Strādā ilgas stundas? Tas var mainīt tavu smadzeņu struktūru, liecina jauns pētījums 0
Ilgas darba stundas var ne tikai kaitēt veselībai, bet arī izraisīt pārmaiņas smadzeņu struktūrā, liecina jauns pētījums, par ko vēsta portāls CNN.
Publicētajā pētījumā atklātas “būtiskas izmaiņas” cilvēku smadzenēs, kuri pārstrādājas – kas ietver gan fizisku, gan emocionālu pārslodzi un nepietiekamu atpūtu.
Pētījumu veica divi zinātnieki no Dienvidkorejas Čungangas Universitātes un Jonsejas Universitātes, kuri sekoja 110 veselības aprūpes darbiniekiem, iedalot tos divās grupās: “pārstrādājušies” un “nepārstrādājušies”.
Dienvidkorejā, kur likumā noteiktais maksimālais darba stundu skaits nedēļā ir 52, pārstrādāšanās ir kļuvusi par sabiedrības veselības problēmu.
Pārstrādājušos grupā bija 32 cilvēki, kuri strādāja vismaz 52 stundas nedēļā. Viņi bija vidēji jaunāki, ar mazāku darba stāžu un augstāku izglītību nekā tie, kas strādāja standarta darba laiku.
Salīdzinot datus no cita pētījuma un izmantojot magnētiskās rezonanses attēlveidošanu, pētnieki analizēja smadzeņu apjomu, izmantojot neiroattēlveides metodi. Tā ļāva salīdzināt pelēkās vielas daudzumu dažādos smadzeņu reģionos. Arī tika pielietota “atlasa balstīta analīze”, lai noteiktu un apzīmētu konkrētas smadzeņu struktūras.
“Cilvēkiem, kas strādāja 52 vai vairāk stundas nedēļā, tika novērotas būtiskas izmaiņas smadzeņu apgabalos, kas saistīti ar izpildfunkcijām un emocionālo regulāciju – pretēji tiem, kuri strādāja normālu darba laiku,” teikts pētnieku preses relīzē.
Smadzeņu apgabali, kuros novērots apjoma pieaugums, bija, piemēram, vidējā pieres garoza, kas ir būtiska kognitīvajām funkcijām, uzmanībai, atmiņai un valodai, kā arī insula – reģions, kas iesaistīts emociju apstrādē, pašapziņā un sociālā konteksta uztverē.
Pētnieki uzskata, ka šie rezultāti liecina par “potenciālu saistību” starp palielinātu darba slodzi un izmaiņām šajās smadzeņu daļās, sniedzot bioloģisku pamatojumu kognitīvajām un emocionālajām grūtībām, par kurām ziņo pārstrādājušies cilvēki.
Pētījuma līdzautors Džūn Jūl Čoi, Jonsejas Universitātes Biomedicīniskās inženierijas katedras docents, CNN sacīja, ka šīs izmaiņas varētu būt “vismaz daļēji atgriezeniskas”, ja darba vides stresi tiek mazināti. Tomēr smadzeņu atgriešanās sākotnējā stāvoklī var prasīt ilgāku laiku.
Ilgas darba stundas radikāli ietekmē veselību
Iepriekšējie pētījumi jau ir norādījuši uz negatīvajām veselības sekām, ko rada ilgas darba stundas. Piemēram, 2021. gadā Pasaules Darba organizācijas (ILO) un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) kopīgā pētījumā tika lēsts, ka pārstrādāšanās izraisīja vairāk nekā 745 000 nāves gadījumu viena gada laikā. Tāpat pierādīts, ka ilgas darba stundas palielina diabēta risku sievietēm un veicina kognitīvo spēju pasliktināšanos.
Lai gan uzvedības un psiholoģiskās sekas, ko izraisa pārstrādāšanās, ir plaši zināmas, šis pētījums piedāvā skaidrojumu arī par pamatā esošajiem neiroloģiskajiem mehānismiem un smadzeņu anatomijas izmaiņām.
Franks Pega, kurš vadīja PVO-ILO 2021. gada pētījumu, CNN komentēja, ka šie jaunākie atklājumi ir “svarīgi jauni pierādījumi”, kas palīdz labāk izprast, kā ilgas darba stundas “radikāli” ietekmē darbinieku fizisko veselību.
Pega, kurš nav saistīts ar šo jaunāko pētījumu, sacīja, ka rezultāti atbalsta PVO-ILO iepriekšējos secinājumus, ka “ilgais darba laiks izraisa vislielāko slimību slogu no visiem līdz šim identificētajiem darba vides riskiem”.
Tomēr pētījuma nelielais paraugs un tā koncentrēšanās tikai uz veselības aprūpes darbiniekiem Dienvidkorejā ierobežo rezultātu vispārināšanu. “Nepieciešami plašāki pētījumi citās sabiedrībās,” uzsvēra Pega. “Lai gan rezultāti jāinterpretē piesardzīgi, ņemot vērā pētījuma izmēģinājuma raksturu, tie ir būtisks pirmais solis, lai izprastu saistību starp pārstrādāšanos un smadzeņu veselību,” norādīja pētnieki.
Tiem, kas spiesti strādāt ilgas stundas? Tagad varētu būt zinātnisks pamatojums samazināt darba apjomu.
“Valdības, darba devēji un darbinieki visi var veikt pasākumus, lai pasargātu darbinieku veselību no ilga darba laika,” ieteica Pega, atsaucoties uz likumiem, noteikumiem un politiku, kas nodrošina veselīgu darba laiku.
“Rezultāti uzsver, cik svarīgi ir pārstrādāšanos uztvert kā nopietnu darba drošības un veselības jautājumu,” sacīja pētījuma autori.
Jonijs Gifords, galvenais pētnieks Nodarbinātības pētījumu institūtā Braitonā, Lielbritānijā, kurš nebija saistīts ar pētījumu, CNN sacīja, ka pētījums “apstiprina fizioloģiskus iemeslus, kāpēc ilgas darba stundas ietekmē mūsu labklājību”.
“Neirologiskie skaidrojumi, kas iegūti, izmantojot smadzeņu skenēšanas aprīkojumu, sniedz spēcīgus jaunus pierādījumus par saistību starp pārstrādāšanos un strukturālām izmaiņām smadzeņu daļās, kas atbild par izpildfunkcijām un emocionālo regulāciju,” viņš sacīja.
“Tas ir neliels pētījums ar 110 veselības aprūpes darbiniekiem Korejā, bet, tā kā tas balstās uz stingriem neirologiskiem mērījumiem un skar pamatmehānismus (pārslodzi un nogurumu), kas var ietekmēt ikvienu, galvenie secinājumi ir plaši nozīmīgi,” piebilda Gifords.
