16 000 cilvēku Rīgā ir mazturīgā statuss: kāpēc pilsētnieki paliek arvien nabadzīgāki? 0
Vai pašvaldība ir valsts palīgs cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanā? Kam pienākas pabalsti un ar cik lielu summu Rīgā var izdzīvot mēnesi Kādus padomus trūkumcietējam var sniegt sociālais darbinieks, ja pats dzīvo trūkumā? Diskusija TV24 ēterā šovakar pl. 21:03!
Par iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanu galvaspilsētā šoreiz TV24 raidījumā “Rīga gatava?” diskutēja Rīgas domes frakcijas “Progresīvie” vadītāja vietnieks Mārtiņš Kossovičs, partijas “Latvijas attīstībai” valdes loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Ieva Holma (NA) un partijas “Kopā Latvijai” valdes loceklis Andrejs Klementjevs, kurš Rīgas domes vēlēšanās kandidēs no “Latvija pirmajā vietā”. Politiķos ieklausījās un savus komentārus sniedza Latvijas Sarkanā Krusta prezidente Līga Meņģelsone.
Cilvēkus, kuriem ir mazi ienākumi, mazas pensijas, īsāk sakot, tādus, kuriem grūti “galus savilkt kopā”, sauc par maznodrošinātiem un trūcīgiem.
“Grupas, kurām jāpalīdz, ir pensionāri, ģimenes, kurās ir daudz bērnu, cilvēki ar invaliditāti, bezdarbnieki un arī citas,” skaidro Ieva Holma. Vjačeslavs Dombrovskis domā, ka šie cilvēki galvenokārt dzīvo padomju laika mantojuma dzīvokļos “guļamrajonos”, jo jaunie mājokļi maksā vismaz 2000 eiro kvadrātmetrā. Taču visi diskusijas dalībnieki ir vienisprātis, ka šiem cilvēkiem mūsu valstī ir jāpalīdz un neba velti viņiem pienākas pabalsti.
Kā skaidroja Mārtiņš Kossovičs, Rīgā mazturīgā statuss piešķirts 16 000 cilvēku, 90% no tiem ir pensionāri un invalīdi. Deputāts uzskata, ka sistēma, kā notiek pieteikšanās un pabalstu piešķiršana, nav tikai pašvaldības atbildība, tā jārisina valstiskā līmenī, jo tikai tad tiks samazināta birokrātija un cilvēkiem nebūs jāpierāda, ka viņi ir nabagi, lai saņemtu, piemēram, mājokļa pabalstu.
To, ka ar naudas lietām šajā jomā ne pašvaldībā, ne valstī kopumā nav kaut kas kārtībā, norāda arī Andrejs Klementjevs, stāstot – ja pirms vairākiem gadiem garantētais minimālais ienākums bija 137 eiro, šogad tas palielinājies vien līdz 166 eiro, lai gan Satversmes tiesa atzinusi, ka ar tik mazu summu izdzīvot nevar. “Satversmes tiesa savā spriedumā arī norādīja, ka vissmagākā pozīcija ir pārtika, jo dzīvokli var nomaksāt par pabalstu, drēbes arī var dabūt, bet ēdienam naudas nepietiek.”
Klementjevs arī uzskata, ka sociālais darbinieks, kura mēnešalga ir 1500 eiro “uz rokas”, nevar būt tas labākais padomdevējs, jo pats dzīvo ne pārāk turīgi. “Ko šāds cilvēks var iemācīt, kādu padomu dot sarežģītā situācijā, ja pats cīnās pa dzīvi?” prāto Klementjevs.
Kossovičs uz viņa jautājumu atbild sekojoši: “Var jau teikt, ka viss ir slikti un es nesaku, ka viss ir labi, bet pēdējos piecos gados sociālās jomas budžets ir palielinājies no 60 līdz 130 miljoniem. Un viena no prioritātēm bija tieši sociālo darbinieku algu palielināšana. Tā ka situācija tiek uzlabota un nevar teikt, ka nekas netiek darīts.”
