Eksotika blakus kartupeļu vagai! Kā Kaspars audzē gardus arbūzus un melones 8
Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Bērzes pagasta SIA Daudziņi saimnieks Kaspars Otikovs līdztekus tradicionālajai dārzeņu un kartupeļu audzēšanai ar bioloģiskajām metodēm kopā ar savu mammu Ivetu Otikovu attīstījis arī Latvijā mazāk izplatītu kultūru, tostarp arbūzu un meloņu, kā arī eksotisko dārzeņu un augļu audzēšanu. Kaspars Otikovs intervijā Agro Topam stāsta par savas saimniecības biznesa modeli un sniedz ieskatu dažādu kultūru audzēšanas tehnoloģijās.
– Aizvien vairāk dzirdam par to, ka Latvijas saimnieki audzē dienvidu augļus – arbūzus un melones. Kāda ir jūsu pieredze šo Latvijai neparasto kultūraugu audzēšanā?
– Arbūzus un melones audzēju devīto gadu. Sākums bija grūts, neizdevās tāpēc, ka abas kultūras neauga. Pēc otrā audzēšanas gada sāka izdoties, jo atradām īstās šķirnes un sapratām, kas tām vajadzīgs. Daudzu šķirņu arbūzi vēl nebija nogatavojušies vēlā rudenī. Ir jāizvēlas iespējami agrākas un iespējami saldākas šķirnes.
Arbūzi ar plānāku mizu parasti ir agrāki. Tomēr ir jāņem vērā, ka tie mēdz diezgan ātri pārgatavoties, mīkstums kļūst kā švamme. Garo zaļo arbūzu šķirne ′Charlestone’ ir vēlā šķirne, to arī ilgāk var uzglabāt – vismaz vienu mēnesi, ja vien tai neļauj pārgatavoties. Melones ilgāk par divām nedēļām glabāt nevar. Izvēlējāmies iespējami saldas un garšīgas meloņu šķirnes, tādas, kas piemērotas tūlītējai ēšanai.
– Kāda ir arbūzu un meloņu audzēšanas tehnoloģija?
– Melones parasti laika posmā no 10. līdz 15. aprīlim sējam trauciņos telpās aptuveni +20 grādu temperatūrā. Izaudzējam apmēram piecus centimetrus lielus dīgstus, tad piķējam tos un liekam podiņos, kur stādus audzējam līdz aptuveni maija vidum – līdz laikam, kad naktī gaisa temperatūra ir vidēji +10 grādi, lai stādiem nav aukstuma šoka. Tad stādām uz lauka. Meloņu stādiņiem pirms stādīšanas nogriežam galotnītes, arbūziem neko nedarām.
Melonēm ir jānorauj pirmie aizmetušies auglīši, lapām vajadzētu aizņemt aptuveni vienu kvadrātmetru, tad būs pietiekami daudz spēka. Lapu vajag vairāk, lai var pabarot auglīšus. Ja to neizdara, dažkārt augs ir maziņš, izaug varbūt viens neliels arbūziņš. Ja pirmos aizmetušos auglīšus norauj, izaugs 3–5 augļi – gan melones, gan arbūzi. Ravējam divas reizes.
– Kādas sēkliņas stādāt?
– Sēkliņas galvenokārt ievācam no pašu audzētajām melonēm un arbūziem. Esam secinājuši – pašu vāktajām sēkliņām dīgtspēja ir labāka nekā veikalā pirktajām.
– Pastāstiet par audzētajām arbūzu un meloņu šķirnēm.
– Nu jau ļoti daudzus gadus paši ievācam sēklas. Es pat nevaru visas šķirnes nosaukt. Gaiši zaļais cilindrveida ir ′Charleston′ šķirnes arbūzs. ′Sugar Baby′, dzeltens un maziņš, ir Polijas šķirne. Melonēm ir kišmiš šķirnes. Kad sākām darboties, stādījām ļoti daudz šķirņu. Vērtējām, kuras ir garšīgas un labi gatavojas. No tām ievācām sēklas un pavairojām. Patlaban tās ir ļoti sakrustojušās. Aug uz lauka labāk nekā gurķi. Agrāk blakus auga gurķi un melones, varējām salīdzināt.
