Putins “apmuļķojis” Trampu? Bijusī cieņa no Trampa pārvēršas draudos 0
Donalds Tramps sevi pasniedz kā nepārspējamu prezidentu, izcilu sarunu vedēju, pat kā “ģēniju”. Tādēļ ir īpašs brīdis, kad viņš gandrīz – uzsveru “gandrīz” – atzīst, ka kāds cits līderis viņu ir pārspējis.
Melānijas Trampas komentāri, iespējams, ietekmēja šo Trampa pārvērtējumu. Kā Tramps nesen stāstīja, kad viņš sievai pastāstījis par “brīnišķīgu sarunu” ar Krievijas līderi, viņa atbildējusi: “Ak, tiešām? Tikko vēl viena pilsēta tika bombardēta.”
Šī Trampa attieksmes maiņa pret Putinu ir krasā pretrunā ar viņa iepriekšējo nostāju. Tramps iepriekš ir slavējis Putinu, viņa lēmumus raksturojis kā “viltīgus” un “ģeniālus”, kamēr Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski viņš ir izsmējis – gan Baltā nama tikšanās laikā, gan vainojis viņu kara izraisīšanā.
Vēl šī gada februārī Tramps apgalvoja, ka Krievijas iebrukumam nav nozīmes ASV, jo, atšķirībā no Eiropas, Amerika atrodas “aiz milzīga, milzīga skaista okeāna”. Viņš kritizēja Džo Baidena palīdzību Ukrainai kā nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu.
Tagad Tramps ne tikai mainījis viedokli par Putinu, pārsteidzot daudzus savā “America First” MAGA kustībā; viņš arī nolēmis sākt apbruņot Ukrainu. Nu, savā ziņā.
Tramps ne tikai faktiski atzinis, ka Putins viņu ir “apspēlējis”, bet arī nolēmis pārdot militāro aprīkojumu Eiropas valstīm, lai tās varētu piegādāt to Ukrainai un vienlaikus atjaunot savus krājumus ar ASV ieročiem. Oficiāli šīs izmaiņas Tramps paziņoja 14. jūlija tikšanās laikā ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti.
Un vēl – Tramps piedraudēja Putinam ar graujošiem tarifiem līdz pat 100% apmērā, ja Krievija 50 dienu laikā nepiekritīs pamieram – prasība, ko Putins konsekventi ignorē, tāpat kā Trampa aicinājumu pārtraukt Ukrainas pilsētu bombardēšanu. Tarifi attiektos arī uz valstīm, kas pēc šī termiņa turpinās tirgoties ar Krieviju.
Divas lietas ir skaidras. Pirmkārt, Trampa skatījums uz Putinu ir mainījies – negaidīti un krasā veidā. Otrkārt, karš, ko Tramps reiz uzskatīja par ASV neatbilstošu, tagad acīmredzot viņam tomēr ir svarīgs.
Prezidents paziņoja, ka Eiropas valstis iegādāsies “augstākās klases” ASV militāro aprīkojumu vairāku miljardu dolāru vērtībā, lai apbruņotu Ukrainu. Kāds avots, kas pazīstams ar plānu, norādījis, ka kopējā summa būs 10 miljardi dolāru.
Tas viss izklausās ļoti iespaidīgi. Taču te sāk kļūt svarīgi ielūkoties detaļās, nevis aprobežoties ar virsrakstiem.
Ņemsim vērā 10 miljardu summu. Tā noteikti nav nieka nauda. Galvenais līdz šim nosauktais aprīkojums – “Patriot” raķešu aizsardzības sistēma (ilga darbības distance, augsts lidojums, jebkuros laikapstākļos) – sniegs ļoti vajadzīgo aizsardzību Ukrainas pilsētām, kas cieš no simtiem dronu un raķešu uzbrukumu naktī.
Ukrainai jau ir daži Patriot komplekti, bet tai vajag vairāk – tā ir plaša valsts ar vairākām lielpilsētām. Taču viens Patriot bateriju komplekts (palaišanas iekārtas, raķetes, radari, vadības centrs, antenas un ģenerators) maksā 1 miljardu dolāru, un viena raķete – 4 miljonus dolāru. Pat ja Ukraina nesaņem desmit šādus komplektus, daļa no 10 miljardiem tiks patērēta ļoti ātri.
Otrs minētais aprīkojums ir JASSM raķetes – tās ir slepenas, ar GPS vadību un 370 kilometru darbības rādiusu. Ukraina varēs tās izmantot ar ASV piegādātajiem F-16 iznīcinātājiem, lai uzbruktu mērķiem Krievijā no drošā attāluma. Bet viena JASSM raķete maksā ap 1,5 miljoniem dolāru, tādēļ izmaksas pieaugs ātri. Arī citi ieroči ir minēti, bet tikai vispārīgi – tie arī maksās.
Un jāatceras, ka ASV nevar pārdot visu aprīkojumu no saviem krājumiem, neapdraudot savu militāro gatavību. Šī iemesla dēļ Aizsardzības ministrija nesen atteicās sūtīt Ukrainai dažus aprīkojumus, ko bija apsolījis Baidens.
Tramps nav solījis turpmākus pārdošanas darījumus pēc 10 miljardu robežas. Pat ja viņš mainītu domas, Eiropas valstis varēs iegādāties tikai tik daudz ASV ieroču, cik ļaus to budžeti – īpaši, ja Francija un Itālija jau ir atteikušās no dalības šajā plānā.
Tramps arī nav ieinteresēts piedalīties Lielbritānijas un ES jaunajā iniciatīvā ierobežot Krievijas naftas cenas līdz gandrīz 50 eiro par barelu. Tāpat viņš negrasās atjaunot Baidena daudzmiljardu palīdzības paketes – vairāk nekā 70 partijas militārā aprīkojuma, ko nosūtīja Baidens.
Trampa 50 dienu tarifs dod Putinam laiku turpināt vasaras ofensīvu un, iespējams, pat stimulu to pastiprināt. Krievija jau ir noraidījusi Trampa draudus – tās eksports uz ASV 2024. gadā bija tikai 526 miljoni dolāru, kas ir niecīga daļa no kopējā apjoma.
Savukārt otrreizējie tarifi varētu Krieviju sāpīgi ietekmēt, jo tā 2024. gadā nopelnīja 192 miljardus dolāru no naftas un tās produktu eksporta, lielākoties uz Indiju un Ķīnu. Ja Tramps īstenos savus draudus, Ķīna noteikti atbildēs, un tas sāpīgi atsauksies arī uz ASV – pērn tā uz Ķīnu eksportēja 144 miljardus dolāru vērtu preču.
Vai Tramps tomēr turēsies pie saviem draudiem? Viņa līdzšinējā pieredze ar tarifiem liek šaubīties – tie bieži vien ir izraisījuši cenu kāpumu ASV.
Ukrainas vadītāji saprotami ir sajūsmināti par Trampa skatījuma maiņu uz Putinu. Taču ir pāragri secināt, ka tas būs pagrieziena punkts kara gaitā. Vašingtonas jaunā politika var izrādīties daudz mazāk nozīmīga nekā Trampa oponenti baidās un ne tik izšķiroša, kā Kijiva un Rietumu sabiedrotie cer.
