“Pieļauju, ka mēs vēl redzēsim gana daudz drāmas.” Var nākties celt nodokļus… 0
Jaunākās budžeta ieņēmumu prognozes liecina, ka valsts budžeta deficīts vidējā termiņā pieaugs un būs lielāks, nekā iepriekš plānots, ja saglabāsies nemainīga budžeta politika. Šādas prognozes saistītas ar pieaugošajiem tēriņiem valsts aizsardzībai, no kā izriet, ka naudas jauniem prioritāriem pasākumiem nākamgad būs ļoti ierobežotā apmērā. Tikmēr eksperti brīdina, ka apstākļos, kad aizņemamies vairāk, agrāk vai vēlāk var nākties ķerties pie nodokļiem, informē portāls “lsm.lv“.
Ar jaunākajām budžeta bilances prognozēm valdību šonedēļ iepazīstināja finanšu ministrs Arvis Ašeradens (“Jaunā Vienotība”). Nākamgad vēl būs kādi papildu līdzekļi, bet 2027. un 2028. gadā – vairs ne. Ir liela mīnusa zīme pie nemainīgas politikas. Tas saistīts ar strauji pieaugošajiem tēriņiem drošībai un aizsardzībai.
“Diemžēl sarkano laukumiņu ir vairāk. Tas nozīmē lejupejošās iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, kas ir vairāk, nekā mēs gribētu. Un tādēļ valdība šim gadam ir samazinājusi izaugsmes iespējas. Lai sabalansētu budžetu, mums nākamajos gados būs jāstrādā ar budžeta deficītu,” atzina Ašeradens.
Prognozes rāda, ka iespējas kaut ko finansēt papildus nākamgad būs ļoti ierobežotas. Valdība mēģina taupīt, bez aizsardzības papildu naudu meklē vēl demogrāfijai un izglītībai.
“Mēs valdībā lēmām, ka budžeta deficīts ir 55% [no IKP]. Tā ka mēs tam pāri arī šobrīd neejam. Parāds vairāk arī neaug pagaidām par šo. Mums ir jāmeklē, kā mēs varam sabalansēt tos ietaupījumus budžetā, ko mēs esam uzdevuši ministrijām atrast, ar to vajadzību daudzumu, kas ir drošībā, aizsardzībā un mūsu prioritātēs,” atzina premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”).
Jābūt fiskāli atbildīgam budžetam, un noteiktos budžeta deficīta rāmjus pārkāpt nedrīkst, vērtēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
“Es pieļauju, ka mēs vēl redzēsim gana daudz drāmas,” prognozēja prezidents.
“Es tiešām šobrīd gribētu cerēt, ka gan valdības partijas, gan pēc tam, diskutējot Saeimā, opozīcijas partijas mūsu valsts budžetam pieies atbildīgi. Nemēģinās varbūt visu tikai darīt uz deficīta rēķina.
Es ceru, ka būs sabalansēta izdevumu pārskatīšana,” sacīja Rinkēvičs.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste savukārt atzina: “Skaidrs, ka turpmāko gadu laikā budžeta deficīts būs jāmazina. Tur ir tikai divi ceļi – vai mazināt izdevumus, vai palielināt nodokļus.”
Pašlaik politiķi iespējamu nodokļu celšanu vai citus pasākumus, izņemot taupību, nemin kā aktuālus.
Lai arī vēl attiecībā uz valsts parādu nav trauksmes zvanu, Rutkaste sacīja, ka būtu jābremzē valsts parāda pieaugums. Citādi aizņemsimies vēl un aizņemsimies dārgāk.
Gan Rutkaste, gan Fiskālās disciplīnas padomes vadība atzina, ka, protams, pirmais solis ir izdevumu pārskatīšana, taču ir robeža, kad ietaupīt vairs nav iespējams. Līdzīgi ar budžeta deficītu. Tā palielināšanu Eiropas Komisija akceptē vien līdz zināmai robežai. Pēc tam var nākties ķerties pie nodokļiem.
“Nevienam nepatīk celt nodokļus, ja mēs varam bez tā izdzīvot. Bet, ja mēs skatāmies uz igauņiem, tad viņi tādu soli tomēr spēra, un viņiem tagad ir izaugsme, bet mums nav,” norādīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
“Es domāju, ka pie tā var atgriezties pēc gada vai diviem. No tiem nodokļiem visvieglāk, visvienkāršāk ir paaugstināt tieši pievienotās vērtības nodokli, tā kā igauņi,” atzina Šteinbuka.
