Sergejs Lavrovs.
Sergejs Lavrovs.
Foto: Sergei Bobylev/ITAR-TASS/SCANPIX

Eduards Krasirovs: “Speciālās operācijas” izgāšanās varēja pamudināt Krievijas politisko vadību atgriezties pie astoņus gadus vecā plāna 0

Eduards Krasirovs, Maskava, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties
14 iecienīti produkti, kuru sastāvā ir vielas, kas var veicināt vēža veidošanos 3
Ukraina pazemo Putinu, pārkāpjot vienu “sarkano līniju” pēc otras
Lasīt citas ziņas

19. aprīlī Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs Indijas telekanālam “India Today” paziņoja par “nākamo fāzi” Krievijas armijas darbībās Ukrainā.

Neprecizējis detaļas, diplomāts ļāva noprast, ka šīs “fāzes” mērķis ir visu Doneckas un Luhanskas apgabalu teritoriju sagrābšana. 22. aprīlī Krievijas bruņoto spēku centrālā kara apgabala pavēlnieka pienākumu pildītājs Sverdlovskas apgabala (Urāli) militāro uzņēmumu vadītāju apspriedē pavēstījis, ka otrajā fāzē paredzēts iegūt kontroli pār Donbasu un Ukrainas dienvidu reģioniem, izveidojot sauszemes koridoru uz anektēto Krimu, un nonākt pie Moldovas robežām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Augstākā pavēlniecība, tāpat kā Kremlis, ģenerāļa teikto neapstiprināja un arī nenoliedza. Der atzīmēt, ka militārpersonas teiktais pilnībā atbilst plānam, ko Krievija centās realizēt jau 2014. gadā. Tolaik drīzumā pēc Krimas aneksijas un iebrukuma Donbasā tika svinīgi paziņots par tā saucamās “Novorossijas” izveidošanu, kas ietvertu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjes, Hersonas, Mikolajivas un Odesas apgabalu.

Ukrainas armijas, austrumu un dienvidu apgabalu iedzīvotāju pretestība neļāva īstenot šo plānu. Prokrieviskie kaujinieki un “brīvprātīgie” spēja iegūt savā kontrolē vien dažus Doneckas un Luhanskas apgabalu rajonus, kur tika izveidotas marionešu “tautas republikas”.

“Speciālās operācijas” izgāšanās, kas tika iesākta 24. februārī, pilnā mērā varēja pamudināt Krievijas politisko vadību atgriezties pie astoņus gadus vecā plāna. Ukrainas Melnās jūras piekrastes okupācija atņems šai valstij jūras komunikācijas, bet Krievija nodibinās pilnīgu kontroli pār jūras ziemeļu daļu. Piekļuve Piedņestras robežai savukārt izveidos placdarmu iebrukumam Moldovā.

Turklāt, ņemot vērā jau saskatāmo ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Krievijā, ko izraisījušas sankcijas, arī ievērojamos zaudējumus Krievijas armijas vienībās Ukrainā, Kremlim nepieciešams pasniegt sabiedrībai vismaz kaut kādu sasniegumu.

Neraugoties uz to, ka propaganda pagaidām tiek galā ar saviem pienākumiem, varas bargā vēršanās pret jebkādām pretkara akcijām, reizēm gluži anekdotiskā veidā, rāda, ka sabiedriskais viedoklis tomēr uztrauc valsts augstāko vadību. Visbeidzot – tuvojas 9. maijs, kas Putinam ir sava veida sakrāls datums. Karaspēka parādei Sarkanajā laukumā šajā dienā viņš piešķir ne mazāku, bet varbūt pat lielāku nozīmi par Lieldienu nakts dievkalpojumu.

Reklāma
Reklāma

Saprotams, ka arī militārā vadība centīsies izdarīt visu, lai virspavēlnieks varētu paziņot parādes dalībniekiem un viesiem vismaz par “Donbasa atbrīvošanu”, bet vēl labāk par kārtējo “tautas republiku” izveidošanu Zaporižjes vai Hersonas apgabalā. Grūti pateikt, vai tas ir iespējams. Mariupoles aizstāvju varonīgā pretošanās jau ir izjaukusi krievu militāristu plānus par sauszemes koridoru uz Krimu.

Uzbrukums Mikolajivas apgabalā acīmredzami apstājies. Rietumu izlūkdienesti ziņo par nepārprotamu Krievijas armijas noskaņojuma pasliktināšanos. Par to iegūtas liecības no pārtvertajām krievu karavīru sarunām un bēgļu stāstītā pēc izkļūšanas no Mariupoles un citām okupētajām teritorijām. Sakārušies ar Ukrainas armijas sīvo pretošanos un arī civilpersonu kategorisku nevēlēšanos pieņemt okupācijas spēkus, krievu karavīri sākuši uzdot jautājumus. Pašreiz tie ir atsevišķi gadījumi, taču ar laiku var iegūt masveida raksturu. Propaganda, kas ietekmē Krievijas pilsoņus tālu no kara zonas, šajā zonā vairs nav tik iedarbīga.