Foto: PP1/SHUTTERSTOCK

Tikai vietējos augļus vai drīkst baudīt arī eksotiskos? Cik daudz “krāsaino vitamīnu bumbu” ikdienā jāapēd 2

Māra Lapsa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

 

Vēlos vairāk uzzināt par augļiem, kas ievesti no citām zemēm. Vai tiešām tie ir tik veselīgi un mums, ziemeļniekiem, nepieciešami? LIGITA V.

 

Jo krāsaināk, jo labāk

LA
LA.LV
Ziņas
“Vai nu vakcinējies, vai arī dzīvo ar citiem noteikumiem!” Ēķis par savu draugu nāvi no Covid-19 un vakcināciju 118
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Atraktīvā stiliste Žanna Dubska publisko savu kailfoto un mudina tautu meklēt papardes ziedu 52
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paplašinātas pulcēšanās iespējas gan privātos, gan publiskos pasākumos. Kad izmaiņas stāsies spēka? 20
10 stundas
Lasīt citas ziņas

“Augļi un dārzeņi ir svarīga ikdienas ēdienkartes sastāvdaļa. To sastāvā esošie vitamīni, minerālvielas, šķiedrvielas un dažādi bioaktīvie savienojumi sniedz labumu veselībai. Regulāra augļu un dārzeņu lietošana uzturā samazina risku saslimt ar sirds-asinsvadu sistēmas slimībām, II tipa cukura diabētu un vēzi,” uzsver sertificēta uztura speciāliste Nelda Karpenska-Allaža.

“Tiem ir būtiska nozīme cilvēka zarnu mikrobiomas uzturēšanā un daudzveidības saglabāšanā. Zarnu mikrobioma ietekmē hronisku slimību attīstību (vielmaiņas slimības, kuņģa-zarnu trakta traucējumi un kolorektālā vēža risks). Augļos un dārzeņos esošās šķiedrvielas nodrošina barības vielas zarnu traktā dzīvojošām baktērijām. Pierādīts, ka diēta, kurā ir maz šķiedrvielu, samazina kopējo baktēriju daudzumu.”

CITI ŠOBRĪD LASA
Dažādos augļos un dārzeņos ir atšķirīgs uzturvielu un bioaktīvo savienojumu sastāvs.

To ietekmē vairāki faktori: kultūrauga šķirne, audzēšanas apstākļi (piemēram, augsnes sastāvs, klimats, mēslojuma izmantošana, reģions, kurā tie auguši), apstrāde pēc ražas novākšanas, uzglabāšanas apstākļi, augļu gatavības pakāpe ražas novākšanas laikā, skaidro uztura speciāliste.

“Veselīga uztura ieteikums ir vairākas reizes dienā lietot dārzeņus, augļus un ogas, īpaši vietējas izcelsmes un sezonai atbilstīgus. Ieteicamais daudzums – vismaz 5 porcijas dienā (400 gramu), no kuriem vismaz pusi uzņemt svaigā veidā, un – jo krāsaināk, jo labāk.”

 

Daudzveidība svarīga

“Jo dažādāki augļi un dārzeņi – arī no citām zemēm ievesti, jo vairāk dažādus vit­amīnus un minerālvielas, bioloģiski aktīvās vielas uzņemam. Tāpēc daudzveidība uzturā ir svarīga,” piebilst uztura speciāliste.

Ieteicams izvēlēties sezonālus un vietējos augļus un dārzeņus. “Lielu daļu vitamīnu un minerālvielu augļi un dārzeņi zaudē 24 stundās pēc to novākšanas. Ēdot vietējos produktus, samazinās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas, kas saistītas ar augļu un dārzeņu transportēšanu. Augļi un dārzeņi ar viszemāko SEG emisiju ir tie, kas audzēti dabiskā vidē, neizmantojot papildu enerģiju un patērēti izcelsmes valstī.”

 

Tikai savējos?

