Šāda palīdzība, iespējams, būtu izglābusi jauna cilvēka dzīvību pērn kādā Pierīgas tenisa hallē, kur viņam bija apstājusies sirds, bet pirmo palīdzību neprata sniegt ne personāls, ne citi klātesošie, kā arī nebija iegādāts defibrilators.
Šāda palīdzība, iespējams, būtu izglābusi jauna cilvēka dzīvību pērn kādā Pierīgas tenisa hallē, kur viņam bija apstājusies sirds, bet pirmo palīdzību neprata sniegt ne personāls, ne citi klātesošie, kā arī nebija iegādāts defibrilators.
Foto: SHUTTERSTOCK

“Viņas sirds apstājās.” Latvijā pēkšņa sirdsdarbības apstāšanās notiek vairāk nekā 1000 cilvēku gadā 13

Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
14.Saeimas “krēslu” iespējamais sadalījums, ja vēlēšanas būtu notikušas septembrī 113
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1
Lasīt citas ziņas

Pēkšņa sirdsdarbības apstāšanās gada laikā notiek vairāk nekā tūkstotim Latvijas cilvēku, piektdaļā gadījumu – publiskā vidē. Svarīga katra sekunde, tāpēc nekavējoties jāsāk sirds masāža vai ritms un asinsrite jāatjauno ar defibrilatora palīdzību.

Nevaram lepoties – aparāti sabiedriskās vietās joprojām ir liels retums, jo valdība mediķu padomos neieklausās. Cilvēki mirst.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kādā Pierīgas tenisa hallē pagājušajā gadā vīrietim treniņa laikā apstājās sirds. Līdz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādes atbraukšanai pirmā palīdzība netika sniegta, jo neviens no halles personāla vai klātesošajiem neprata veikt netiešo sirds masāžu, kā arī nebija iegādāts automātiskais ārējais defibrilators (turpmāk – AĀD), ar kuru atjaunot normālu sirds ritmu un asinsriti.

NMPD cilvēku vairs nespēja glābt, atlika tikai konstatēt, ka iestājusies nāve.

“Šis bija viens no kliedzošiem gadījumiem, kas parādīja, cik svarīga ir gan līdzcilvēku prasme sniegt pirmo palīdzību, gan automātisko defibrilatoru pieejamība,” saka NMPD direktore Liene Cipule.

Dienests jau kopš 2015. gada dažādos veidos cenšoties iekustināt jautājumu par AĀD.

Kaut ko izdevies pavirzīt uz priekšu, piemēram, veiktas pārrunas ar piegādātājiem, lai Latvijā būtu nopērkams aparāts ar audiopamācību latviešu valodā. Pērn pie mums tādu vēl nevarēja dabūt.

“Izvērtējot pagājušajā gadā vairākus nāves gadījumus, kas bija notikuši sirds apstāšanās dēļ, sapratām, ka jāsāk ar normatīvo regulējumu, tāpēc decembrī par šo jautājumu Veselības ministrijai nosūtījām vēstuli ar ierosinājumu organizēt plašāku darba grupu,” stāsta NMPD vadītāja.

Pagaidām notikušas ministrijas ierēdņu un NMPD speciālistu tikšanās un sarunas. Cerību par ātrāku AĀD sistēmas izveidošanu un aparātu plašāku pieejamību sabiedriskās vietās viešot Saeimas deputāta un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologa Andra Skrides enerģiskā iesaistīšanās.

Izglābj tikai 8%, pārējie nomirst

“Arī man pašam doma par defibrilatoriem ir diezgan sena, esmu runājis ar kolēģiem, kāpēc mūsu valstī tādu nav, lai gan mirstība no kardiovaskulārajām slimībām ir viena no augstākajām Eiropā. Galvenais nāves iemesls ir miokarda infarkts, un apmēram 50% gadījumos cilvēks līdz slimnīcai nenokļūst, tāpēc ka nomirst pēkšņā nāvē uz vietas ar sirdsdarbības apstāšanos, jo nav saņēmis pirmo paplašināto palīdzību.

