas.
Protams, ministre pie tā nav vainīga un risinājumi klātienes mācībām bija jāmeklē, taču, iespējams, šādi lēmumi bija jāpieņem agrāk, nevis divas nedēļas pirms mācību sākuma, lai labāk sagatavotos tik apjomīgai testēšanai.
Pagaidām gan sabiedrībā par šo haosu netiek vainota tieši A. Muižniece. Neapmierinātība ir tāda vairāk vispārēja.
Var diezgan droši prognozēt, ka haoss turpināsies: skolas pašas var lemt, kā turpināt mācības, ja kāds saslimst, cik ilgas būs attālinātās mācības utt. Ministre pateikusi, ka tiem, kam ir Covid-19 sertifikāts, karantīnā pēc kontakta ar kovidslimnieku nebūs jāiet.
Kā tas izskatīsies realitātē?
Vai pusklase mācīsies mājās, bet otra puse skolā? Skaidrs, ka neskaidrības būs.
Vai A. Muižniece tiks vainota par tālāko haosu vai veikli mācēs izvairīties no peramās meitenes lomas, to rādīs laiks.
A. Muižniece solījusi skolas neaizvērt, ja vien valstī nebūs pilnīgas mājsēdes. Domājams, ka nebūs viegli turēt šo solījumu. Valdības vīriem var būt pārāk liels kārdinājums izmantot šo efektīvo un vienkāršo līdzekli saslimšanas ierobežošanai.
Ja izglītības ministre cīnīsies pretī, medusmēnesis viņas un premjera Krišjāņa Kariņa (kurš teicis, ka A. Muižnieces plāns skolas darba atsākšanai esot kā “diena pret nakti”, salīdzinot ar iepriekšējās ministres veikumu) attiecībās strauji beigsies.
Noslēpums. Nezināmie viltnieki aicina uz KNAB
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis vismaz piecus gadījumus, kad krāpnieki iestādes vārdā pa pastu izsūtījuši nepatiesus izsaukumus it kā ierasties KNAB.
Ja jau birojs to ir uzzinājis, tad, visticamāk, kāds no uzaicinātajiem tur ir ieradies vai arī telefoniski interesējies, kas par lietu, kāpēc tiek izsaukts.
Kāds nolūks šādi biedēt cilvēkus? Ja KNAB būtu operatīvā iestāde, kas rīkojas zibenīgi, tad tai jau būtu skaidrs, kā vārdā un kāpēc tas darīts, bet birojs vēl nav atradis viltvārdi, skaidro notikušā apstākļus un kaut kad lemšot par turpmāko rīcību.
Iespējams, ka vienīgajai viltus KNAB darbiniecei Poļakovai, kuras vārdā sūtīti uzaicinājumi, ir kas zināms par kādām nelikumībām, piemēram, politiskajā vidē, un šis ir tāds kā mājiens, ka viltus izsaukums var kļūt arī par īstu.
Bet tiklab tas var būt saistīts ar viltus pretkovida sertifikātiem, jo KNAB patlaban cītīgi izmeklējot tieši šīs lietas, un, kas to zina, iespējams, kāds no uzaicinājuma parakstītājiem, nespēdams tikt pie kārotā labuma, centies iegrūst kādu nelikumīgajā darījumā iesaistīto tieši knabistu nagos…
KNAB stāsta, ka šāds izsaukums pēc būtības neesot nekas unikāls, jo tādus izsūtot administratīvajā procesā.
Tagad visiem iedzīvotājiem, kuri augustā pa pastu saņēmuši izsaukumu uz biroju, jāzvana uz KNAB, lai pārliecinātos, vai tas ir īsts vai viltus izsaukums.
Pārsteigums. Migrantiem sagādā kūrortu
Par to, ka migranti vairs netiek vesti uz viņiem paredzēto izmitināšanas centru “Mucenieki”, bet pārvietoti uz kūrortpilsētu Jūrmalu, kur piešķirtas telpas Iekšlietu ministrijas rehabilitācijas centrā “Dzintari”, uzzinājām no bijušās iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces, nevis pašreizējās ministres Marijas Golubevas (“Attīstībai/Par”).
Mūrniece “Rīga TV24” raidījumā “Preses klubs” pauda: “Pēc manā rīcībā esošās informācijas, daudzi (migranti) ir izvietoti Iekšlietu ministrijas rehabilitācijas centrā Dzintaros. Ja mēs sagādājam ekskluzīvus apstākļus bēgļiem, iespējams, uz iekšlietu sistēmas darbinieku rēķina, tad, protams, daudzi gribēs pie mums ieviesties un dzīvot labos apstākļos.”
