Dombrovskis: Latvijai ir būtiski ievērot fiskālo disciplīnu 1
Latvijai nākamgad ir būtiski panākt progresu Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” rekomendāciju ieviešanā, lai stiprinātu Latvijas reputāciju finanšu tirgos, aģentūrai LETA uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis.
Komentējot Latvijas izaicinājumus nākamgad, EK viceprezidents skaidroja, ka Latvijai būtiskākais Eiropas līmenī ir turpināt darbu pie savu interešu aizstāvēšanas Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta projektā.
Tāpat, viņaprāt, Latvijai ir būtiski ievērot fiskālo disciplīnu, sekmējot tādas fiskālās politikas īstenošanu, kas veicina ilgtspējīgu valsts attīstību.
Savukārt pie nākamā gada izaicinājumiem globālajā ekonomikā Dombrovskis minēja Lielbritānijas izstāšanos no ES un šī fakta ietekmi uz ekonomiku un finanšu tirgiem. Viņš piebilda, ka patlaban notiek aktīvs darbs, lai šo ietekmi pēc iespējas mazinātu.
Komentējot 2018.gada norises, Dombrovskis norādīja, ka finanšu jomā šogad ES ir bijušas daudz aktivitātes, taču kā būtiskāko būtu jāuzsver to, ka beidzot ir panākta vienošanās par tā saucamo banku paketi, pabeidzot darbu pie pēckrīzes regulējošā ietvara bankām.
“Tas palīdzēs stiprināt banku sektora stabilitāti eirozonā un plašāk – ES. Pieņemtie noteikumi paredz stingrākas prudenciālas prasības bankām, attiecīgi stiprinot banku drošību,” skaidroja Dombrovskis.
EK viceprezidents arī sacīja, ka EK 2018.gadā ir panākusi būtisku progresu darbā pie Kapitāla tirgus savienības izveides, un šis darbs tiks turpināts arī 2019.gadā, kā arī – tiks turpināts veicināt ilgtspējīga zaļā finansējuma priekšrocības.
Tāpat šogad EK izstrādājusi iniciatīvu par eiro starptautiskās lomas stiprināšanu un sekmīgi turpinājusi darbu pie Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanas.
No fiskālās jomas kā spilgtākais notikums, pēc viņa domām, ir Grieķijas starptautiskās aizdevuma programmas sekmīga pabeigšana. Grieķija ir atgriezusies pie ekonomiskās izaugsmes un finanšu tirgus finansējuma valsts budžeta vajadzībām, uzsvēra Dombrovskis.
“Šogad un arī 2019.gadā tiek prognozēts, ka nevienas eirozonas dalībvalsts budžeta deficīts nepārsniegs 3% no IKP. Tas jāvērtē kā būtisks sasniegums, īpaši ņemot vērā to, ka tas būs pirmo reizi kopš eiro izveides,” izcēla politiķis.
Tāpat viņš minēja, ka šogad izdevies uzsākt ceturto ES makro-finansiālo atbalsta programmu Ukrainai viena miljarda eiro apmērā. Ņemot vērā Ukrainas progresu reformu ieviešanā, pirmais maksājums 500 miljonu eiro izmaksāts šā gada 11.decembrī.