– Kādas arbūzu un meloņu garšas Latvijas pircējs izvēlas visvairāk?
– Vissvarīgākais – lai produkts būtu pērkams agri un būtu salds.
– Ar ko mēslojat arbūzus un melones?
– Stādot zem katra arbūza vai melones stāda saknes beram aptuveni puslitru biohumusa. Stādu liekam virsū, tad beram zemi. Pēc stādīšanas augu laistām. Arbūzi skaitās tuksneša augs. Tiem vairāk patīk irdena augsne. Ļoti svarīgi ir arbūzus nepārlaistīt. Daudzi audzētāji šo nosacījumu neievēro, laista tos siltumnīcā tāpat kā tomātus. Tad tiem kalst lapas. Gan arbūzi, gan arī melones lielāku ražu dod sausā vasarā. Vislabākā raža mums bija sausajā 2018. gada vasarā. Togad nezinājām, kā izaudzēto pārdot. Togad šīs kultūras auga pushektāra platībā. Ik dienas vācām 200 kg meloņu.
– Cik ilgi arbūzi un melones gatavojas?
– Augusta sākumā melonēm ir pirmā raža. No sēkliņas iesēšanas līdz ražai paiet četri mēneši, uz lauka šīs kultūras gatavojas gandrīz trīs mēnešus.
– Kā nosakāt augļu gatavību?
– Pēc pirmās stīgas. Kad tā ir nokaltusi, auglis ir nogatavojies. Agrāk klauvējām, vēl viena metode ir raušana aiz stīgas. Ja tā notrūkst, tad auglis ir gatavs. Visprecīzākā ir gatavības noteikšana pēc stīgas. Tā mūs nekad nav pievīlusi.
– Kādas slimības ir jāapkaro?
– Melonēm ir īstā un neīstā miltrasa. Diezgan ātri piemetas rudeņos, kad sākas slapjais laiks. Nedēļas laikā nokalst lapas. Tomēr augļi tāpat pamazām turpina gatavošanos.
– Cik lieli izaug arbūzi?
– Vislielākais arbūzs ir bijis 17 kg smags. Atkarībā no šķirnes tie izaug 3–6 kg lieli.
– Kāda raža izauga šajā gadā?
– Arbūzu un meloņu raža ir laba. Ja būtu daudz vairāk iestādīts, nevarētu pārdot. Melonēm pēdējo 2–3 nedēļu lieti dara pāri – tās uzsūc ūdeni un pēc vākšanas pārsprāgst. Un ieplīsušas diezgan ātri bojājas, nav vairs tirgus produkts. Arbūzi ir nedaudz izturīgāki pret lietu, tomēr arī mēdz plīst. Gatavie arbūzi ir diezgan ātri jānovāc.
– Kur pārdodat ražu?
– Vedam uz ekoveikaliņiem. Kafejnīcas arbūzus un melones ņem reti. Dažkārt vedam uz tirgu. Pirms pandēmijas ļoti daudz mūsu dārzu skatīties brauca tūristi. Rīkojām viesiem degustācijas, viņi arī pirka mūsu izaudzēto ražu. Patlaban pandēmijas laikā viesu saimniecībā tikpat kā nav. Piecas reizes nedēļā pārdodam ražu ārpus saimniecības – divas reizes braucam uz Rīgu, trīs reizes uz Jūrmalu.
– Kāda ir jūsu pārdošanas cena?
– Es melones pārdodu par trīs eiro kilogramā, arbūzu cena ir 1,50 eiro/kg. No citām valstīm ievestie arbūzi un melones ir lētākas, tomēr cilvēki pērk mūsu audzēto ražu.
Cilvēkiem ir interese pirkt arī šo kultūraugu stādus. Pārdošanai tos daudz neaudzējam tāpēc, ka ar bioloģiskajām metodēm audzēšana ir daudz dārgāka, nekā var prasīt pārdošanas cenu. Mēs paši neitralizētu kūdras substrātu jaucam ar biomiksiem un vēl citām sastāvdaļām, veidojam stādiem vispiemērotāko maisījumu. Viena stādiņa izmaksas iznāk piecas reizes dārgākas, nekā pirkt gatavu, izaudzētu stādu.
