LIZDA priekšsēdētāja Vanaga: Ir jāpaaugstina “procentuālā latiņa”, bet paralēli jāizanalizē, kāpēc skolēni nespēj nokārtot centralizētos eksāmenus 0
“Mēs kā arodbiedrība jau iepriekš esam piekrituši, ka šis procentuālais slieksnis ir jāpaaugstina. Bija paredzēti 15%, pēc tam 20%. Atgādināšu, ka bija laiks, kad bija 5%, un šeit patiešām tā kvalitātes latiņa ir jāpaaugstina,” tā intervijā TV24 raidījumā “Uz līnijas” uzsvēra Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, runājot par centralizēto eksāmenu vērtējumu – “procentuālo latiņu” – skolēniem, kuri beidz pamatskolu – 9.klasi.
“No nākamā gada tomēr sola, ka tie būs tie 15%. Jāsaka tā, ka zināmas neizdarības bija no [Izglītības un zinātnes] ministrijas iepriekšējās vadības puses, tur noteikti bija jāizdara mājasdarbi. Jaunā ministre [Dace Melbārde] to mantoja, bet mēs arī piekrītam, ka ir jāpaaugstina šī procentuālā latiņa, bet paralēli ir padziļināti jāizanalizē, kāpēc šie rezultāti ir šādi tik skaitliski daudziem un ir jādod arī atbalsta mehānismi,” norādīja Vanaga, runājot par skolēniem, kuri nav spējuši nokārtot centralizētos eksāmenus.
Vai tā ir skolotāju vaina vai skolēnu neizdarība, kāpēc ir bērni, kuri nespēj centralizētajos eksāmenos sasniegt prasīto 10% slieksni?
“Te es teikšu, ka visu vainu nevar novelt tikai uz skolotājiem. Skolotājs ir sadarbības partneris skolēnam un vecākam. Neizslēdzu, ka te kaut kur ir arī pedagoga faktors, skolēna faktors, ģimenes faktors, Covid-19 faktors,” sacīja LIZDA priekšsēdētāja Vanaga, uzsverot, ka skolēna dzīves apstākļi katrā ģimenē ir citādāki, kas arī var ietekmēt mācību un eksāmenu rezultātus. “Bērni ir dažādi, ģimenes ir dažādas, tāpēc tā ir visu mūsu pieaugušo līdzatbildība, sākot no nacionālā līmeņa politikas veidotājiem līdz izglītojamajam un viņa ģimenei,” vērsa uzmanību Vanaga. “Tie iemesli, ko mēs esam pētījuši, ir dažādi,” piebilda viņa.
Ko būtu jādara ar jauniešiem, kuri “nespēj savākt šos 10%” centralizēto eksāmenu novērtējumā? “Nu te mēs esam piekrituši arī tai versijai, ka viņiem nebūtu jāpaliek vēlreiz uz otru gadu 9.klasē. Bija doma ieviest, un valdībā tas ir jau apstiprināts, ka ir šis izlīdzinošais gads profesionālās izglītības iestādēs, kur viņš apgūst paralēli kādu no profesijām – arodiem – un izlīdzina tos robus, kas viņam ir. Bet tai pašā laikā ar šo mēs nedrīkstam pieļaut, ka tiek grauts profesionālās izglītības prestižs, jo tur arī ir vajadzīgi zinoši cilvēki, kas zina ķīmijas un matemātikas pamatus,” norādīja LIZDA prieksšēdētāja Vanaga intervijā TV24 raidījumā “Uz līnijas”.
Jau ziņots, ka notiek cīņa ar eksāmenu nenokārtošanas cēloņiem, bet ieviestie pasākumi nedod tik ātru rezultātu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atzina izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV), vēstīja LETA šā gada 7.maijā.
Ministre uzsvēra, ka cēloņi tam ir skaidri. Viena no atbildēm ir atbalsta personāls, viņa sacīja. Ministre uzsvēra, ka klases kļūst arvien dažādākas. Tiek domāts par iekļaujošu izglītību, kuras īstenošanai pēc būtības skolās ir nepieciešams papildu atbalsta personāls, kā arī darbs ar individualizētāku pieeju, un tam ir jāsagatavo arī skolotāji.
Ietekmi ir atstājusi arī pāreja uz mācībām latviešu valodā, atzina ministre, sakot, ka aizvien ir bērni, kuriem ir grūtības apgūt latviešu valodu. Un tas ietekmē dažādus mācību priekšmetus. “Tātad ir vairāki faktori, kas šobrīd ietekmē to, ka apmērām 4% bērnu eksāmenos nesasniedz 10%,” viņa skaidroja.
Kā vēstīts, otrdien, 6.maijā, pēc valdības sēdes Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) žurnālistiem uzsvēra, ka nav pieļaujams, ka Latvijas izglītības sistēmā ir bērni, kuri nomācās skolās deviņus gadus, bet pārbaudījumu nokārtošanai nespēj sasniegt vismaz 10% vērtējumu.
Viņa norādīja, ka ir uzdevusi izglītības ministrei meklēt steidzamus risinājumus. “Iespējams, ka tas prasīs vēl papildus pārkārtošanos, arī papildus resursus no skolām pašām, bet, manuprāt, nav pieļaujams, ka mums ir bērni, kas nomācās deviņus gadus mūsu skolu sistēmā un nevar nokārtot pārbaudījumus pat 10% apmērā,” sacīja Siliņa.
9.klašu centralizēto eksāmenu nokārtošanai patlaban pietiek ar vismaz 10% vērtējumu.
Šo slieksni plānots saglabāt arī šogad. 9.klases skolēni centralizētos eksāmenus pirmo reizi kārtoja 2022./2023.mācību gadā. Toreiz kādā no trīs eksāmeniem izkrita 881 skolēns. No tiem, kuri eksāmenus kārtoja atkārtoti nākamajā gadā, 86,8% tos nokārtoja, bet 13,2% – nē.
Šajā mācību gadā 9.klasēs mācību vielu atkārtoti apgūst 696 skolēni, kuri iepriekšējā eksāmenu sesijā izkrita kādā no valsts pārbaudes darbiem.
Vidējās izglītības posmā 12.klašu centralizēto eksāmenu slieksnis šajā mācību gadā ir 20%, kā tas paredzēts jau iepriekš.
Pilnu TV24 raidījumu “Uz līnijas” skatieties video šeit:
