Briest sacelšanās? Parādījušās Putina režīmam bīstamas pazīmes, kas savulaik sagrāva Krievijas impēriju 0
Krievijas karavīri frontē sāk zaudēt ticību karam un paust neapmierinātību ar situāciju valstī, savā “Telegram” kanālā raksta Krievijas karu atbalstošais propagandists Maksims Kalašņikovs.
Viņš norāda, ka Krievijas armijas rindās pieaug neapmierinātība, un brīdina par iespējamu valsts sabrukumu jau līdz 2025. gada beigām.
Kalašņikovs, kurš aktīvi atbalsta Krievijas karadarbību pret Ukrainu, atklāj, ka sarakstās ar karavīriem frontē no Šahti pilsētas Rostovas apgabalā.
Propagandists norāda, ka karavīru noskaņojums ir drūms – viņi pauž vilšanos ne tikai par kara gaitu, bet arī par situāciju Krievijā kopumā.
Kalašņikovs kā piemēru min “Gidroprivod” – vienīgo Šahti uzņēmumu, kas atklāti iesaistīts militārajā rūpniecībā.
Kopš aprīļa tā vadība ir atlaidusi daļu darbinieku, samazinājusi algas un atcēlusi piemaksas par atvaļinājumiem un papildu maiņām.
“Cilvēki neiet prom tikai tāpēc, ka pilsētā nav citas darba iespējas,” viņš raksta.
Z-patriots arī norāda, ka karavīri ierakumos sūdzas ne tikai par slikto ekonomisko stāvokli, bet arvien biežāk sāk apšaubīt arī paša kara mērķus.
“Puiši–artilēristi jau ņurd, ka, ja līdz decembrim Ukraina netiks sagrauta, sāksies vilnis no frontes – gluži kā Pirmā pasaules kara beigās,” viņš raksta.
Kalašņikova izteikumi liecina, ka noskaņojums frontes līnijās kļūst draudīgs pašai sistēmai.
Salīdzinājums ar Pirmo pasaules karu nav nejaušs: 1917. gadā Krievijas impērijas armija, nogurusi no ilgstošā un bezjēdzīgā kara, zaudēja lojalitāti caram un atteicās pakļauties pavēlēm – tas kļuva par vienu no priekšnoteikumiem impērijas sabrukumam.
Disciplīnas trūkums, morālais sabrukums un neticība vadībai — sāk izpausties arī Putina armijā.
Kā uzsver propagandists, satraucošākais ir tas, ka plaisas sāk parādīties tieši tajā institūcijā, uz kuru Kremlis gadu desmitiem balstījis savu varas vertikāli – armijā.
Līdzīgi kā 1917. gadā, kad Pirmā pasaules kara nogurdinātā Krievijas impērijas armija atteicās pakļauties caram, arī šodien varas struktūras var saskarties ar situāciju, kurā militārais izsīkums un spriedze noved pie dziļas sistēmiskas krīzes.
Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Krievija ir kardināli mainījusies. No valsts, kas sapņoja par ātru uzvaru un triumfu pār “kolektīvajiem Rietumiem”, tā pārvērtusies par režīmu, kuram jābaidās no paša bruņotajiem spēkiem.
