Ne visus publiskā sektora datus drīkst tā vienkārši atvērt un padarīt publiskus visiem gribētājiem. Tomēr ar ANM investīcijām datu atkalizmantošanai paredzēts nodrošināt to, ka šos datus drīkst izmantot pētniecībai. “Ekonomiskā attīstība balstīsies nevis uz industriālo ražošanu, bet uz zināšanu ekonomiku, un tur dati kā atjaunīgais resurss ir svarīgi. Ja gribam datus dot tautsaimniecībai, tad ir papildus jāiegulda infrastruktūrā, jaunās funkcijās, lai iestādes varētu nodrošināt datu kvalitāti, aktualitāti un aizsardzību,” stāsta VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols.
Ne visus publiskā sektora datus drīkst tā vienkārši atvērt un padarīt publiskus visiem gribētājiem. Tomēr ar ANM investīcijām datu atkalizmantošanai paredzēts nodrošināt to, ka šos datus drīkst izmantot pētniecībai. “Ekonomiskā attīstība balstīsies nevis uz industriālo ražošanu, bet uz zināšanu ekonomiku, un tur dati kā atjaunīgais resurss ir svarīgi. Ja gribam datus dot tautsaimniecībai, tad ir papildus jāiegulda infrastruktūrā, jaunās funkcijās, lai iestādes varētu nodrošināt datu kvalitāti, aktualitāti un aizsardzību,” stāsta VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols.
Foto: Karīna Miezāja

Datus grib izmantot vairākiem mērķiem 3

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 12
Krievijas Federācijā beidzas padomju tehnikas krājumi. Putinam ir kāds neticams plāns 133
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Lasīt citas ziņas

Jau vairākus gadus dažādu veidu publiskā sektora dati jebkuram interesentam pieejami Atvērto datu portālā, tur pieejamo datu kopu skaitam arvien pieaugot un pārsniedzot jau 700. Tomēr atvērti ir tikai daļa visu publiskā sektora datu, kuru vērtību var izmantot citas valsts iestādes un pat privātais sektors. Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānā paredzēts investēt apmēram 30 miljonus eiro, lai sekmētu datu koplietošanu visos iespējamajos virzienos, tādējādi sekmējot gan valsts institūciju sadarbību, gan t. s. vienreizes principa ieviešanu, gan jaunu biznesa nišu rašanos.

Redz potenciālu veselības un izglītības datos

CITI ŠOBRĪD LASA

Kur ir problēma? Varētu šķist, ka pietiek ar Atvērto datu portālā publicētajām datu kopām, tomēr publiskā sektora rīcībā ir krietni lielāks apjoms vērtīgu datu, kuri diemžēl nav ērti pieejami atkalizmantošanai. Šobrīd jau plaši izmantojami tādi dati kā ģeotelpiskā informācija, meteoroloģiskā informācija, tiesību akti, gaisa kvalitātes mērījumi, vēlēšanu rezultāti, iepirkumi, sabiedriskā transporta informācija, budžeta izdevumi, valodu informācija, taču ANM investīciju plānā paredzēts panākt, lai atkārtoti izmantojami būtu arī bieži vien sensitīvi veselības, izglītības u. c. veidu dati.

“Tos visus uzskatām par atkalizmantojamiem datiem. Līdz šim tos vairāk izmantoja valsts pārvaldes iestādes savām funkcijām un pakalpojumiem, bet tagad ir doma, ka tos vajadzētu izmantot kā resursu arī tautsaimniecībai. Latvijā redzam, ka ekonomiskā attīstība balstīsies nevis uz industriālo ražošanu, bet uz zināšanu ekonomiku, un tur dati kā atjaunīgais resurss ir svarīgs. Ja gribam datus dot tautsaimniecībai, tad ir papildus jāiegulda infrastruktūrā, jaunās funkcijās, lai iestādes varētu nodrošināt datu kvalitāti, aktualitāti un aizsardzību,” stāsta VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols. Pieļaujot datu izmantošanu ārpus publiskā sektora, jāpārliecinās, lai tajos nebūtu atrodami personu dati, vai arī, sakrustojot dažādas kopas, nevarētu personas identificēt. Būtībā dati būs jāpadara anonīmi, depersonalizēti. Tas būs īpaši svarīgi, runājot tieši par veselības un izglītības nozares datiem, lai tos varētu izmantot datu analīzei, dažādiem pētījumiem.

