Foto: f64

Divu platumu sliežu ceļu vienlaicīga koordinēšana – tā nav neiespējamā misija 0

Īstenojot “Rail Baltica” projektu, Baltijā, tostarp arī Latvijā tiks savienoti divu platumu sliežu ceļi – Baltijā esošais 1520 mm sliežu ceļš ar pārējās Eiropas 1435 mm sliežu ceļu. Lai gan šādi savienojumi varētu šķist ļoti sarežģīti, teju neiespējamā misija, tā ir mūsdienu realitāte un citu valstu veiksmīgie piemēri pierāda, ka tas ir iespējams.

“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 48
Lasīt citas ziņas

Turklāt šādiem savienojumiem ir savas priekšrocības, VAS “Latvijas dzelzceļš” konferencē “Globālās transporta kustības izaicinājumi” uzsvēra Spānijas dzelzceļa nozares eksperts Hoakins Himenezs Otero.

Baltijas valstis nav pirmais gadījums, kad tiek savienoti divu platumu sliežu ceļi. Spānijā šāds risinājums darbojas jau vairākus desmitus gadu, un tas ir bijis veiksmīgs, konferencē uzsvēra Spānijas uzņēmuma ADIF starptautisko attiecību direktora vietnieks Hoakins Himenezs Otero. Pat ja šāda divu platumu savienošana šķiet ļoti sarežģīta, to ir iespējams izdarīt, un tas dod ieguvumus gan iedzīvotājiem, gan ekonomikai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā piemēru viņš minēja pasažieru skaita palielināšanos, kas sākuši izmantot dzelzceļu kā galveno pārvietošanās veidu, nemaz nenojaušot, kurā brīdī brauciena laikā ir notikusi pārslēgšanās no viena platuma sliežu ceļa uz otru.

“Mēs varam no Parīzes un Luksemburgas aizbraukt uz Spāniju, kur ir cits sliežu platums. Var strādāt kopā, lai situāciju, kur ir dažādi sliežu ceļu platumi, risinātu,” uzsvēra Otero.

Tam, kā ātrvilcienu ieviešana ir krasi mainījusi mobilitātes iespējas, labs piemērs ir Ķīna. Uzlabojoties valsts ekonomikai, iedzīvotāji arvien vairāk no laukiem pārcēlās uz pilsētām, un kā galvenais transporta veids tika izvēlēts dzelzceļš, kas ir gan lētāks, gan arī ātrāks. Jau sākotnēji bija jāsaskaras ar ievērojamu pasažieru plūsmas pieaugumu, stāstīja Šanhajas Starptautisko pētījumu institūta Eiropas pētījumu centra direktora vietniece Dzjina Luna.
Ieviešot ātrvilcienu līnijas, tika uzlabotas ne vien mobilitātes iespējas, bet arī tika noregulēta pasažieru plūsma.

Lai realizētu globālo stratēģiju transporta un infrastruktūras jomā, nozīmīga ir valsts pārvaldes iesaiste, uzsvēra eksperte. Kā piemēru viņa minēja vairākus Ķīnas īstenotos sadarbības projektus Eiropā – Serbijā, Melnkalnē, Ungārijā un Horvātijā.

Tāpat Ķīna saskata potenciālu jauniem kravu maršrutiem uz Eiropu, kas tiek dēvēti par Ķīnas-Eiropas ekspresi. Patlaban darbojas vairāk nekā 65 līnijas, kas no 59 Ķīnas pilsētām kravas ved uz Eiropu, sasniedzot gandrīz 50 pilsētas 15 Eiropas valstīs. Kravu pārvadājumu organizēšanā ir savi izaicinājumi – gan nelīdzsvarotā Ķīnas reģionu attīstība, dažādās likumdošanas normas Ķīnā un Eiropā, dabas resursu un cilvēkresursu nelietderīga izmantošana, līnijām savstarpēji pārklājoties, minēja Dz.Luna.