Vai taisnība, ka, ēdot tikai augļus un dārzeņus, kas izauguši reģionā, kurā dzīvojam, uzņemam tieši tās uzturvielas, kas nepieciešamas konkrētā reģiona iedzīvotājiem. “Nav tā, ka noteiktā reģionā auguši augļi vai dārzeņi saturētu ideālu uzturvielu kombināciju, kas atbilstu tieši šajā reģionā dzīvojošu cilvēku vajadzībām un kuras mēs nevarētu uzņemt, ēdot svešzemju augļus un dārzeņus.

Līdzīgi ir, apskatot šo jautājumu no otras puses – izpētot kāda svešzemju augļa sastāvu un tā pozitīvo ietekmi uz veselību, noteikti varēsim atrast līdzvērtīgu produktu, kas audzis mūsu zemē,” apgalvo Nelda Karpenska-Allaža.

Vietējo augļu un dārzeņu uzturvērtība ir augsta, jo visbiežāk tos novāc visaugstākajā gatavības pakāpē un tie nonāk pie patērētāja 24 stundu laikā.

Svaigiem sezonāliem augļiem un dārzeņiem ir lielāks C vitamīna saturs. Arī aromāts un garša vasarā novāktiem augļiem un ogām ir patīkamāki salīdzinājumā ar, piemēram, ziemā pieejamām zemenēm, novāktām pirms nogatavošanās un transportētām tūkstošiem kilometru. Vietējie augļi un dārzeņi ir mazāk pakļauti tādu ķīmisko vielu iedarbībai, ko izmanto pārtikas produktu saglabāšanai tālsatiksmes pārvadājumos.

Augļus un dārzeņus uzglabājot ledusskapī 2 nedēļas, samazinās C vitamīns un antocianīns, līdz ar to samazinās šo augļu un dārzeņu antioksidantu aktivitāte.

 

Jaunās pārtikas jēdziens

Gandrīz visiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir augsts šķiedrvielu un ūdens saturs, tie ir labs vitamīnu (C un E, A provitamīna, folijskābes) un minerālvielu (kālijs, magnijs, fosfors, kalcijs) avots, uzskaita uztura speciāliste.

Pākšaugiem, sakņu dārzeņiem ir lielāka enerģētiskā vērtība salīdzinājumā ar augļiem un lapu dārzeņiem. Pākšaugiem ir augsts olbaltumvielu saturs, un tie ir labs dzelzs avots. Riekstiem ir lielāka enerģētiskā vērtība, jo tie satur taukus, galvenokārt nepiesātinātās taukskābes.

“Piemēram, tik populārā Vidusjūras diēta, kuras ievērošana saistīta ar samazinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, ietver ēšanas paradumus, zināšanas, rituālus un tradīcijas, kas ir populāri Vidusjūras reģiona valstīs.

Šķiet, lai ievērotu šos uztura principus, jāēd produkti, kas auguši tālajā Itālijā vai Grieķijā. Un vai tas vispār atbilst latvieša uztura paradumiem?!

Tomēr Vidusjūras diēta norāda vien galvenos principus, piemēram, ka uzturā galveonkārt jālieto augu valsts produkti: augļi, ogas, dārzeņi, sevišķi ķiploki un sīpoli gan svaigā, gan sautētā veidā, pilngraudu produkti, pākšaugi un rieksti.”

Mūsdienās arvien jauni pārtikas produktu veidi, to skaitā eksotiski augļi un dārzeņi nonāk uz ēdamgalda. Iemesli ir globalizācijas pieaugums, pieaugošā etniskā daudzveidība, arī jaunu pārtikas avotu meklēšana.

 

Par vietējiem varam pārliecināties

“Transportējot augļus un dārzeņus no citām valstīm, svarīgi uzturēt atbilstošu temperatūru, kas palēnina dažu mikroorganismu augšanu, samazina produktu bojāšanos, pagarina uzglabāšanas laiku un samazina augļu un dārzeņu zudumus,” uzskaita uztura speciāliste.

