“Visu varēja izšķirt viens metrs…” Piecgadīgā zēna ģimene satriekta par policijas un vainīgās personas rīcību pēc negadījuma Koknesē 0
“Paldies Dievam, bērnam viss ir kārtībā, un nav kaulu lūzumu,” tā sarunu par negadījumu, kurā uz gājēju pārejas tika notriekts piecgadīgs zēns, iesāk viņa tēvs Kaspars Ozols, atklājot, ka šis notikums apgriezis viņu ikdienu kājām gaisā. 22. jūlijā Koknesē, šķērsojot gājēju pāreju pie zaļās gaismas auklītes pavadībā, neuzmanīga autovadītāja uzbrauca virsū viņa dēlam. Ģimene, satriekta par policijas un vainīgās personas rīcību, piekrita padalīties ar sava stāsta pusi par virkni nepilnību izmeklēšanā. Pietrūka tikai mazliet, lai šis stāsts būtu vēl traģiskāks…
Ģimene stāsta, ka viņu dzīvespriecīgais, drošais un runātīgais dēls, ko viņi mīļvārdiņā sauc par Olīti, ir mainījies. Pēc negadījuma puisēnam konstatēti zilumi un hematomas uz pieres, galvas un deguna. Neilgi pēc notikušā viņš tika izrakstīts no slimnīcas un tagad atrodas mājās – drošībā. Tomēr bērns pārcietis smagu emocionālu triecienu.
Viņš baidās satikt savu auklīti, kas ir arī ģimenes radiniece, un sāk raudāt, ja saprot, ka tikšanās būs neizbēgama. Arī savās mājās, kur iepriekš jutās droši, viņš vairs pat uz īsu brīdi nepaliek viens. Puisēns visur seko vecākiem, pat līdz tualetei. Pāri krustojumam, kur notika negadījums, viņš kategoriski atsakās iet.
Ģimene skaidro, ka par notikušo sākts tikai administratīvā pārkāpuma process, ko LA.LV atzīst arī Valsts policija, lai gan inspektoram pieprasīts uzsākt kriminālprocesu, balstoties uz aculiecinieku liecībām, bērna veselības stāvokli un policijas nozīmētās ekipāžas rīcību.
Bērnam, kā uzsver Kaspars, būs vajadzīga psihologa palīdzība un smilšu terapija, jo emocionālās sekas nebūs viegli pārvārēt.
Kā notika sadursme
Pēc tēva teiktā, vainīgā – CSDD darbiniece – vēlējās apsteigt gājējus, kas šķērsoja gājēju pāreju. Viņa pamanījusi auklīti ar bērnu, bet neredzējusi mazo zēnu, kas gājēju pāreju šķērsojis, atrodoties uz skrejriteņa. Rezultātā trieciens noticis tieši uz gājēju pārejas – pie zaļās gaismas.
Notikuma vietā ieradušās divas Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes. Mediķi strādājuši ātri un profesionāli, piedāvājot bērnu vest vai nu uz Rīgas, vai Jēkabpils slimnīcu. Ģimene lēmusi par labu Jēkabpils slimnīcai un par mediķu darbu izsaka vislielāko pateicību.
Virkni neskaidrību esot radījis policijas darbs. Auklītei lika pūst alkometrā uz ielas, citu cilvēku klātbūtnē, bet to, vai vainīgā persona tikusi pārbaudīta, neviens nav redzējis, jo viņa atradusies policijas automašīnā, kur, kā stāsta bērna tēvs, atradusies arī nepiederoša, viņai tuva persona, kas it kā centusies ietekmēt izmeklēšanas procesu. Arī avārijas protokols neesot ticis sastādīts uzreiz, notikuma vietā.
Auklītei esot uzdoti personiski un ar notikumu nesaistīti jautājumi, piemēram, vai bērna tēvs lieto alkoholu un vai viņš sit savu sievu. Ģimene šos jautājumus uzskata par pazemojošiem un pilnīgi nevajadzīgiem konkrētajā izmeklēšanas procesā.
Pēc negadījuma auklīte, kas ir arī ģimenes radiniece, histēriski raudājusi un turpmākās trīs dienas vispār nav runājusi. Sākotnējā šoka dēļ viņu uzreiz nepratināja, taču tajā pašā vakarā ap plkst. 20.00 policija viņu izsaukusi uz nopratināšanu, kas nav notikusi iecirknī, bet gan stāvlaukumā, kas atrodas pie Kokneses estrādes.
Uzbrukums – vislabākā aizsardzība?
Nupat no avāriju izraisījušās personas puses iesniegts pieprasījums ierosināt lietu pret cietušā zēna tēvu par it kā izteiktiem draudiem viņu nogalināt un fiziski iespaidot – apgalvojumiem, kas, pēc ģimenes teiktā, lielākoties neatbilst patiesībai.
Ģimene uzsver, ka vainīgā persona līdz šim viņiem personīgi nemaz nav atvainojusies par notikušo un nav izrādījusi ne mazāko interesi par bērna veselības stāvokli. Ne zvana, ne ziņas — it kā šis negadījums uz viņu vispār neattiektos.
Negadījums notika 22. jūlijā, taču tikai pēc ģimenes pieprasījuma 30. jūlijā tika izņemti videoieraksti no degvielas uzpildes stacijas, kas atrodas blakus notikuma vietai un varētu palīdzēt noskaidrot precīzus negadījuma apstākļus. Vecāki uzskata — ja viņi paši nebūtu uzstājuši, svarīgi pierādījumi varētu arī netikt iegūti.
Ģimeni šokē iespējamais sods par negadījumu. Tiekot runāts, ka vainīgajai personai varētu tikt piemērots vien administratīvs sods – apmēram 30 eiro. Tas ir mazāk nekā naudas sods par braukšanu bez tehniskās apskates vai, piemēram, atkritumu izmešanu mežā. Vecāki neslēpj sašutumu — kā iespējams, ka bērna notriekšana uz gājēju pārejas pie zaļās gaismas ir mazāk nozīmīgs pārākums? Ne Valsts policija, ne Aizkraukles novada pašvaldības policija uz jautājumu par iespējamo soda apmēru neatbildēja.
Ģimene uzskata – tas ir netaisnīgi. Viņi negrib linča tiesu, bet vēlas taisnīgu sodu, kas atbilst nodarījuma smagumam, jo bērna veselībā tagad nāksies ieguldīt krietni vairāk par 30 eiro.
Zēna vecāki ir vērsušies pie Iekšējās drošības biroja par iespējamiem Valsts policijas darbinieku profesionāliem un procesuāliem pārkāpumiem un lūguši advokāta palīdzību, jo uz daudziem jautājumiem atbildes ir neskaidras, piemēram, kāpēc policijas darbinieki uzreiz nevēlējās uzklausīt aculiecinieka liecību. Viņi ir apņēmības pilni panākt taisnību un nepieļaut, ka šāds gadījums beidzas ar simbolisku sodu. “Viens metrs… un mūsu Olītis varēja vairs nebūt ar mums,” saka ģimene.