Pirms sirdsdarbības apstāšanās gandrīz vienmēr notiek fibrilācija – haotiska kambaru raustīšanās – asiņu plūsma uz galvu un citām ķermeņa daļām nenotiek – to sauc par klīnisko nāvi. Izglābt šādu pacientu var tikai ar speciālu aparātu – defibrilatoru,” skaidro Saeimas deputāts A. Skride.

NMPD sniegtā informācija liecinot, ka no pērn apmēram tūkstoš gadījumiem, kad mediķi steigušies palīgā sirdsdarbības apstāšanās dēļ, izdevies izglābt tikai 8%, nāve konstatēta 82%, no tiem apmēram piektdaļa – sabiedriskās vietās, ko varēja novērst ar defibrilatoru palīdzību.

Daudzviet citur Eiropā un pasaulē, kur iedzīvotāju dzīvība ir augstā vērtē, automātiskie ārējie defibrilatori publiski uzstādīti vietās, kur apgrozās vairāk cilvēku, – dzelzceļa un autostacijās, lidostās, kultūras un sporta būvēs, mācību vietās u. c.

“Kad pirms vairākiem gadiem mācījos lielas aviokompānijas rīkotajos kursos, lai iegūtu sertifikātu “Doctor on board” (latv. val. – “ārsts uz borta”), katrs lidaparāts bija aprīkots ar AĀD. Tādus nodrošina arī daudzas citas aviokompānijas, taču to vidū nav mūsu “airBaltic”. Varu teikt, ka joprojām pie mums uz nodaļu arī no avioreisiem atved cilvēkus, kurus vairs nevar izglābt, jo lidmašīnā nav bijis defibrilators,” atklāj A. Skride.

Latvijai nekas no jauna nav jāizgudro, jo pasaulē sen veikti aprēķini gan par cilvēku skaitu publiskās vietās, kad nepieciešams uzstādīt defibrilatoru, gan to, kā tas atmaksāsies, palīdzot izglābt cilvēku dzīvības.

“Uz katra stūra nav jāliek, taču vietas ar daudz cilvēkiem un palielinātiem riskiem ir jānodrošina ar AĀD,” uzsver Saeimas deputāts.

Līdz jautājumam, kas maksās par ierīcēm, darba grupa vēl neesot tikusi, taču prātīgi būtu vienoties, ka valsts un pašvaldības tos finansē savās iestādēs, bet privātie maksā par savos īpašumos uzstādītajiem.

Viena aparāta cena ir apmēram 1300–1400 eiro. A. Skridi nebaida finanšu aprēķini.

“Esam izgrūduši naudu tik daudzos neefektīvos projektos, kur tālu līdz praktiskai dzīvības glābšanai, taču šī ir lieta, kas reāli var palīdzēt cilvēkiem, turklāt redzam, ka infarkti iedzīvotājus piemeklē arvien agrākā vecumā.”

37 aparāti “Rimi” veikalos

37 “Rimi” hipermārketi ir nodrošināti ar defbrilatoriem. Ierīces, kas novietotas redzamā vietā informācijas centros, var izmantot gan veikala darbinieki, gan apmeklētāji.
Rimi publicitātes attēls

Negaidot norādījumus “no augšas”, kopš pagājušā gada 37 “Rimi” hipermārketi ir nodrošināti ar ārējiem automātiskajiem defibrilatoriem. Ierīces novietotas veikalu informācijas centros redzamā vietā un atpazīstamas pēc zaļās norādes ar baltas krāsas sirds attēlu un uzrakstu “AED”, kas ir latviskās abreviatūras AĀD angļu versija.

“Uzstādot defibrilatorus, mūsu darbiniekiem notika praktiskas apmācības ar mācību defibrilatoru. Regulāri rīkojam papildu apmācības pirmās palīdzības sniegšanā, tostarp arī ar AĀD. Ikvienam “Rimi” strādājošajam par pirmās palīdzības sniegšanu ar defibrilatoru ir pieejams e-mācību video “Facebook” profilā un “Youtube” kanālā*, daļai darbinieku šis kurss ir obligāts reizi gadā,” uzņēmuma veikumu klientu veselības labā skaidro vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Šakirova.

NMPD neatliekamās medicīnas ārsta palīgs Ervīns Šmatčenko “Rimi” mācību video soli pa solim rāda, kā sniegt pirmo palīdzību un lietot defibrilatoru.
Rimi publicitātes attēls

“Rimi” ir pieredzējis situāciju, kad apmeklētājam jāsniedz pirmā palīdzība. Pērn, kamēr vēl nebija izvietoti AĀD, kādai apmeklētājai Biķernieku veikalā pēkšņi kļuvis slikti ar sirdi, un līdz NMPD brigādes atbraukšanai pašiem darbiniekiem vajadzēja viņu uzturēt pie dzīvības.

“Sievieti izdevās glābt, pateicoties darbinieka Emīla ātrajai reakcijai un tam, ka iesaiste atdzīvināšanas pasākumos notika laikus,” stāsta uzņēmuma pārstāve. Pēc ierīču uzstādīšanas tās vēl nav nācies izmantot, taču ik dienas “Rimi” veikalus visā Latvijā apmeklē tūkstošiem cilvēku un iespējamība, ka kādam būs nepieciešama palīdzība, pastāv vienmēr.

Nepieciešamības gadījumā defibrilatorus dzīvības glābšanai varēs lietot ne tikai “Rimi” darbinieki. Uzņēmuma pārstāve apliecina, ka AĀD ir pieejams ikvienam veikala apmeklētājam, kurš ir gatavs iesaistīties pirmās palīdzības sniegšanā, atliek tikai pajautāt aparātu veikala infocentra darbiniekam.

Kā stāsta NMPD vadītāja, ne tikai “Rimi” domā par saviem klientiem. Ierīces izvietotas arī citās sabiedriskās vietās Latvijā, taču nav izveidota vienota sistēma un regulējums, kur tām jāatrodas un kā NMPD saņem par AĀD informāciju.

“NMPD vajadzīga informācija, kur atrodas katrs defibrilators, lai varam to ieteikt lietot cilvēkam, kas mums piezvanījis par sirdsdarbības apstāšanos. Savukārt tiem, kas aparātus izvieto savā iestādē, jāzina, kam viņi nodod informāciju par AĀD, kur ierīcēm jāatrodas, par to pieejamību, uzturēšanu lietošanas kārtībā, atbildīgajiem u. c. Tāpēc jāsāk ar normatīvo regulējumu – izmaiņām likumā un Ministru kabineta noteikumiem,” uzskata L. Cipule un piebilst, ka tikpat svarīgi ir papildināt apmācības programmu pirmās palīdzības sniegšanā ar defibrilatora darbības apguvi.

Vajag rokas un gribu rīkoties

Katru nedēļu apmēram piecas līdz sešas reizes NMPD brigāde dodas uz izsaukumu, kad cilvēkam kļuvis slikti ar sirdi sabiedriskā vietā, stāsta neatliekamās medicīnas ārsta palīgs Ervīns Šmatčenko.

“Šādos gadījumos līdzcilvēku iesaiste ir ļoti svarīga, jo tās ir situācijas, kad izšķirošas ir pirmās minūtes, un tūlītēja pirmās palīdzības sniegšana dod lielākas iespējas glābt dzīvību. Tieši tāpēc sabiedrības līdzdalība ir tik būtiska. Veikt sirds masāžu nav sarežģīti, jo nepieciešamas vien rokas un griba rīkoties,” ikvienu nebaidīties sniegt pirmo palīdzību mudina mediķis.

“Rimi” mācību video viņš soli pa solim demonstrē pirmās palīdzības sniegšanu un defibrilatoru lietošanu no brīža, kad konstatēts, ka cilvēks ir bezsamaņā un neelpo, līdz ierodas mediķu brigāde.

“Vēlēšanās ir, prasmes jāpilnveido,” iedzīvotāju vēlmi iesaistīties pirmās palīdzības sniegšanā visai optimistiski vērtē NMPD speciālās brigādes vadītāja, operatīvā vadības centra vecākā dežūrārste Ieva Tīruma.

Pēdējā laikā esot novērojama tendence, ka ļaudīm interesē dzīvības glābšana un viņi vēlas apmeklēt kursus, kuros to var apgūt.