No pēdējām uzvarām Ozols minēja ilgi gaidīto Valsts zemes dienesta adrešu reģistra un kadastra reģistra atvēršanu, uz kuru bāzes uzņēmumi veido jaunus produktus. Šos datus izmanto, piemēram, “Jāņa sēta”, “Latvijas valsts meži”, “Dodies.lv” u. c. “Šajā ziņā izcīnītas dažas ilgas cīņas un izdevies atvērt dažus augstas pievienotās vērtības datus, kurus nevarēja atvērt ātrāk pakalpojumu maksas dēļ, jo iestādēm bija noteikts, ka sava darbība bija jāfinansē no šo pakalpojumu pārdošanas, bet nesen mainīja šo modeli un valsts šo iztrūkumu iestādēm kompensēs.”

Tīri no pētniecības viedokļa vērts pieminēt pētniecības projektu Eiropā, kurā veido Zemes digitālo dvīni. Proti, apkopo dažādu slāņu informāciju, piemēram, lai prognozētu dabas katastrofas. Attiecīgi projekta laikā pētnieki apkopo meteoroloģisko informāciju no dalībvalstīm, ģeotelpisko informāciju un veido zemes digitālo modeli.

Tāpat uzņēmuma reģistra datus veiksmīgi izmanto informatīvo pakalpojumu nozares uzņēmums “Firmas.lv”. Uzņēmuma pārdošanas direktors Juris Habermanis “Latvijas Avīzei” sacīja, ka atvērtie dati ir efektīvs instruments, lai nodrošinātu plašāku, daudzveidīgāku un – pats galvenais – laikus atjaunotu informāciju, vienlaikus mazinot administratīvo procedūru slogu un tādējādi uzlabojot informācijas pieejamību. “”Firmas.lv” atvērtie dati tiek izmantoti divējādi – vienu daļu izmanto plūsmas kontrolei, otru daļu – pieejamo datu papildināšanai. Izmantojam datu kopas no Uzņēmumu reģistra, piemēram, iestāžu datus, gada pārskata finanšu datus, Valsts ieņēmumu dienesta, piemēram, speciālo atļauju (licenču) datus, PVN maksātāju datubāzi, datu kopas no Valsts zemes dienesta, kā arī citām instancēm,” stāsta Habermanis. Uzņēmums atvērtos datus sāka izmantot jau kopš brīža, kad tie kļuva pieejami – aptuveni kopš 2017. gada. Uzņēmums joprojām regulāri seko līdzi publicējamo datu kopu sarakstam un stratēģiski izvērtē portālā pieejamā datu klāsta papildināšanu atbilstoši datu kopu relevancei.

Reklāma
Reklāma

Izziņu izskaušanas pakalpojums

Cita problēma datu izmantošanā saistīta ar to, ka valsts pārvaldē nav izveidoti vienoti datu apmaiņas pamatprincipi, kas apgrūtina datu un informācijas pieejamību gan starp iestādēm, gan starp publisko un privāto sektoru. Tāpat valsts pārvaldē joprojām ne līdz galam tiekot ievērots vienreizes princips, kas publiskā sektora sadarbības partneriem rada papildu laika un cilvēkresursu slogu. Vienreizes princips paredz to, ka valsts pārvalde darbojas kā vienota persona un viena institūcija var nodrošināt ar visu nepieciešamo informāciju, kas citādi būtu rodama, vien vēršoties atsevišķi pie dažādām institūcijām. “Piemēram, daudzbērnu ģimene grib saņemt elektrības maksājumu atvieglojumu – vienreizes princips paredz, ka informācija jeb izziņa par bērnu skaitu nav atsevišķi jānes elektroenerģijas tirgotājam, bet tā automātiski tiek ierēķināta tarifā, piemērojot atlaidi. Tas pats ar NĪN atlaidēm – valsts pārvalde šo informāciju nodod pašvaldībai un uzreiz tiek piemērota atlaide. Vēl cits piemērs ir saistīts ar publiskajiem iepirkumiem. Agrāk uzņēmumiem vajadzēja iepirkumos pievienot virkni izziņu par to, ka nav sodu, parādu u. c. lietu. Tagad iepirkumu komisijām ir ieviests pārlūks, kur visa šī informācija no valsts reģistriem automātiski redzama,” stāsta Ozols.

