Eiropas liberālais modelis ir veidots tā, ka tie, kas piegādā gāzi, var darīt, ko vien sagrib 68
Mēs ļoti vēlējāmies pēc iespējas visu liberalizēt un pieņēmām ka tirgus visu sakārtos – nu, tirgus visu arī sakārtoja. Tas ir tas, ko mēs tik ļoti vēlējāmies un ko arī dabūjām. Ivars Zariņš, bijušais Saeimas deputāts (11., 12. un 13. Saeimā), gan uzreiz TV24 raidījumā “Ziņu top” piebilda, ka nevajag krist galējībās arī par pretējo – pārāk lielu un kontrolētu regulējumu.
Zariņš atgādina jau pirms pāris gadiem paša sacīto, ka lielā mērā šāda gāzes tirgus liberalizācija ir kļūda, ko pieņēmusi ES, taisot savu enerģētikas tirgus modeli.
Zariņš atgādina, ka gāzes cenu skrējiens augšup sākās vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas to vēl vairāk pastiprināja.
Gāzes cenas, kas pārsteidza visu pasauli, ir tikai un vienīgi šī liberālā modeļa dēļ, tā uzskata deputāts, norādot uz to, ka tie, kuri piegādā gāzi, tie var darīt, ko grib – ilgtermiņa līgumi, dažādas norunas.
Vai ar to Zariņš grib sacīt, ka liberalizācija ir noņēmusi iespēju godīgi ietekmēt un regulēt gāzes cenas, jo pie svārstībām ieguvēji faktiski vienmēr būs piegādātāji?
Viņš jau senāk norādījis uz kādu fundamentālu kļūdu, proti, veidojot Eiropas gāzes tirgus modeli, mēs iedomājāmies, ka esam kā iekārojama jaunava un visi precinieki skries, un mēs tik izvēlēsimies sev izdevīgāko.
Taču netika ņemts vērā tas, ka pasaules konjunktūra mainās un ka citur arī ir tādas pašas līgavas kā mēs, līdz ar to precinieku mums būs jāpārsola.
Ko ar šo Zariņš mēģina pateikt? Ja izveidojam maksimāli liberalizētu un maksimāli spekulatīvu tirgu, tad tajā visas piedāvājuma-pieprasījuma svārstības ļoti strauji uzgriezīs pieprasījuma virpuli. Situācija bija kāda – piedāvājums Eiropas tirgū bija pārsātināts,
taču nebijām ņēmuši vērā, ka piegādātāju var sākt arī trūkt, ko prasmīgie tirgotāji, protams, īstajā brīdī izmantoja.
