5 valstis ar garšīgāko ēdienu un 5 – ar negaršīgāko! Pasaules garšu ceļvedis 0
Ēdiens ir kas vairāk nekā izdzīvošanas līdzeklis – tas ir kultūras spogulis, vēstures stāsts un prieka avots. Dažādās valstīs garšas svārstās no izsmalcinātiem šedevriem līdz vienkāršām, bet sirdi sildošām maltītēm.
Bet kuras valstis piedāvā visgaršīgākos ēdienus, un kurās tūristi bieži vien vīpsnā par ēdienkarti? Pamatojoties uz ceļotāju viedokļiem, zinātniskiem faktiem un globālām tendencēm, šis raksts izceļ piecas valstis ar izcilu virtuvi un piecas, kas bieži saņem kritiku par garšas trūkumu.
Umami ir piektā pamatgarša, kas pievienojas labi zināmajām četrām – saldajai, skābajai, sāļajai un rūgtajai. Japāņu valodā “umami” nozīmē “patīkama, garšīga garša”, un to 1908. gadā atklāja japāņu ķīmiķis Kikunae Ikeda. Šī garša ir smalka, bet dziļa, bieži aprakstīta kā “sātīga”, “gaļīga” vai “brokasta”, un tā rada ilgstošu, patīkamu sajūtu mutē.
Umami nav tik uzkrītošs kā sāļš vai salds, bet tas ir plaši izplatīts:
– Gaļa un zivis: Cepts steiks, tunzivs vai anšovi – umami ir tas, kas piešķir tiem bagātīgo garšu.
– Dārzeņi: Tomāti (īpaši nogatavojušies), sēnes (šitake vai baravikas) un sojas pupiņas ir umami avoti.
– Sieri: Parmezāns un citas nobriedušas šķirnes satur augstu glutamāta līmeni.
– Fermentēti produkti: Sojas mērce, miso pasta un kimči ir umami bumbas, pateicoties fermentācijas procesam.
– Jūras veltes: Jūraszāles (kombu) un austeres piedāvā dabisku umami devu.
Umami ne tikai padara ēdienu garšīgāku, bet tam ir arī bioloģiska nozīme. Zinātnieki uzskata, ka cilvēki attīstījuši umami receptorus, lai atpazītu olbaltumvielām bagātus ēdienus, kas ir būtiski izdzīvošanai. Tas izskaidro, kāpēc umami bieži saistās ar sātīgumu – tas signalizē ķermenim, ka esam uzņēmuši svarīgas uzturvielas.
Raksts sagatavots pēc ārzemju mediju materiāliem
