Pēteris Apinis skaidro, vai Krona slimība, čūlainais kolīts un atopiskais dermatīts jāārstē pie psihiatra un neirologa?
0
Pavisam nedaudz šis raksts ir reklāma. Sestdien, 30. maijā plkst. 16.00 aicinu TV24 skatīties raidījumu “Dr. Apinis”, kurā par gastroenteroloģiju, kuņģa zarnu trakta veselību un slimībām stāstīs RSU katedras vadītājs, ambulatorās klīnikas “Veldre” vadītājs, psihiatrijas profesors Māris Taube un Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe, algoloģe, galvassāpju klīnikas vadītāja Līga Mekša.
Šādā aspektā Latvijas publiskajā telpā ārsti nav runājuši nekad, un visiem gastroenteroloģijas pacientiem es iesaku raidījumu noskatīties. Raidījumā nebūs gandrīz nekā no tā, ko es šajā rakstā stāstīšu. Mīļie pacienti – mans mērķis ir aicināt Jūs pašiem radīt savu izpratni un savu stāstu par gastrointestinālām problēmām, un veikt to, saliekot kopā televīzijas raidījumu, izcila psihiatra un fantastiskas neiroloģes viedokli ar manu pastāstu.
Tādēļ uzreiz jāsniedz atbilde uz virsrakstā ietverto jautājumu. Atbilde ir : nē, Krona slimība, čūlainais kolīts, atopiskais dermatīts nav jāārstē pie psihiatra un neirologa, bet šo speciālistu konsultācija lieti noder. Un vēl – šis raksts lielā mērā ir veltījums Pasaules Iekaisīgo zarnu slimību dienai, ko atzīmējām 19. maijā, kad Latvijas Krona un kolīta slimnieku biedrība rīkoja pasākumu Latvijas Ārstu biedrības telpās ar centieniem valdībai, veselības ministrijai un ierēdniecībai kaut nedaudz skaidrot par šīm slimībām. Iekaisīgās zarnu slimības ir hroniskas autoimūnas slimības, kas izraisa gremošanas trakta iekaisumu. Biežākās no tām ir Krona slimība un čūlainais kolīts, bet man te jāpiemin arī mikroskopiskais kolīts, ko savukārt iedala limfocītiskā kolītā un kolagenozā kolītā. Slimības var noritēt ar saasinājumiem un remisijas periodiem, būtiski ietekmējot pacientu ikdienu, darbspējas un nepieciešamību pēc ilgstošas ārstēšanas.
Iekaisīgās zarnu slimības ir aprakstītas un tiek ārstētas jau vairāk nekā gadsimtu, bet šīm slimībām pēdējos 10–20 gados ir liels pieaugums visā pasaulē, tajā skaitā – Latvijā. Pieaugošā saslimstība ar iekaisīgām zarnu slimībām dažādās valstīs ir lielā mērā saistītas ar Rietumu dzīvesveidu, kā arī urbanizācijas, industrializācijas ietekmi uz slimības attīstību.
Iekaisīgām zarnu slimībām ir divvirzienu saistība ar garīgo veselību, pacientiem mēdz būt 5 reizes lielāka iespēja piedzīvot trauksmi un depresiju, bet hronisks stress un slikta garīgā veselība var pasliktināt iekaisīgo zarnu slimību gaitu.
Krona slimība
Krona slimība ir hroniska, iekaisīga zarnu trakta slimība, kas var skart gremošanas sistēmu no mutes dobuma līdz pat anālajai atverei. Visbiežāk iekaisums skar tievās zarnas beigu daļu un resnās zarnas sākumdaļu. Krona slimībai raksturīgs, ka veseli, neskarti zarnu trakta posmi mijas ar stipri iekaisušiem, bojātiem posmiem.
Par Krona slimības izcelsmi pasaules literatūrā ir daudz viedokļu, es palikšu pie tā, ka Krona slimību nosaka ģenētiska predispozīcija, mikrobioma izmaiņas vai lielā mērā organisma imūnsistēmas kļūdaina attieksme pret kādu no mikrobioma sastāvdaļām, pašu zarnas sieniņu vai uzturu. Stresa līmenis, problēmas zarnu – smadzeņu asī, smēķēšana, kļūdains uzturs, modernais dzīvesveids ir mehānismi, kas būtiski pasliktina slimības gaitu.
Slimība var izpausties itin atšķirīgi, to nosaka gan slimības lokalizācija, gan smaguma pakāpe, bet visvairāk – organisma imunoloģiskā atbilde. Visbiežākie simptomi ir hroniska caureja ar gļotām vai asinīm, vēdersāpes un krampji, nogurums un vājums, svara zudums, apetītes trūkums, drudzis, bet slimība var izraisīt arī locītavu sāpes, ādas iekaisumu un acu iekaisumu ar redzes problēmām. Krona slimība parasti norit viļņveidīgi. Paasinājuma periodā simptomi ir izteikti un prasa tūlītēju ārstēšanu.
Remisijas periodos simptomu nav vai tie ir niecīgi, bet laba un pareiza terapija palīdz pagarināt remisiju. Man šķiet, ka Krona slimību pilnībā izārstēt nav iespējams, taču to var ļoti efektīvi kontrolēt.
Par medikamentozo terapiju neizteikšos, bet raksta noslēgumam atstāšu savu viedokli – kāpēc Latvijas valdībai būtu jādod vairāk līdzekļu inovatīvo medikamentu kompensācijai.