Golubeva, kura pirms tam bija žurnālistiem stāstījusi, ka ministrija esot pašvaldībām lūgusi iesniegt sarakstu ar viņu teritorijā, īpaši Latgalē, neizmantotām, bet normāli uzturētām ēkām, pēkšņi mainījusi taktiku attiecībā pret migrantiem, proti, no Latgales viņi aizvesti uz Jūrmalu.
Kāpēc šāds pavērsiens, par to ministre nerunā, jo viņa pēdējās dienās bijusi Briselē iekšlietu ministru sanāksmē un viņai neesot bijis laika iepazīties ar Mūrnieces kundzes izteikumiem.
Vai nerunā tādēļ, ka viņai radies savs īpašais plāns, atšķirīgs no iepriekš publiski paustā par migrantu izmitināšanu?
Rehabilitācijas centra “Dzintari” vadītāja Inna Suhomļinova stāsta, ka patvēruma meklētāji netraucējot Iekšlietu ministrijas darbiniekiem uzlabot savu veselību šajā iestādē, migranti darbu netraucējot, un viņus tur tikpat kā nejūtot.
Taču to, kādas vēl idejas tiek apsvērtas ministrijā, var tikai minēt vai gaidīt kādu nākamo informācijas noplūdi.
Izgāšanās. Gobzemšovs
Līdzīgi kā anonīmi zvanītāji ar stāstiem par viltus spridzekli stacijā vai autoostā spēj pat vairākas stundas paralizēt satiksmi, arī deputāta Alda Gobzema rīcības dēļ Saeimas deputātiem aizvadītajā ceturtdienā nācās pārtraukt nupat uzsākto klātienes darbu un atkal atgriezties attālinātajā režīmā jeb e-Saeimā.
Lai deputāti varētu atkal pulcēties sēžu zālē, viņiem katram bija jāuzrāda sertifikāts, kas apliecina vakcinēšanos vai pārslimošanu ar Covid-19, vai arī negatīvs tests.
Bija diezgan paredzami, ka Gobzems, kurš sevi politikā pažreiz pozicionē kā dažādu ar kovidu saistīto noteikumu pretinieks un cer nākamajās vēlēšanās piesaistīt neapmierināto balsis, atteiksies to darīt, bet mēģinās sarīkot izrādi.
Daudzus gan pārsteidza, vai tiešām par šādu scenāriju nav aizdomājušās Saeimas atbildīgās amatpersonas, sagatavojot kādu “plānu B”, kā juridiski korekti, bet vienlaikus izlēmīgi atrisināt šo situāciju.
Tomēr, kā tagad noprotams no atsevišķiem netiešiem komentāriem, tieši atgriešanās e-Saeimā arī esot bijis šis laikus sagatavotais “plāns B”, jo ar to Gobzema izrāde beigusies jau pirmajā cēlienā, nesaasinot konfliktu un nepieļaujot vēl kādas citas provokācijas.
Acīmredzot Saeimas vadība uzskata, ka rīkojusies gudri, tomēr no malas tā izskatās kā piekāpšanās viena ambicioza politiķa iegribām.
Turklāt Gobzemšovam turpinājums sekos jebkurā gadījumā.
Darījums. Pārķers programmētājus
Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums “Swisscom” pagājušo nedēļu Latvijas “dvīņu torņa” jeb biroju kompleksa “Z-Towers” 11. stāvā atvēris tehnoloģiju centru “DevOps Riga” un paziņojis, ka pieņem darbā 40 programmētājus, bet trijos gados nodarbinās aptuveni 300 augsti kvalificētu speciālistu, no kuriem 285 būšot programmēšanas inženieri. “Swisscom” jau tagad strādā teju tūkstotis IT ekspertu.
Ja ņem vērā, ka Latvijas augstskolas gadā izlaiž 700 IT nozares absolventu, tad skaidrs, ka par programmētāju dvēselēm būs asa cīņa.
“Swisscom” pārstāvis Džons de Keizers atklāja, ka to darīs līdzīgi, kā sev darbiniekus gatavo “Accenture” – paši apmāca, ar stipendijām izķer talantīgākos.
“Swisscom” Rīgā plāno atvērt “DevOps Academy” cilvēkiem bez priekšzināšanām, nodrošināt 10–15 apmaksātas prakses vietas katru semestri un piešķirt motivējošas stipendijas talantīgiem datorzinātņu studentiem.
Pirms diviem gadiem “Swisscom” pārgāja Šveices robežas un “DevOps” centru atklāja Nīderlandē. Šis ir otrais, un tuvāko trīs gadu laikā uzņēmums Latvijā investēs līdz 20 miljoniem eiro. “DevOps Riga” izveidots atbilstoši uzņēmuma stratēģijai Eiropā izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem.
Sagatavojuši: Ilze Kuzmina, Ivars Bušmanis, Māra Libeka, Māris Antonevičs