Transportēšanas un uzglabāšanas laikā augļi un dārzeņi turpina elpot, patērējot skābekli no iepakojuma un izdalot oglekļa dioksīdu. Tāpēc svarīgi, lai iepakojums nebūtu hermētiski noslēgts, plastmasas iepakojums bieži ir perforēts, lai kontrolēts skābekļa daudzums nonāktu līdz produktam.

Banānus novāc negatavus. Auglī pēc novākšanas notiek izmaiņas, kas ietekmē tā izskatu, garšu, tekstūru un uzturvērtību, kā arī pēc laika tas sasniedz gatavības pakāpi. “Interesanti, ka augļu izdalītā etilēna gāze – augu hormons, kas piedalās dažādu fizioloģisku un bioķīmisku procesu regulēšanā, paātrina nogatavošanos un noteiktā laika periodā veicina arī augļa sabojāšanos. Nogatavojušos banānu, kas izdala daudz etilēna, novietošana blakus āboliem paātrinās ābolu gatavību.”

Komerciāli izmantotajam etilēnam ir tāda pati molekulārā struktūra kā augļu izdalītajam. Brīdī, kad ar etilēnu apstrādātais auglis nonāk pie patērētāja, tas jau pats izdala etilēnu, un tā koncentrācija ir daudz lielāka salīdzinājumā ar transportēšanas laikā izmantoto.

Lauksaimniecībā, lai apkarotu kaitēkļus, uzveiktu augu slimības, kā arī dažādus parazītus un nezāles, izmanto pesticīdus – augu aizsardzības līdzekļus. “Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde 2017. gada ziņojumā par pesticīdu atliekām pārtikā ziņoja, ka augļu un dārzeņu paraugos no trešajām valstīm ir lielāks pārsniegtais maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku līmenis, salīdzinot ar Eiropas Savienībā ražoto pārtiku.

Piemēram, laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam paraugu īpatsvars, kur bija pārsniegts maksimāli atļautais pesticīdu atlieku līmenis, pieauga banānos (no 0,5 līdz 1,7%), saldajos piparos (1,2–2,4%), baklažānos (0,6–1,6%) un galda vīnogās (1,8–2,6%). Visaugstākais pesticīdu atlieku daudzums no visiem paraugiem neapstrādātos produktos tika konstatēts upenēs un jāņogās (sarkanajās un baltajās), saldajos ķiršos, citronos, galda vīnogās, zemenēs, greipfrūtos, čili piparos un rukolā.”

Izvēloties savā reģionā audzētus produktus, mums ir lielāka produkta izsekojamības iespēja – varam pārliecināties par produkta augšanas apstākļiem, noskaidrot informāciju par lauksaimniecības uzņēmumu, kas audzē šo produktu, un tirgotāju, kurš to izplata.

“Kopumā cilvēki uzturā lieto par maz augļu un dārzeņu, tāpēc daudz svarīgāk būtu iekļaut un palielināt uzņemto augļu un dārzeņu daudzumu – gan vietējo, gan svešzemju, jo ieguvumi veselībai būs daudz lielāki,” ierosina uztura speciāliste Nelda Karpenska-Allaža.

 