Laikā, kamēr brigāde nokļūst līdz cietušajam, liela nozīme ir dienesta ārstiem un konsultantiem, kas palīdzības sniedzējam skaidro, kā jārīkojas konkrētajā situācijā, uzsver I. Tīruma.

“Ļoti svarīgi, lai cilvēks, kas mums ir piezvanījis, uzmanīgi klausītos, ko viņam saka NMPD darbinieks, jo tieši šī informācija var palīdzēt glābt dzīvību. Saziņa notiek līdz pat brigādes atbraukšanai, tāpēc vēlams uzsvērt, ka lieki ir izrādīt satraukumu, steigties vai neklausīt. Konsultants ir kā situācijas uzraugs glābējam.”

Bailes no neizdošanās vai personas nejaušas savainošanas, piemēram, ribu lūzuma elpināšanas dēļ, jānoliek malā, jo jebkurš lēmums par labu dzīvības glābšanai ir cietušā cerība, turklāt ar konsultanta palīdzību darbošanos var piekoriģēt vēlamajā virzienā.

Pastāv objektīvi apstākļi, kas otram neļaus palīdzēt vai palīdzība būs jāpārtrauc – tie ir paša cilvēka spēki. Katram jāizvērtē, vai varēs izvilkt cietušo no gultas, automašīnas u. c., novietot uz cietas pamatnes, lai veiktu sirds masāžu.

Ja tās laikā cilvēks jūt spēku izsīkumu, atdzīvināšana jāpārtrauc un jāgaida brigāde, kas turpinās procesu, citādi glābšana var beigties ar divu cilvēku nāvēm.

Kā Karlu izglāba defibrilators

Kāda 43 gadus veca sieviete vārdā Karla Leonarda personīgi piedzīvoja, ko nozīmē, ka iestāde, kurā strādā, bija parūpējusies gan par ārējo automātisko defibrilatoru, gan precīzu aprakstu, kā ar to rīkoties.

Viņa strādāja skolā, bet AĀD ierīce ikdienā atradās blakus rakstāmgaldam un gadījās nereti pret aparātu sasist galvu.

Reiz pažēlojusies pat direktoram, lai aizvāc to kasti tālāk no darba vietas, taču šodien to novērtē atzinīgi: “Ironiski, bet tā kaste izglāba manu dzīvību.”

Kādu rītu Karla sajutās ļoti slikti – “it kā smadzenes sasaltu līdz krūtīm” – un pēkšņi viņas sirds apstājās.

Skolā bija izstrādāts ārkārtas medicīniskās palīdzības plāns, un medmāsa Alise Habina saskaņā ar to sāka sirds masāžu un izmantoja defibrilatoru, līdz ieradās neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde.

Karlu nogādāja slimnīcā, implantēja kardiovertera defibrilatoru, sievietes dzīvība bija glābta.

Tagad viņa ir iesaistījusies Amerikas Sirds asociācijas brīvprātīgo darbā un dodas arī uz pasākumiem, lai pastāstītu savu pieredzi. Karla slavē aparātu, taču saprot, ka tas nav brīnumdaris, jo spējis izglābt viņas dzīvību tikai drosmīga un prasmīga cilvēka rokās.

Rakstā izmantota informācija no Amerikas Sirds asociācijas mājaslapas.

Uzziņa

Kas ir automātiskais ārējais defibrilators?

Automātiskais ārējais defibrilators, saīsināti angļu valodā “AED”.
Foto: SHUTTERSTOCK

Automātiskais ārējais defibrilators (AĀD) ir pārnēsājama ierīce, ar kuru var noteikt sirds ritmu un iedarboties uz sirdi ar elektrisku izlādi, sauktu arī par šoku, ja nepieciešams, lai dzīvībai bīstamas aritmijas (sirds kambaru fibrilācijas) gadījumā veiktu normāla sirds ritma un asinsrites atjaunošanu. AĀD izmanto atdzīvināšanas pasākumu laikā, ja pazīmes norāda uz pēkšņu sirdsdarbības apstāšanos.

Avots: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests

Uzziņa

Izsaukumi ar sirds apstāšanos2018. gadā

* Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) izsaukumos veicis reanimāciju 1272 pacientiem:

sabiedriskās vietās – 279 (21,9%) pacientiem; liecinieku klātbūtnē mājās vai sabiedriskās vietās – 462 (36,2%) pacientiem.

