Tāpat kā ar šīferi? Eiropā spriež par atteikšanos no plastmasas logiem 0
Plastmasas logi gadu desmitiem tika uzskatīti par mūsdienīga remonta simbolu. Tomēr pēdējos gados Eiropā arvien skaļāk runā ne tikai par to energoefektivitāti, bet arī par iespējamiem ekoloģiskajiem un sanitārajiem riskiem. Daļā Eiropas Savienības valstu šī tendence jau sāk mainīties, un cilvēki labprātāk atgriežas pie koka, alumīnija vai kombinētiem būvniecības risinājumiem, par to plašāk vēstīts portālā Radiotrek.rv.ua.
Lielākās daļas plastmasas rāmju pamatā ir polivinilhlorīds jeb PVC, kas ir viens no pasaulē izplatītākajiem plastmasas veidiem. To plaši izmanto gan būvniecībā, gan tehnikā un sadzīvē, taču ekologi šobrīd vērš uzmanību uz diviem īpaši problemātiskiem posmiem – pašu PVC ražošanu un veco konstrukciju utilizāciju.
Šāda plastmasas veida izgatavošanas, kā arī sadedzināšanas laikā var veidoties ļoti toksiski savienojumi, tostarp dioksīni un citas videi kaitīgas vielas. Tieši šī iemesla dēļ virkne Eiropas valstu jau ir sākušas ierobežot atsevišķu komponentu izmantošanu plastmasas izstrādājumos.
Papildus tam daļa ekspertu norāda uz ftalātu problēmu. Tās ir speciālas piedevas, kuras ražotāji izmanto materiāla stabilizēšanai un ilgmūžībai, taču daži pētījumi saista augstu šādu vielu koncentrāciju telpās ar paaugstinātu alerģiju un elpceļu problēmu risku.
Kāpēc veci plastmasas logi var kļūt par problēmu?
Galvenā PVC logu priekšrocība vienmēr ir bijusi minimāla kopšana, tomēr gadu gaitā situācija mainās. Saules staru, krasu temperatūras svārstību un mitruma ietekmē plastmasa pakāpeniski zaudē savu sākotnējo izturību. Ultravioletā starojuma dēļ materiāls mēdz dzeltēt, kļūt izteikti trausls un laika gaitā zaudēt savu hermētiskumu.
Vidēji kvalitatīvas plastmasas konstrukcijas spēj kalpot aptuveni 20 līdz 25 gadus, pēc kuru aizritēšanas tām visbiežāk ir nepieciešama pilnīga nomaiņa.
Dažādās Eiropas Savienības valstīs pieejas un iedzīvotāju izvēles atšķiras. Vācijā un Austrijā šobrīd ļoti populāri ir kļuvuši mūsdienīgi koka un koka-alumīnija logi, kurus iedzīvotāji augsti vērtē teicamās siltumizolācijas, ilgmūžības un dabiskā izskata dēļ.
Savukārt Skandināvijas valstīs – Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā, ražotāji un patērētāji visbiežāk izvēlas koka rāmjus ar izturīgu alumīnija aizsargkārtu no ārpuses, jo šādas konstrukcijas vislabāk spēj izturēt pastāvīgu mitrumu un skarbo ziemeļu klimatu.
Tikmēr Francijā un Beļģijā aktīvi izplatās alumīnija sistēmas ar speciālu termopārrāvumu, kas tiek uzskatītas par investīciju ilgmūžībā un augstā energoefektivitātē.
Vienlaikus PVC logi, protams, nav pilnībā izzuduši no tirgus. Tos joprojām masveidā uzstāda salīdzinoši pieejamās cenas un labo siltumizolācijas īpašību dēļ, taču premium klases mājokļu segmentā eiropieši arvien biežāk apzināti dod priekšroku tieši dabīgiem materiāliem.
Koka logu atgriešanās un ekspertu vērtējums
Mūsdienu koka logi jau sen vairs neizskatās pēc vecajām konstrukcijām, kādas daudzi atceras no pagātnes. Jaunās tehnoloģijas ļauj tos izgatavot augstākajā līmenī – tie ir energoefektīvi, izcili izturīgi pret mitrumu, ilgmūžīgi un pārsteidzoši vienkārši kopjami.
Kvalitatīvi koka rāmji spēj kalpot pat ilgāk par 50 gadiem un, kas ir būtiski, tie ir viegli restaurējami, turpretim bojātus plastmasas logus parasti nākas nomainīt pilnībā.
Eksperti tomēr uzsver, ka uzreiz nav jākrīt panikā un nav pilnībā jāatsakās no plastmasas, jo pats galvenais rādītājs ir nevis pats materiāls, bet gan ražošanas un montāžas kvalitāte.
Lētas plastmasas konstrukcijas patiešām var ātrāk zaudēt savas labās īpašības un negatīvi ietekmēt telpas mikroklimatu, turpretim sertificētas, mūsdienīgas sistēmas no uzticamiem ražotājiem joprojām saglabājas kā drošs risinājums.
Tieši tāpēc Eiropā šobrīd tiek likta likme nevis uz radikālu un pilnīgu atteikšanos no PVC, bet gan uz daudz ekoloģiskākām ražošanas tehnoloģijām, materiālu ilgmūžību un mājokļu vispārējo energoefektivitāti.