INTERESANTI

SAISTĪTIE RAKSTI
Foto: PP1/SHUTTERSTOCK

Pasaulē 2018. gadā no visiem augļiem visvairāk izaudzēti banāni, otrajā vietā ierindojušies citrusaugļi (apelsīni, mandarīni, citroni, greipfrūti), kā arī melones, āboli un vīnogas. No dārzeņiem visvairāk audzēti tomāti, otrajā vietā – allicīnu saturošie dārzeņi sīpoli, ķiploki, puravi, kā arī kāposti (galviņkāposti, ziedkāposti, brokoļi) un gurķi. Reģioni, kuros visvairāk audzē augļus, ir Austrumāzija, Dienvidāzija un Dienvidamerika, dārzeņus – Austrumāzija.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Vācijā pret Covid-19 pilnībā vakcinēta trešdaļa iedzīvotāju 8
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vai nu vakcinējies, vai arī dzīvo ar citiem noteikumiem!” Ēķis par savu draugu nāvi no Covid-19 un vakcināciju 118
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Skatītāji ar Covid-19 sertifikātiem drīkstēs apmeklēt sporta sacensības iekštelpās 10
8 stundas
LE
LETA
Veselam
Valdība lēmusi par jaunas Covid-19 vakcīnas iekļaušanu revakcinācijas portfelī 33
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vai nu vakcinējies, vai arī dzīvo ar citiem noteikumiem!” Ēķis par savu draugu nāvi no Covid-19 un vakcināciju 118
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Atraktīvā stiliste Žanna Dubska publisko savu kailfoto un mudina tautu meklēt papardes ziedu 52
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paplašinātas pulcēšanās iespējas gan privātos, gan publiskos pasākumos. Kad izmaiņas stāsies spēka? 20
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Vai patiesībā viss bija citādi? Iespējams, atklāts patiesais iemesls, kāpēc princis Harijs un Megana Mārkla pameta britu karalisko ģimeni 22
14 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Tu šodien izvirzīsi pārāk augstus mērķus! Horoskopi 23.jūnijam
9 stundas
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
LA
LA.LV
Veselam
Pirmsjāņu padomi līgotājiem jeb lai Jāņi bez paģirām! 7
12 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Atceries – ir jāpadzeras! 2
4 dienas
LA
LA.LV
Stāsti
Lai nāktu pie sava farmaceita…
Nedēļa
LA
LA.LV
Veselam
Palīgi, ko izvēlas sirds 1
14. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kā efektīvi var ārstēt atvilni? 5
9. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kad tava sirds signalizē jeb 12 sirds signālu katalogs 6
9. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ar emocionālu uzrunu „Lai tava sirds skan veselīgi!” „Mēness aptieka” uzsāk sirds mēnesi farmaceitiskajā aprūpē 1
2. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kovidsomnija arī bērniem jeb kā pandēmija kaitē bērnu un pusaudžu miega kvalitātei 10
1. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Laimīgs un bez Laimas slimības 2
31. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Dažādas sāpes ķermenī un taktika pareizai rīcībai 1
27. maijs, 2021
LA
LA.LV
Stāsti
Farmaceite: Strādāju ar prātu un sirdi izvēlētu darbu 3
21. maijs, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
„Centrālā laboratorija” investē 1 miljonu eiro molekulārās bioloģijas iekārtās 2
20. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Jūti sāpes vai smagumu kājās? Pārbaudi potītes brahiālo indeksu! 1
20. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Jau atkal tās nejaukās tulznas un tulzniņas! Pēdu kopšanas ABC jaunas vasaras sezonai 1
14. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Trokšņa audio austiņās var būt par daudz! 1
14. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kādēļ satraukties par ilgāku nekustīgu sēdēšanu? 2
14. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
„Veselības centru apvienība” vakcinē Rīgas Stradiņa universitātē
7. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kā tikt galā ar alerģisko konjunktivītu
7. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Pelargoniju ziedi – prieks acīm, saknes – veselībai
6. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Covid-19 un neiroloģiskās slimības – izplatīta kombinācija 7
6. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
9 ieteikumi urīnpūšļa veselībai – kā palīdzēt urīnpūslim būt stipriniekam 2
6. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Saprātīga, slodze, pulsometrs, piemērots apģērbs, atbilstošs uzturs – padomi, uzsākot skriešanas treniņus 1
30. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Samazinot cukura patēriņu, organismam C vitamīna tiks vairāk 1
28. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Neaizmirstam – rūpes par veselību ir aktuālas 365 dienas gadā!
28. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ietaupījuma iespēja aptiekas piedāvājumā kā atbalsts Latvijas iedzīvotājiem
26. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Vai visi skolēni mācās pie rakstāmgalda?
21. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
7 iemesli, kāpēc tavam mieram un miegam var noderēt senais, labais baldriāns 1
21. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
“Veselības centru apvienība” (VCA) mediķi šodien vakcinējuši 3250 vakcīnas pret Covid-19 4
16. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
„Mēness aptieka” atzīta par līderi veselības nozares zīmolu ilgtspējas indeksā 2
13. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Samazini stresa ietekmi! 10 speciālista ieteikumi, kā saglabāt normālu asinsspiedienu
12. aprīlis, 2021
LE
LETA
Ziņas
Kariņš aicina līgot saprātīgi un atbildīgi 35
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Zināms, kā zemas Covid-19 izplatības apstākļos tiks noteikti ierobežojumi 4
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paplašinātas pulcēšanās iespējas gan privātos, gan publiskos pasākumos. Kad izmaiņas stāsies spēka? 20
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Igaunijā atceļ sabiedrisko telpu maksimālā piepildījuma ierobežojumu 3
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izplatība: Vairums vakar atklāto gadījumu reģistrēti divās pilsētās 4
10 stundas
LE
LETA
Veselam
Pavļuts: Latvija gatavojas nākamajam vakcinācijas komunikācijas vilnim 26
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vai nu vakcinējies, vai arī dzīvo ar citiem noteikumiem!” Ēķis par savu draugu nāvi no Covid-19 un vakcināciju 118
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš aicina līgot saprātīgi un atbildīgi 35
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lembergs tiesas procesa laikā organizējis prokura izsekošanu! Ko vēl atklāj “Lemberga lietas” materiāli? 42
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paplašinātas pulcēšanās iespējas gan privātos, gan publiskos pasākumos. Kad izmaiņas stāsies spēka? 20
10 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Karstajos Jāņos – vēsu prātu! Kādi ir līdzšinējie Līgo un Jāņu gaisa temperatūru rekordi? 4
5 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA: Kā svinēsiet vasaras saulgriežus? 1
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mūsā pie Bauskas sasniegts ūdens temperatūras rekords. Līdz cik grādiem sakarsis ūdens upē? 5
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Anglijas futbolisti izcīna pirmo vietu apakšgrupā
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Par precētu vīrieti kļuvis autosportists Reinis Nitišs 3
16 stundas
GL
Gunta Lūse
Veselam
Jūnija pirts prieks – skrubis un berzītis! Kādus augus izmantot? 1
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Pagājušās nedēļas izskaņā atklāj Mazās Mežotnes pils koncertsezonu. Viesu vidū arī Valdis Zatlers 6
1 diena
IP
Ilze Pētersone
Stāsti
Kad dzimtenes pietrūkst līdz asarām. Intervija ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu 17
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Katrīne Sauliete publiski “iedzeļ” mīļotajam Pēterim: “Tu esi zems reitings. Es esmu ļoti augsts reitings!” 27
17 stundas
IB
Inta Brikere
Veselam
12 vērtīgi garšaugi latviešu dārzā: ko tie dod labu veselībai 2
21 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Var iedzert un braukt? Eksperimentē, kas notiek, kad trīs vīri dažādos vecumos, sēž pie stūres reibumā 20
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja atļauj LGBTQ+ praidu, tad nākotnē varbūt tādu taisīs arī nevakcinētie,” minējumus izdara mūziķis Veits 59
20 stundas
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 21. jūnija līdz 5.jūlijam: sēj zālāju, stāda kokus,apgriež noziedējušās puķes 4
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Horvātijas futbolisti izšķirošajā spēlē uzvar Skotiju, nodrošinot iekļūšanu astotdaļfinālā
00:05
LE
LETA
Ziņas
Anglijas futbolisti izcīna pirmo vietu apakšgrupā
00:02
LE
LETA
Ziņas
Irāna: ASV nobloķējušas Irānas mediju tīmekļa vietnes 1
22:52