Daugavpilī par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, referendumā nobalsojuši 34 419 vēlētāji, kas ir 85,18% no pilsētā nobalsojušajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Lasītākie

Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara

RAKSTA REDAKTORS

“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 264

VIEGLAIS TESTS. Ja nevari atbildēt 100% pareizi uz šiem jautājumiem, tad tu neesi pārāk gudrs

Lasīt citas ziņas

Pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 5816 vēlētāji, kas ir 14,39% balsojušo. No 40 407 vēlēšanu zīmēm par nederīgām tika atzītas 172 jeb 0,43%. Daugavpilī darbojās 30 vēlēšanu iecirkņi.

Savukārt Rēzeknē par Satversmes grozījumiem nobalsojuši 11 395 vēlētāji, kas ir 60,29% no pilsētā nobalsojušajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 7422 vēlētāji, kas ir 39,27% balsojušo. No 18 901 vēlēšanu zīmes par nederīgām tika atzītas 84 jeb 0,44%. Rēzeknē darbojās 12 vēlēšanu iecirkņi.

Ceturtdien uz Vidzemes šosejas satiksmes mezglā pie Sēnītes īslaicīgi slēgs visas brauktuves

Agresīviem braucējiem par ātruma pārsniegšanu būs bargāki sodi. Ko paredz jaunie likuma grozījumi?

VIDEO. Velobrauciena “Kritiskā masa” dalībnieka konflikts ar policijas darbinieku. Kā vērtēt notikušo?

Arī Krievijā izvietotajos vēlēšanu iecirkņos Maskavā un Sanktpēterburgā par krievu valodas noteikšanu kā otro valsts valodu nobalsoja vairākums – par bija 612 balsotāji, bet pret bija 283 pilsoņi, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija. Iecirknī Maskavā 333 vēlētāji nobalsoja “par”, bet 168 bija “pret”. Sanktpēterburgā “par” balsoja 191 vēlētājs, bet “pret” bija 86 balsstiesīgie. Pleskavā izvietotajā iecirknī “par” balsoja 23 pilsoņi, bet “pret” bija seši. Iecirknī Kaļiņingradā 65 cilvēki balsoja “par”, bet 23 pilsoņi balsoja “pret”.