ANM investīcija šobrīd ir projektu pieteikuma un investīciju apstiprināšanas posmā, kad iestādes noteikušas nacionālās prioritātes, un tagad iestādes nāk ar detalizētākiem projektu aprakstiem. Visdrīzāk gada otrā pusē vai vidū sāksies projektu īstenošana ar visiem iepirkumiem. Tāpat kā visi citi ANM projekti, arī šis ir jāpabeidz līdz 2026. gada vidum.

Viens no investīciju mērķiem ir arī tālāka nacionālās datu koplietošanas platformas attīstīšana. To var nosaukt arī par valsts pārvaldes datu vienas pieturas aģentūru, kas nodrošinās vienkāršāku un ātrāku valsts datu gan savstarpēju saslēgšanu, gan nodošanu ārpus valsts sektora. “Piemēram, kā izmantotāju redzam finanšu nozari, kuriem jāveic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzība. Viņiem jāveic pārbaudes pret valsts reģistriem, un šī aģentūra nodrošinās, ka visas bankas un finanšu institūcijas varēs nepieciešamajai informācijai pieslēgties caur vienu punktu, nevis būs jāiet atsevišķi pie katras iestādes. Savukārt pašām iestādēm nebūs jāveido īpaša infrastruktūra šīs informācijas uzturēšanai, to nodrošinās šī centralizētā valsts izveidotā platforma,” skaidro Ozols.

Dati darbosies Eiropas līmenī

Arī Eiropā atvērto datu regulas ietvaros apstiprināts augstvērtīgo kopu saraksts, kas iestādēm būs tuvāko gadu laikā jāpublicē – ģeotelpiskie dati, zemes novērošana, vide, statistikas informācija, uzņēmumi un mobilitāte.

Ozols norādīja, ka, kaut gan plānots visus publiski pieejamos datus sajūgt Eiropas līmenī, ne visur Eiropā ir pārāk lielā sajūsmā par to, ka viņu dati būs pieejami dažādām iestādēm vienreizes principa rezultātā. “Vācijā, Francijā cilvēki augstu vērtē kontroli pār lietām, viņi ļoti kontrolē, kādus datus par viņiem iegūst iestādes, un brīžiem viņi nemaz negrib, lai bez liekas vajadzības viņu dati būtu pieejami vairākām iestādēm. Latvijā šajā ziņā cilvēki ir pieraduši pie ērtībām. Protams, nav un nebūs tā, ka jebkura iestāde Latvijā var paprasīt un paņemt jebkurus tai interesējošos datus. Ir jābūt tiesiskam pamatam,” teic Ozols.

Tomēr jau šobrīd iestāžu publicētos datus var izmantot Eiropas līmenī. Piemēram, Covid-19 saslimstības statistiku izmanto Pasaules veselības organizācija, bet sabiedriskā transporta sarakstu atvērtos datus savās lietotnēs ir integrējusi “Google”. Šobrīd tiek ieviesta arī vienotās digitālās vārt­ejas regula, kura paredz, ka jābūt pienākumam nodrošināt, ka Latvijas pakalpojumus var pieprasīt ārzemnieki vai latvietis – ārvalstu pakalpojumus. “Otrs posms, kas tuvāko gadu laikā jāievieš, – ja nepieciešams pārbaudīt kādu informāciju no izcelsmes valsts, tad pašai iestādei jāpieprasa informācija un Latvijas iestādei jā­sniedz. Notiek darbs, lai salāgotu, kuros pakalpojumos kāda informācija un kādi dokumenti būtu pieprasāmi un iegūstami. Tur gan paredzēts, ka būs pa vidu vēl cilvēks, kas dos atļauju informācijas pieprasīšanai un nodošanai no vienas valsts uz otru,” stāsta Gatis Ozols no VARAM.

Video pielikumu skat. “YouTube” kanālā:

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.