– Kādi riski ir arbūzu un meloņu audzēšanā?
– Arbūzus un melones uz lauka audzēju aptuveni 0,2 ha platībā. Abas kultūras ir arī siltumnīcās gar malām sastādītas, jo tās neļauj augt nezālēm. Citus gadus apstādījām lielāku platību. Galvassāpes rada vārnas – tās vienugad noknābāja arbūzus un melones vairāk nekā pushektāra platībā, kur bija sastādīts vairāk nekā 4000 stādu. Šā iemesla dēļ divus pēdējos gadus stādām mazāk.
Vienu gadu, kad raža bija ļoti laba, dienā bija jāpārdod 200 kg meloņu. Nevarējām to izdarīt. Ik dienu bija jābrauc pārdot uz tirgu. Patlaban pārdodam visu izaudzēto ražu.
– Kuras kultūras saimniecībai nodrošina vislielākos naudas ienākumus?
– Aptuveni 1,5 ha platībā audzējam tomātus, gurķus un ķirbjus. Tās ir vispelnošākās kultūras. Tomātus audzējam aptuveni 1000 m2 platībā siltumnīcā. Gurķus audzējam aptuveni 500 m2 lielā segtajā platībā. Vēl no tradicionālajām kultūrām audzējam nedaudz kartupeļu, zirņu vairāk nekā viena ha platībā un aptuveni tikpat daudz griķus.
Audzējam daudz kultūru – papriku, pupiņas, baklažānus, salātus, fizāļus un citas, tostarp eksotiskās kultūras. Uz to audzēšanu mani rosināja mamma Iveta. Viņa ir bioloģijas skolotāja. Vecākiem pašiem pieder sava saimniecība. Viņi darbojas ar graudaugu un dārzeņu audzēšanu.
Mana saimniecība nav liela, apstrādāju aptuveni 6 ha lielu zemes platību. Diži lielāku negatavojos to veidot tāpēc, ka ir daudz roku darba.
– Jums ir vairākas siltumnīcas. Pastāstiet par to izmantošanu.
– Visas siltumnīcas būvējām par ES atbalsta naudu. Izmantoju gan mazajiem lauksaimniekiem, gan arī modernizācijai paredzēto finansējumu. Aizdevumu ņēmu attīstības finanšu institūcijā Altum. Patlaban no tā nav atdota neliela naudas summa.
Siltumnīcā ir dubultā piepūšamā plēve. Siltumnīcas ir desmit m platas un 42 m garas. Pavisam ir četras šāda veida siltumnīcas. 10 x 42 m izmēra siltumnīca maksā 17 000 eiro. Mans līdzmaksājums bija 40% liels, turpmāk būs 50%. Konstrukcija ir laba, siltumnīcai ir viss, kas vajadzīgs.
Vēl ir viena mazāka siltumnīca ar parastās plēves pārklājumu. Vienai vecajai, kas bija pirmā siltumnīca, ir koka karkass. Bija mums daudz koka siltumnīcu, tomēr tās kalpo 4–5 gadus, tad izkrīt durvis, plēves klājums gāžas, sniegu netur. Tātad tas ir jātīra. Jaunajām siltumnīcām tas nav jātīra, turklāt automātiski varam atvērt lūkas. Plēve jaunajās siltumnīcās kalpo desmit gadu. Putni gan tai var veidot caurumus.
Tad kalpošanas laiks ir īsāks. Šajās 420 m2 lielajās siltumnīcās esam iecerējuši izveidot apkuri. Mums ir nopirkti divu veidu Latvijā Tukuma uzņēmumā Lange Tech ražoti apkures katli. Viens silda ar gaisu, otrs – ar ūdeni. Vērtēsim, kurš siltumnīcām būs vispiemērotākais. Šos katlus kurina ar granulām. Ūdens katla jauda ir 70 kW, gaisa katla jauda ir 300 kW. Nedaudz gan nepietiekami 420 m2 lielai siltumnīcai. Stādiņu audzēšanai mums ir ar malku apkurināms katls. Siltumnīcās, kur darbojas apkure, sējam agrāk. Agrās šķirnes sējam marta beigās, aprīļa sākumā.
