“Šobrīd cīnāmies pret VAD mediķiem. Idiotisms.” Sabiedrībā uzvirmo asas diskusijas par Valsts aizsardzības dienestu 0
Valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešana Latvijā izraisīja plašas diskusijas sabiedrībā. Vieni šo soli vērtē kā nepieciešamu un atbalstāmu, citi pret to izturas kritiski, norādot uz sistēmas nepilnībām un netaisnīgām situācijām, kurās nonāk jaunieši un viņu ģimenes. Jau iepriekš portālā LA.LV esam vēstījuši par dažādām jauniešu pieredzēm saistībā ar VAD.
TV24 raidījumā “Uz līnijas” kāds skatītājs dalījās pieredzē, ka viņa dēls izbrāķēts medicīniskajā komisijā, jo testa jautājumos norādījis, ka viņam mēdz sāpēt galva.
Tēvs uzskata, ka galvassāpes, visticamāk, saistītas ar to, ka dēls naktīs mēdz spēlēt datorspēles un aizspēlējas. Tomēr, balstoties uz testa atbildēm, ārsts secinājis, ka jaunietis dienestam nav derīgs.
Savukārt kāda mamma vērsās pie LA.LV, paužot neizpratni par situāciju, kurā nonācis viņas dēls. Sieviete stāsta, ka dēlam nāksies pamest mācības, lai stātos Valsts aizsardzības dienestā. Viņa uzsver, ka mērķis nav izvairīties no dienesta kā tāda, taču lielāko neskaidrību radījis jautājums par studiju pārtraukšanu un nākotnes plāniem.
Šobrīd šim tematam aktīvi pievērsušies arī soctīklu lietotāji, daloties gan pozitīvā, gan kritiskā pieredzē.
Jānis sociālo mediju platformā “X” raksta: “Puikam pirmās brīvdienas mājās no VAD. Pilns ar labiem iespaidiem un motivāciju. Aizdomājos, cik daudz labākā situācijā mēs tagad būtu gan ar rezervēm, gan ar pilsonisko sabiedrību, ja VAD tiktu ieviests pirms 10 gadiem.”
Savukārt Lunas pieredze, ar kuru viņa dalās komentāru sadaļā, ir daudz kritiskāka: “Un, ja no VAD neizmestu puišus izdomātu medicīnisku diagnožu dēļ. 😳 Šobrīd ar vidējo cīnāmies pret VAD mediķiem. Idiotisms! Kad tas viss beigsies, ielikšu stāstu te. Stulbums pārākā pakāpē – atsijāt motivētus jauniešus, bet iesaukt pēc pavēstēm.”
Ilze savukārt uzsver demogrāfisko un emigrācijas risku: “Cik daudzi no VAD pirms 10 gadiem šodien vēl būtu Latvijā? Arī no šiem pēc dienesta, kā minimums, trešā daļa piecu gadu laikā emigrēs.”
Kāds cits lietotājs norāda uz iespējamo ekonomisko ietekmi: “Jāņem vērā arī negatīvā ekonomiskā ietekme. Latvijas gadījumā pats dienesta process, visticamāk, nav slikts, taču deviņu mēnešu iztrūkums jaunieša mācībās vai darbā negatīvi ietekmē ekonomiku. Kamēr nav tiešu draudu, tas ir kaitīgi.”
Tikmēr Andris pauž piesardzīgu optimismu: “Nezinu, vai pirms desmit gadiem būtu bijusi tik liela motivācija, bet labi, ka process vispār ir sācies.”
Par to jāpateicas Leonīdam Kalniņam un kompānijai. Šis kārtējo reizi apliecina, cik MILZĪGA nozīme ir tā cilvēka personiskajiem uzskatiem un (ne)tālredzībai, kas nonācis pie varas,- viņa spēkos ir bremzēt un sabotēt vai veicināt un attīstīt.
Un tagad mums ir sprūds, kozlovskis.— Juris Visockis (@VisockisJuris) January 24, 2026
Pietiek paskatīties uz Igauniju, kas savu obligāto iesaukumu nekad neatcēla. Labi ieeļota rezervju sistēma, kas visu laiku tiek pilnveidota. 2005-6 gadā jau bijām līdzīgās pozīcijās dienesta kvalitātes ziņā. Ja viņi varēja saglabāt un uzturēt kvalitatīvu OMD, tad arī mēs varējām.
— Atis Artmanis (@AtisArtmanis) January 24, 2026
Zinu jaunieti,kuru iesauca no augstskolas, viņš gan tagad nolād to sūda valsti ar visu jobano VAD,gads pakāsts,tagad šaubas vai tiks atpakaļ augstskolā un vai spēs pavilkt.
— Edgars -galēji labais (@EdgarsSkyline) January 24, 2026
Par Valsts aizsardzības dienestu vairākkārt runājuši arī eksperti, piemēram, atvaļināts Latvijas Bruņoto spēku kapteinis Raivis Ušackis uzskata, ka Valsts aizsardzības mācības koncepts ir jāmaina, jo šis koncepts radās tad, kad “nebija obligātais dienests”.