Neaizraušos ar padomiem – Latvijas gastroenterologi ļoti labi tur rūpi par Krona slimības pacientiem. Krona slimības pacientiem ir jāievēro diēta, daļai pacientu jāizvairās no piena produktiem, paasinājuma periodos no šķiedrvielām, asiem ēdieniem un alkohola. Pacientiem ar Krona slimību jāatmet smēķēšana, jāmazina stresa līmenis, jānodarbojas ar sportu, bet būtiskais – jāmīl savs gastroenterologs, allaž un regulāri šis speciālists jāapmeklē.
Čūlainais kolīts
Kā ārstiem piedien, ikdienas sarunu valodā slimību saucu par ulcerozo kolītu, tādēļ arī rakstā lietošu gan vienu, gan otru nosaukumu. Man šķiet, ka ulcerozais kolīts retāk saistās ar nervozitāti un stresu kā Krona slimība.
Ulcerozais kolīts ir imunoloģisks process, kas prasa profesionālu gastroenterologa uzraudzību.
Ulcerozais kolīts skar tikai resno zarnu. Iekaisums parasti sākas taisnās zarnas rajonā, mēdz izplatīties augšup pa resno zarnu. Uz zarnas iekšējās gļotādas veidojas sīkas čūliņas, kas rada asiņošanu. Slimniekiem ir nopietns simptoms – asinis izkārnījumos.
Taisnās zarnas iekaisums rada nepārtrauktu viltus vajadzību doties uz tualeti, un šo pazīmi sauc par tenezmiem. Biežākie ulcerozā kolīta simptomi bez asinīm izkārnījumos un tenezmiem ir caureja (bieži asiņaina), hronisks nogurums, vājums, svara zudums. Zarnu iekaisums skar tikai gļotādas virsējo slāni. Pacientiem ar hronisku ulcerozo kolītu ir paaugstināts resnās zarnas vēža risks. Tāpēc šiem pacientiem ir obligāti jāveic regulāras kolonoskopijas. Lai sasniegtu remisiju, biežāk jāpaļaujas uz medikamentiem, bet nosaukt medikamentu grupas nav šī raksta mērķis.
Atopiskais dermatīts
Patiesībā es šajā rakstā ietvēru arī atopisko dermatītu lai nevajadzētu citu rakstu gatavot. Ulcerozais kolīts un Krona slimība skar zarnas, bet atopiskais dermatīts – ādu, bet visas šīs kaites ir imūnsistēmas mediēti iekaisuma procesi. Visas trīs slimības ir saistītas ar imūnsistēmas disregulāciju. Visas šīs slimības nozīmē pastiprinātu imūnsistēmas reakciju – atopiskā dermatīta gadījumā uz ādas kairinātājiem, ulcerozā kolīta un Krona slimības gadījumā – uz zarnu mikrofloru, ēdmaņu vai pašas zarnas sieniņām.
Atopiskā dermatīta gadījumā ādas epitēlijs ir bojāts, ļaujot alergēniem un baktērijām iekļūt dziļākos slāņos, kas izraisa iekaisumu. Krona slimības un ulcerozā kolīta gadījumā zarnu trakta gļotāda (arī epitēlijs) kļūst caurlaidīga. Kad zarnu barjera zaudē savu integritāti, baktērijas un toksīni nokļūst dziļāk, izsaucot imūnsistēmas trauksmi un hronisku iekaisumu. Gan ādas, gan zarnu iekaisumos centrālo lomu spēlē noteikti citokīni (TNF-alfa, interleikīni).
Kā jau sākumā norādīju, man šķiet, ka mikrobiomam ir ļoti nozīmīga loma imunoloģiskos procesos. Ja zarnās mikrobioms organizējis iekaisumu, tas izmaina imūnsistēmas darbību visā organismā, un ietekmē atopiskā dermatīta gaitu. Mūsdienās ārsti runā ne tikai par zarnu – smadzeņu asi, bet arī par ādas – zarnu asi.
Un vēl divas sakritības: pacientiem, kam bērnībā ir bijis atopiskais dermatīts (vai astma), ir statistiski augstāks risks dzīves laikā saslimt ar kādu no iekaisīgajām zarnu slimībām.
Otra ir ārstēšanas sakritība – tas ir iemesls, kāpēc daži moderni bioloģiskie medikamenti, kas sākotnēji tika izstrādāti smaga atopiskā dermatīta ārstēšanai, ir izrādījušies efektīvi arī Krona slimības vai ulcerozā kolīta ārstēšanai, jo bloķē tos pašus iekaisuma ceļus.
Nedaudz par ārstēšanu un daži ieteikumi gastroenterologam Hosamam Abu Meri, kurš savu specialitāti ir piemirsis
Pacientiem ar smagu slimības gaitu nepieciešamas efektīvas ārstēšanas iespējas atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām. Latvijā moderno terapiju pieejamība salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju ir neticami maza (vismaz četrreiz mazāka nekā Igaunijā, vismaz trīsreiz mazāka nekā Lietuvā). Protams, var jau izlikties, ka pacientus ar salicilātiem, antibiotikām, hormoniem ārstē, bet 21. gadsimtā Krona slimības, čūlainā kolīta un atopiskā dermatīta ārstēšana nozīmē bioloģiskos preparātus un mazās molekulas.
Nepieciešams palīdzēt pacientiem ar agrīnu diagnostiku, savlaicīgu ārstēšanu un rindu mazināšanu – lai mazinātu komplikāciju, hospitalizācijas, darbspēju zuduma un invaliditātes risku.