Pavasarī vispirms sējam redīsus, salātus, lociņus, dilles un burkānus. Cenšamies izaudzēt segtajās platībās vismaz divas ražas gadā. Piemēram, siltumnīcā vispirms aug redīsi un spināti un tikai vēlāk gurķi. Iespējams, būs vēl trešā raža, redzam, ka gurķiem jau ir uzmetusies miltrasa, ir tīklērces. Drīz vāksim visu un stādīsim, visticamāk, salātus, spinātus, rukolu. Jācer, ka izaugs. Tad atkal pavasarī stādīsim redīsus un vietā, kur auga gurķi, – tomātus.
Līdztekus klasiskajām kultūrām siltumnīcā izmēģinām arī citas, tostarp eksotiskās kultūras. Piemēram, pirms trim gadiem iestādīju trīs vīģes kokus. Pērn tie sāka ražot. Tagad tos apgriezīsim, jo siltumnīcā nedrīkst tiem ļaut augt ļoti lieliem. Pagaidām vīģes audzējam eksperimentāli. Vērtējam, kā tās aug, kas tām patīk, kas nepatīk, kādas ir ražas. Vai ir iespējams audzēt vairāk un cik tas ir izdevīgi. Nākamajā gadā vīģu stādījumus paplašināsim.
Mums ražo arī sniega pupas. Tās vairāk garšo pēc makaroniem. Gatavo kā sviesta pupiņas. Sēklas pirkām kādā izstādē. Ir arī mūngpupas. Gatavo tieši tāpat kā sviesta pupiņas. Tās var vārīt, sautēt, blanšēt vai apcept. Lupa – švammes gurķis. No tiem švammes gatavo – jāizkaltē, jāizņem sēklas, jānovelk miza, un švamme gatava. Tā vien jāpiestiprina pie roktura. Citronzāle aug siltumnīcā. Tas ir viengadīgs augs, izmanto tējā un kā garšvielu.
– Kā cīnāties pret slimībām un kaitēkļiem?
– Pret tīklērci cīnāmies ar plēsējērcēm. Tās gan lēni vairojas. Tikai tagad var redzēt uz lapām mazus sarkanus kukainīšus plēsējus. Plēsējērces pērkam ik gadu. Cīņai pret baltblusiņu pērkam plēsējlapsenes. Pret sēņu slimībām lietojam visus iespējamos trihodermīnus. Augu aizsardzības līdzekļus diezgan daudz pērkam no SIA Bioefekts. Tie palīdz, vismaz noteikti aizkavē slimību attīstību.
– Pastāstiet par tomātu audzēšanu.
– Mums pavisam ir aptuveni 40 dažādas tomātu šķirnes, tostarp hibrīdšķirnes. Tās audzējam atsevišķā siltumnīcā. Citās siltumnīcās ir galvenokārt parastās šķirnes. Hibrīdšķirnēm sēklas pērkam, parastajām šķirnēm tās vācam paši.
Ik gadu cenšamies atstāt aizvien mazāk tomātu šķirņu, pērn to bija 60. Izvēlējāmies šķirnes, kas labāk aug un ir ar labākām garšas īpašībām. Vēlās šķirnes ražos augusta beigās, septembrī un oktobrī. Novembrī būs jāvāc vēl atlikušie tomāti un jānes siltumā gatavoties.
Lai segmentu nosegtu, tomātus arī vēlāk stādām. Jaunāki augi mazāk slimo. Patlaban, augusta vidū, var redzēt, ka aprīļa sākumā stādītajiem tomātiem ir visādas slimības. Mēs tomātus sākam pakāpeniski stādīt marta beigās un beidzam stādīšanu aptuveni nedēļu pirms Līgo svētkiem.
– Kā laistāt un mēslojat tomātus?
– Mums ir pilienlaistīšanas tehnoloģija. Pievienojam ūdenim nezāļu filtrētu vircu, piebarojam augus ar to. Proporcija ir 1:3. Laižam to caur inžektoru, lai tomātiem ir ko ēst. Mums ir ļoti sārmaina augsne, tāpēc mulčējam augus ar skābo kūdru.
– Par kādu cenu pārdodat tomātus?
