Valdības priekšlikums satur vairāk risku nekā ieguvumu. Cīņa par Liepājas ostas kontroli 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar Liepājas pilsētas un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) vadības pārstāvju vizīti pie visām valdošās koalīcijas frakcijām pagājušajā nedēļā sācies nākamais raunds cīņā par kontroli pār Liepājas ostu.
Satiksmes ministrijas izstrādātais likumprojekts, kurš atbilstoši Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijai paredz to pārveidot par valsts kapitālsabiedrību, nosaka, ka šajā kapitālsabiedrībā 67% akciju piederēs valstij Satiksmes ministrijas personā, bet 33% – Liepājas pašvaldībai.
Līdzās tam, ka kontroli šajā kapitālsabiedrībā pārņemtu valsts, lai gan agrāk tā faktiski piederēja Liepājas pilsētai, pie būtiskām atšķirībām varētu minēt to, ka pašreizējā Liepājas SEZ pārvalde pēc būtības ir valsts un pašvaldības izveidota iestāde, bezpeļņas organizācija, kas visus līdzekļus var investēt ostas attīstībā.
Savukārt piedāvātā valsts kapitālsabiedrības forma ir komercstruktūra, kuras mērķis ir gūt peļņu un maksāt dividendes.
Prasa investīcijas
Liepājas SEZ pirmais pārvaldnieks, tagadējais AS “UPB” padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, kurš bija runīgākais Liepājas delegācijas pārstāvis, komentējot valdības iniciatīvu, izteicās, ka, neskatoties uz Covid-19 un kaimiņvalstu tranzīta politiku, Liepājas osta funkcionē ļoti labi, tās kravu apgrozījuma pieauguma ātrums ir lielākais reģionā.
“Krīze ir parādījusi, ka valsts divu nedēļu laikā spēj iemaksāt “Air Baltic” kapitālā 250 miljonus eiro. Ja valsts tagad pasaka, ka viņi gatavi attīstīt teritoriju no Liepājas Ziemeļu mola līdz Karostas kanālam, gatavi ieguldīt 200 līdz 700 miljonus, jābūt trakam, lai no šāda priekšlikuma atteiktos.
Savukārt, ja vienkārši ir vēlme nomainīt izkārtni, tad jājautā – kādēļ jāmaina tas, kas labi funkcionē. Taču, ja runa ir par investīcijām, kas ļautu ostai izaugt no septiņiem miljoniem tonnu kravu līdz 50 miljoniem, jābūt tuvredzīgam, lai šādus piedāvājumus neizskatītu.”
Pīlēns atzina, ka valdības priekšlikums satur vairāk risku nekā ieguvumu.
“Ja paskatāmies valsts kapitālsabiedrību vēsturi, vai varam atrast daudz piemēru, kuros valsts kapitālsabiedrības ir ilgtermiņā spējušas nodrošināt izaugsmi par 264% kā Liepājas osta? Baidos, ka ne.
Vai valsts kapitālsabiedrībās korupcija un noziedzīgi nodarījumi ir bijuši izslēgti? Nē, nav.
Tāpēc pateikt, ka kapitālsabiedrība ir pārāka organizācijas forma, būs diezgan sarežģīti.
Un, ja ne, tad varētu jautāt – vai tiešām šobrīd svarīgākais ir mainīt pārvaldes modeli no viena, par kuru varam zinām, ka tas labi strādā un apmierina visu – valsts, pašvaldības un uzņēmēju – intereses, uz citu, par kuru to nezinām?
Uzņēmēji uzticas
Pēc U. Pīlēna teiktā, Liepājas ostā kopš 1997. gada attīstībā investēti vairāk nekā 400 miljoni eiro.
Vairāk nekā 300 miljonus investējuši uzņēmēji, vairāk nekā 100 miljonus nodrošinājusi Liepājas pašvaldība, pati Liepājas SEZ un dažādi Eiropas fondi.
Valsts tiešās investīcijas šajā periodā bijušas astoņi miljoni eiro.
“Ņemot vērā šo proporciju, varētu jautāt, vai valsts ir pietiekami investējusi, lai varētu pretendēt uz ostas pārvaldības pārņemšanu. Vai arī – ja no šādas vēlmes neatkāpjas – vai nebūtu pareizi, ja valsts savus ieguldījumus vismaz sabalansētu ar pārējo pušu ieguldījumiem.
Un, ja salīdzina valsts ieguldījumus Rīgas un Ventspils ostās, redzams, ka tur valsts ir ieguldījusi nesalīdzināmi vairāk.
Tieši tāpēc jau savulaik arī tika radīta SEZ likumdošana, lai izvilktu no depresijas divas teritorijas – Liepāju un Rēzekni,” uzsvēra U. Pīlēns.
Savukārt Liepājas bijušais mērs Uldis Sesks izteicās, ka uzņēmēju investīcijas Liepājas SEZ liecina par uzticību esošajam pārvaldes modelim.
Vai uzticēsies kapitālsabiedrībai – to vēl neviens nezina.
Viņš norādīja, ka pat šobrīd, krīzes laikā, Liepājas SEZ tiek būvētas vai modernizētas četras rūpnīcas, bet, jūtot iespējamās pārmaiņas, uzņēmēji jau sāk apsvērt investīciju piebremzēšanu.
“Lai saņemtu uzticību, ir jāsaprot, kā tiek sadalītas pilnvaras, kā tiek sadalīta atbildība Karostas teritorijā – kurš atbildēs par tās teritorijā dzīvojošajiem cilvēkiem, ūdens un kanalizācija pievadi, ceļiem, teritorijas apsaimniekošanu. Vai valsts kapitālsabiedrība ir gatava to visu pārņemt?”
Satiksmes ministrija uz lūgumu skaidrot Liepājas ostas pārvaldes modeļa maiņu atsūtīja satiksmes ministra Tāļa Linkaita komentāru:
“Latvijas ostu konkurētspējas stiprināšana reģionā nav un nebūs iespējama bez to pārvaldības modeļa maiņas.
Uz nepieciešamību izveidot efektīvu lielo ostu pārvaldības sistēmu, stiprinot valsts ietekmi tajās, starptautiskās institūcijas norādījušas jau gadiem.
Vēl aktuālāks šis jautājums kļuva, Latvijai pievienojoties OECD.
Pašreizējā situācijā, kad starptautiskā konkurence reģionā par katru kravas tonnu notiek īpaši asi, mums ir nepieciešamas efektīvi pārvaldītas ostas, kas sadarbojas, nevis viena pret otru konkurē ārējos tirgos.
Ostu pārvaldības modelim ir jābūt prognozējamam, starptautiski saprotamam un jānodrošina vienota ilgtermiņa stratēģija visām ostām, veicinot iespējami racionālu naudas līdzekļu izlietojumu.”
Šī nav pirmā reize, kad valdība grib ostas pārvaldei dibināt kapitālsabiedrību, iepriekšējais šāds mēģinājums notika 1998. gadā, Andra Šķēles valdības laikā.
Toreiz Liepājas pārstāvjiem izdevās pārliecināt Saeimu par to, ka speciālās ekonomiskās zonas veidošana ir labāka ideja.
