Dmitrijs Ņikitins: Vai pietiekami padomāts par elektronisko sakaru konektivitāti X stundā? 7
Pašlaik, kad tehnoloģijas attīstās ar milzu ātrumu, kā arī pieaug digitālās informācijas apmaiņas un komunikācijas nozīme, infrastruktūra, kas nodrošina tās darbības nepārtrauktību, kļūst aizvien svarīgāka, īpaši apzinoties pašreizējo ģeopolitisko situāciju. Tomēr, ja visu infrastruktūru saliek vienā vietā – šajā gadījumā pazemē jeb kanalizācijas sistēmās, ko nosaka esošais regulējums Rīgā, tas var radīt lielu risku nākotnē, piemēram, bet ne tikai militāru draudu gadījumā.
Rīgas pašvaldības saistošie noteikumi paredz, ka jaunu gaisvadu izbūve pilsētā ir aizliegta. Tāpat, ja esošajam tīklam nepieciešama rekonstrukcija, noteikta prasība gaisvadus pārvietot pazemē. Pašreizējā regulējuma nesamērīgo nosacījumu rezultātā gaisvadiem ilgstoši nav bijis iespējams veikt nepieciešamo apkalpošanu, tādējādi regulējums novedis pie šīs infrastruktūras degradācijas. Tā vietā, lai ļautu attīstīt spēcīgas un kvalitatīvas pazemes infrastruktūras alternatīvas, kas var būt kritiski, piemēram, militāru draudu gadījumā, regulējums paredz tieši pretējo.
Šķiet, gana daudz runāts par to, ka lielā daļā gadījumu gaisvadu līniju pārvietošana pazemē nav iespējama, jo ir neskaitāmi tehniskas un administratīvas dabas ierobežojumi. Tomēr šeit vēl būtiskāk ir uzsvērt, ka šāda pieeja var radīt ievērojamu risku X stundā vai jebkurā ārkārtas situācijā, kad saziņas nodrošināšana ir vitāli nepieciešama. Vienkāršiem vārdiem runājot, ne visi gaisvadi juridiski kvalificējas kā kritiskā infrastruktūra, tomēr risku pārvaldības kontekstā ikvienam būtu jāsaprot, ka tie ir ļoti svarīgs apziņošanas elements, īpaši, krīzes situācijās. Galu galā tie nodrošina televīzijas un fiksēta interneta pakalpojumus vairāk nekā 200 000 galvaspilsētas mājsaimniecību.
Šobrīd gaisvadu tīkls, ar ko tiek nodrošināta piekļuve dažādiem telekomunikāciju pakalpojumiem, ir fiziski paralēls un neatkarīgs no pazemē esošās infrastruktūras. Tas nodrošina augstu drošības līmeni, kā arī iespēju ātri veikt atjaunošanas darbus bojājumu gadījumos. Ja telekomunikāciju uzņēmumi būs spiesti pārlikt visu tīklu viena uzņēmuma, t.i. Tet, pazemes infrastruktūrā, tas būtiski samazinās tīklu drošību un apziņošanas iespējas teritorijā. Elektronisko un mobilo sakaru operatoru gadījumā gaisvadu tīkls nodrošina ne tikai internetu, bet arī kabeļtelevīziju, telefoniju, dažāda veidā maģistrālus signālus, kā arī signālus citiem komersantiem, piemēram, mobilajām 4G un 5G bāzes stacijām. Attiecīgi – ja visus kabeļus saliekam vienā kanalizācijas caurulē, var prognozēt, ka X stundā noteikts pilsētas apgabals tīkla bojājuma gadījumā paliktu bez lielākās daļas operatoru nodrošinātajiem sakariem.
Ir saprotama nostāja modernizēt un sakārtot komunikāciju infrastruktūru, bet šajā konkrētajā situācijā visi telekomunikāciju operatori, kas savus pakalpojumus nodrošina ar gaisvadu palīdzību, savā ziņā ir ķīlnieki. Regulējums nosaka – gaisvadus ir jāizbūvē vai atjaunojot jāpārliek pazemes infrastruktūrā, bet realitātē ir tikai daži iespējamie scenāriji:
a) izbūvēt tīklu pilnīgi jaunā pazemes komunikāciju infrastruktūrā, ko Baltcom 100% gadījumu dara jaunajos projektos, kur fiziski ir iespējama jaunu sistēmu izbūve;
b) īrēt infrastruktūru no konkurentiem, kas krietni sadārdzina pakalpojuma izmaksas galalietotājiem un bieži jāsaņem atteikumi;
c) piespiedu kārtā zaudēt klientus, jo gaisvadu pārcelšana pazemē konkrētajā pilsētas daļā nav iespējama un likumīgi izbūvētu gaisvadu atjaunošana, atstājot tos esošajā vietā, nav atļauta.
Kaut arī pazemes infrastruktūras nomāšana no tiešā konkurenta gaisvadu tīklu operatoriem ir ātrs risinājums (pie nosacījuma, ja to vispār ir iespējams izdarīt), tam ir būtisks trūkums attiecībā uz komunikāciju, apziņošanu un drošības nodrošināšanu nacionālā līmenī. Un, proti, pārvietojot vairāku komersantu komunikācijas vienās un tajās pašās caurulēs, tiek pilnībā iznīcināti tīklu paralēlie maršruti. Tātad riski tiek nevis diversificēti, bet tieši pretēji – viss salikts vienā vietā, paaugstinot draudu potenciālu.
Lielie uzņēmumi, kuriem stabils interneta savienojums ir kritiska biznesa komponente, jau veic dažādu līniju rezervēšanu jeb dublēšanu. Praksē tas nozīmē to, ka tiek abonēti divi paralēli, neatkarīgi interneta pieslēgumi no dažādiem operatoriem, lai viena dīkstāves gadījumā bizness neapstātos un netiktu ietekmēts liels trešo pušu skaits. Bet apstākļos, kur visi telekomunikāciju komersanti tiek spiesti salikt vadus viena operatora kanalizācijā, no šādas dublēšanas nebūs pilnībā nekādas jēgas.
Ir svarīgi apzināties, ka visu elektronisko sakaru tīklu salikšana vienā vietā ir neapdomīga, jo krīzes situāciju gadījumā var rasties pārrāvums vienā vietā, kas var radīt nopietnas problēmas visā tīklā. Tas neizbēgami neļaus cilvēkiem saņemt nepieciešamo informāciju, liedzot pieeju bāzes informācijas ieguves kanāliem, kas ir akūti ārkārtas situācijas laikā.
Kopsavelkot – no konektivitātes viedokļa raugoties, pašvaldībai un valstij vajadzētu domāt par risku pārvaldību un ievainojamības jautājumiem, kas šajā konkrētajā gadījumā tieši sasaucas ar gaisvadu nākotni. Nesaprotamu iemeslu dēļ atbildīgā institūcija vilcinās ar problēmu saskatīšanu esošajā regulējumā un tā piemērošanā, lai gan paši apzinās, ka praksē 100% gaisvadu pārcelšana pazemē nav iespējama. Tajā pat laikā nevienā brīdī iesaistītās puses nerunā par gaisvadu būtisko nozīmi krīzes situācijās, kas tikai loģiski paredzētu, ka ir izņēmuma gadījumi, kur gaisvadu infrastruktūra risku mazināšanai tiek saglabāta, tādējādi esot drošiem, ka kritiskās situācijās iedzīvotāji būs informēti.
