Kremlis samazina cerības uz sarunām ar Zelenski, kamēr Tramps brīdina: “Putins varbūt nemaz nevēlas vienoties” 77
Kremlis atzinis, ka runas par gaidāmo Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Ukrainas līdera Volodimira Zelenska samitu ir pāragras, kamēr ASV prezidents Donalds Tramps turpina uzstāt, ka šādai tikšanās reizei būtu jānotiek, informē BBC.com.
Tramps, kurš pagājušajā nedēļā tikās ar Putinu Aļaskā, bet šonedēļ uzņēma Zelenski un septiņus Eiropas līderus Baltajā namā, atzina, ka konflikts ir “ciets rieksts” un brīdināja, ka iespējams, Putins nemaz nevēlas vienoties.
“Mēs tuvāko nedēļu laikā redzēsim, kāds īsti ir prezidents Putins,” sacīja Tramps. “Ir iespējams, ka viņš nevēlas noslēgt darījumu.”
Tramps piebilda, ka šādā gadījumā Putinu sagaida ļoti nepatīkama un skarba situācija, taču detaļās neiedziļinājās.
Kremlis bremzē Trampa optimismu
Putins sarunā ar Trampu sacīja, ka ir “atvērts” idejai par tiešām sarunām ar Ukrainu, tomēr jau nākamajā dienā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs mazināja gaidas, paziņojot, ka šādu tikšanos vajadzētu sagatavot pakāpeniski.
Arī Krievijas pārstāvji ANO norādīja, ka neviens nav atteicies no tiešu sarunu iespējas, taču uzsvēra, ka tām nevajadzētu būt tikai sarunām “ķeksīša” pēc.
Tikmēr NATO militārie vadītāji trešdien plāno virtuālu sanāksmi, bet Lielbritānijas bruņoto spēku komandieris admirālis Tonijs Radakins dodas uz Vašingtonu pārrunāt Ukrainai paredzēto drošības spēku izvietošanu.
Tramps sacīja: “Labāk, ja viņi satiksies divatā”
Lai gan sākotnēji Tramps rosināja trīspusēju samitu, tagad viņš uzskata, ka Zelenskim un Putinam sākumā vajadzētu satikties divatā. “Ja vajadzēs, es pievienošos, bet gribu vispirms redzēt, kas notiks,” paziņoja Tramps.
Drošības garantijas Ukrainai
Pēdējo dienu sarunas Vašingtonā ir devušas Trampam skaidrāku priekšstatu par kara sarežģītību un plaisu starp Maskavas un Kijivas nostājām.
Iepriekš solītais “ātrais pamiera variants”, ko Tramps cerēja panākt ar Putinu, nav materializējies. Tā vietā viņš tagad runā par nepieciešamību tieši virzīties uz pastāvīgu miera līgumu.
Eiropas līderi un Zelenskis uzsvēruši, ka drošības garantijas būs kritiski svarīgas, lai aizsargātu Ukrainas suverenitāti. Francijas un Lielbritānijas vadītā “palīdzētāju koalīcija” jau gatavo plānus par iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, ja karadarbība beigtos.
Vēsturiskais fons un šķēršļi
Pēdējo reizi Putins un Zelenskis tikās 2019. gadā. Kopš tā laika Krievijas agresija ir prasījusi desmitiem tūkstošu dzīvību un sagrāvusi Ukrainas infrastruktūru.
Putins konsekventi uzskata Zelenski par “nelegitīmu” un Kijivu dēvē par “neonacistu režīma” pārvaldītu. Krievijas valsts mediji turpina viņu izsmiet kā “klaunu”, kamēr Kremlis liek skaidri saprast – pamieram būtu jāietver arī varas maiņa Ukrainā.
Tomēr Eiropas līderi turpina izskatīt iespējamās tikšanās vietas. Francijas prezidents Emanuels Makrons minējis Ženēvu, bet Ungārijas premjers Viktors Orbāns piedāvājis Budapeštu – vietu, par kuru Kijivai ir pamatotas šaubas Orbāna ciešo saišu ar Maskavu dēļ.