Viens no sadarbības partneriem pēdējos gados dzelzceļa kravu pārvadājumos ir Latvija, uzsvēra eksperte. “Latvija ir ļoti svarīgs transporta mezgls Ķīnas sadarbībai ar Eiropu. Mēs ceram, ka būs papildu iespēja sadarboties ar Latviju,” piebilda Dz.Luna.

Konference “Globālās transporta kustības izaicinājumi” Rīgā tiek organizēta jau sesto gadu pēc kārtas, un šo gadu laikā tā ir kļuvusi par nozīmīgu tikšanās vietu transporta un loģistikas nozares ekspertiem, vizionāriem un lēmumu pieņēmējiem no vairāk nekā 35 Eiropas un Āzijas valstīm.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”. LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējumu, kā arī ierindojas starp pieciem vērtīgākajiem un vislabāk pārvaldītajiem Latvijas uzņēmumiem “Prudentia” un “Nasdaq Riga” ik gadu veidotajā sarakstā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 48
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
VIDEO. “Man likās, ka viņš ir apsēsts ar dēmoniem”: pēc dažu dienu padzīvošanas kopā ar aktieri Imantu Stradu saka Amuna Davis 30
Lasīt citas ziņas
Latvijas kamaniņu braucēji izcīna zelta medaļu Eiropas čempionāta komandu stafetes sacensībās 3
VIDEO. “Vakcinēties man ir bail!” Ārstu konsīlijs arī pēc būtiskām vakcīnas radītām blaknēm par obligātu nosaka trešo poti
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Gaidāms neliels sniegs, lietus un apledojums. Laika prognoze pirmdienai
Nākamnedēļ Latvijā gaidāmi mainīgi laika apstākļi
20:39
Augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 joprojām Pierīgā
20:13
“Zelta likums – nav nekādas ātras peļņas.” Kā neuzķerties uz krāpniekiem internetā?
19:56
Latvijas budžetā ieskaitīs arestētus 1,3 miljonus eiro, kas atradās “ABLV Bank”
Sestdien reģistrēti 4753 jauni Covid-19 gadījumi
Uzcep gleznu: Itāļu maize fokača
Kamaniņu braucēja Elīna Ieva Vītola izcīna bronzas medaļu Eiropas čempionātā 1
Veļasmašīnu darbinām pilnu, ūdeni tējkannā vārām, cik nepieciešams: padomi, kā saimniecībā ietaupīt 51
APTAUJA. Ap trešdaļa Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar dzīves kvalitāti Covid-19 laikā
Žurnālists un publicists Ilmārs Latkovskis: es negribētu būt Krišjāņa Kariņa vietā
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
Olafs Zvejnieks: Pēdējā desmitgadē pieredzētais “lētās naudas” periods tuvojas beigām 32
Kariņa valdībai aprit trīs gadi 16
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 59
Slīdes ir dažādas. Kura mazāk bīstama?
Kuram no ministriem pērn bijušas lielākās izmaksas? 4
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 324
No pilngadīgajiem iedzīvotājiem vakcināciju pret Covid-19 pabeiguši ap 80% un gandrīz trešdaļa revakcinējušies 143
Kāpēc “Gaso”, izbūvējot dabasgāzes pieslēgumu, prasa uzstādīt patēriņa skatītājus ēku ārpusē? 31
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība 20
“Čīliešus vieno ģimene, bet latviešus – māksla un kultūra.” Latviete pēc 10 gadiem Čīlē ar ģimeni atgriežas dzimtenē 48
Vējainu laiku prognozē arī februārī un martā 6
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 134
“Visa pamatā ir cilvēku iekšējais karš, katram pašam iekšpusē, meklējot ienaidnieku ārpusē!” Saruna ar publicistu Ilmāru Latkovski 53
“Esmu bijis cilvēks, kurš agrāk diezgan skaļi vīpsnājis par seriāliem…” – atzīstas aktieris Niklāvs Kurpnieks
VIDEO. Ar mammu labāk tā nejokot! Dēls par nešpetnu joku saņem slapju slotu sejā 5
Emocionāli vari justies mazliet iztukšots! Horoskopi no 24. līdz 30. janvārim