– Visus produktus pārdodam ekoveikalos. Mūsu cena ir intervālā no 1,50 eiro/kg līdz 3,50 eiro/kg. Cena ir atkarīga no tomāta lieluma, šķirnes un krāsas. Visdārgākie ir ķiršu tomātiņi, citi, tostarp hibrīdšķirņu tomāti, maksā lētāk. Tomātu hibrīdšķirnēm cena ir 2–2,50 eiro/kg. Dodam iespēju pircējam izvēlēties no mūsu plašā piedāvājuma klāsta. Pircējiem tas patīk.
– Cik saimnieciski izdevīga ir bioloģiskā dārzeņkopība?
– Tas atkarīgs no izvēlētajiem kultūraugiem un no tā, kā saimnieko. Ar bioloģiskajām metodēm audzēt burkānus, bietes, ravējamās kultūras ir pavisam neizdevīgi. Tomātus un gurķus var izaudzēt, ir vien jāpiešaujas.
Mēs pārstrādei vēl neko neaudzējam. Sākam par to domāt tāpēc, ka vajag, jo, kad ir labas ražas, visu nevar pārdot, kaut kas ir jāizmet.
Dārzeņu audzētājiem ir lielākas subsīdijas. Vēl papildu maksājumus saņemam par bioloģisko ražošanu.
– Vai jūtat konkurenci savu audzēto produktu segmentā?
– Nejūtam. Ekoveikali pārdošanai ņem produktus mazā daudzumā. Cilvēki ierodas tos pirkt arī pie mums saimniecībā.
– Vai saimniecībai ir iespējams mehanizēt darbus?
– Var ielikt siltumnīcā ģeotekstilu. Mums ir pilienlaistīšana, var uzstādīt kapilāro laistīšanu. Ir mums tā vienā siltumnīcā, ar šo tehnoloģiju ir vairākas reizes dienā jālaista.
– Kā vērtējat kooperāciju dārzeņu un augļu audzētājiem?
– Neesmu nekad bijis nevienā kooperatīvā. Ja apvienojas domubiedri un notiek laba sadarbība, rezultāti noteikti ir labāki, nekā darbojoties vienam. Kopā noteikti ir labāk. Mēs diezgan daudz ķirbjus audzējam. Pārdodam tos arī vairumtirdzniecības bāzēm, kas dažkārt bankrotē. Ja pārdotu kooperatīvs, visticamāk, šādu gadījumu nebūtu.
– Kas ikdienā visvairāk traucē saimnieciskās darbības veikšanai?
– Noteikti valsts pārvaldes aparāta birokrātija. Ir jāraksta ļoti daudz dažādu atskaišu un dokumentu, kas aizņem ļoti daudz laika.
– Vai un kā saimniecisko darbību ietekmēja pandēmija?
– Pirms pandēmijas pārdevām savus produktus skolu ēdinātājiem. Pēc ārkārtējā stāvokļa ieviešanas tie vairs tikpat kā neko nepirka. Kafejnīcas ražu ņēma ļoti maz. Pirmajā gadā zaudējumi bija mazāki, otrajā gadā – lielāki. Ļoti daudz ekskursiju atcēla. Piemēram, no desmit iecerētajām ekskursijām šajā pavasarī notika vien divas. Ceru, nākamajā gadā būs labāk.
– Kā esat iecerējis tālāk attīstīt saimniecību?
– Nākotnē vajadzētu uzbūvēt vēl 2–3 420 m2 lielas siltumnīcas. Lielāku siltumnīcu būvniecību ierobežo upe un reljefa kritums. Vīģes vajadzētu audzēt vienā siltumnīcā, lielākas segtās platības ir vajadzīgas arī augu sekas ievērošanai. Tad būs mazāk slimību.
UZZIŅA
Bērzes pagasta SIA Daudziņi:
* dibināšanas gads – 2014.;
* specializācija – dārzeņkopība un citu viengadīgo kultūru audzēšana, tostarp segtajās platībās;
* zeme – 6 ha;
* darbinieki – viens;
* finanšu rādītāji – apgrozījums 17 427 eiro, peļņa 2466 eiro (2020. g., avots: firmas.lv);
* dalība NVO – nav;
* tehnikas parks – traktors, arkls, frēze, rindstarpu ravētājs, piekabe.