* Līdz NMPD brigādes atbraukšanai kāds no klātesošajiem atdzīvināšanu veica 179 gadījumos.

* Sirdsdarbība apstājas lielākoties vīriešiem – izsaukumu divas reizes vairāk nekā pie sievietēm, pacientu vidējais vecums 64,1 gads.

* NMPD brigādes uz šādiem izsaukumiem ierodas vidēji 10,7 min laikā (pilsētās – 8,6 min, citur – 15,8 min).

Avots: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests

SAISTĪTIE RAKSTI

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
14.Saeimas “krēslu” iespējamais sadalījums, ja vēlēšanas būtu notikušas septembrī 113
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1
VIDEO. Pirmais sagūstītais Krievijas mobilizētais neslēpj pārsteigumu par piedzīvoto: “Es no sirds nožēloju, ka tā rīkojos”
VIDEO. “Jums arī tā ir?”: latvietis uzliek “skaitītājus” uz radiatoriem, bet tie nepavisam nedarbojas pareizi 24
Lasīt citas ziņas
Vēlēšanu intriga slēpjas 5% barjerā
APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
Būs jācīnās par izdzīvošanu. Vai “Nord Stream” skuju taka?
Sārts: Nevaru Latvijai solīt mierīgu un paredzamu nākotni
Jelgavā siltumapgādes tarifu plāno celt vēl par 9%
12:02
Elma, Menarda un Elna – šīs dienas gaviļnieces. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
11:57
VCA un „Mēness aptiekā” notiks mērījumi sirds veselības profilaksei
11:56
FOTO. Atklāts oficiālais Lielbritānijas karalienes Elizabetes II nāves iemesls
“Ak, cik burvīga iniciatīva! Žetons cēsiniekiem!” Soctīklotāji apbrīno “referendumu” bērniem 2
Policija sākusi resorisko pārbaudi par deputāta Kiršteina rīcību, apvainojot LTV žurnālisti
VIDEO. “Tu tā kā mani tagad bildini?”: Kambalu ģimenē gaidāmas lielas pārmaiņas
VIDEO. “Nevajag no sievietes gaidīt tikai “eksterjeru”!”: par precētu vīrieti kļuvis slavenais “narkokurjers” Rolands Prīverts
Vai nākamnedēļ gaidāmas krasas laikapstākļu pārmaiņas?
Atis Klimovičs: Priekšā nopietnu pārbaudījumu ziema
Atbalsts Valsts aizsardzības dienesta izveidei
Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu “neatkarības” atzīšanu
FOTO. “Jums nav jākliedz uz mani!”: Elizabetes II mazmeitas vīrs nezināmu iemeslu dēļ karalienes bērēs ieradās ar medaļām pie frakas, kuras nav “nopelnījis”
Eksperts: Lielais neizlēmušo vēlētāju skaits var nest dažādus pārsteigumus
Monika Zīle: Še tev dālder’s – pērc, ko gribi…
Jelgavā siltumapgādes tarifu plāno celt vēl par 9%
Vija Beinerte: Tava nākotne uz naža asmens
Zelenskis: Krievija neiegūs jaunu Ukrainas teritoriju, bet pievienos sevi Donbasa katastrofai
Jaunā pirmsskolas izglītības iestāde Jelgavā būvniecības laikā sadārdzinājusies par gandrīz 470 000 eiro
Elma, Menarda un Elna – šīs dienas gaviļnieces. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Skaidrojam! Vai kūdras resursu izmantošana ir ilgtspējīga?
Krievijas pseidoreferendumos Ukrainā bijusi arī “novērotāja no Latvijas” 72
14.Saeimas “krēslu” iespējamais sadalījums, ja vēlēšanas būtu notikušas septembrī 113
VIDEO. Ko Krievijas iedzīvotāji domā par mobilizāciju un vai ir ar mieru doties karot uz Ukrainu? 62
Māris Zanders: “Eksperti uzskata, ka…”
NATO: Noplūdes gāzesvadu sistēmā “Nord Stream”, visticamāk, ir sabotāža 65
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1