Foto – LETA

Uldis Šmits: Nākas atgriezties pie Senās Romas atziņas – “gribi mieru, gatavojies karam” 25

Ilgais militāro izdevumu krasas samazināšanas periods Eiropā ir beidzies. Par to liecina Stokholmas Miera pētījumu institūta (Sipri) dati par pagājušo gadu, kuri, tiesa, attiecībā uz Rietumeiropas un Centrāleiropas valstu kopumu arvien uzrāda minimālu samazinājumu 0,2% apjomā, taču tas nav salīdzināms ar agrāko “cirpšanu”. Turklāt visās valstīs, kuras robežojas ar Krieviju, militārie budžeti ir palielinājušies.

Tas, protams, nenozīmē būtiskas izmaiņas spēku samēros, un varbūt vienīgi Polijas militāro izdevumu pieaugums par 22% jūtami pastiprina arī visa reģiona aizsardzību, jo valsts militārais budžets pārsniedz desmit miljardus dolāru. Baltijas valstīs situācija ir atšķirīga. Igaunija, viena no retajām NATO dalībvalstīm, kas ilgstoši atvēlējusi aizsardzībai vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta, 2015. gadā varēja atļauties pieaugumu “tikai” 6% apmērā, kamēr Lietuva palielināja izdevumus par 33% un Latvija – par 14%.

Apvienotā Karaliste un Francija – kodolvalstis ar vērā ņemamiem bruņotajiem spēkiem, kuri spēj iesaistīties kaujas operācijās aiz Eiropas robežām, – vairs nesamazina militāros izdevumus, kā tas gandrīz nepārtraukti bija noticis pēc Berlīnes mūra krišanas. Līdz ar budžetu saruka arī militārpersonu daudzums. Tāpēc, piemēram, britu sauszemes karaspēks šodien esot tikpat liels (drusku pāri par 80 tūkstošiem karavīru) kā 1815. gadā, kad tas piedalījās Vaterlo kaujā. Ironizētāji šo faktu labprāt apspēlē, lai gan tas neko īpaši neizsaka, zinot, ka mūsdienās tamlīdzīgi rādītāji nav noteicošie. Tomēr militārās jomas atstāšana novārtā, kas iezīmējās aukstā kara izskaņā, nepalika bez sekām, tāpat kā eiropiešu pieņēmums, ka turpmāk pietiks ar diplomātiju vai konfliktu zonās nosūtītām miera misijām. Šī uzskata kļūdainība pierādījās jau 90. gadu pirmajā pusē Bosnijā, kur Eiropas valstu vadītie ANO aizsardzības spēki ar vāju mandātu neko nepanāca un bija vajadzīga NATO iesaistīšanās (1995), lai novērstu masu slaktiņus, kāds jau bija noticis Srebreņicā, pārtrauktu Sarajevas aplenkumu un noslēgtu Deitonas miera līgumu. Skaļais sakarā ar karadarbības izraisīšanos Balkānos izteiktais paziņojums, ka konfliktu risināšanā “Eiropas stunda ir situsi” (Luksemburgas toreizējais ārlietu ministrs Žaks Pooss), izrādījās tukši vārdi. Kaut patiesībā eiropiešu rīcībā bija itin iedarbīgi līdzekļi un argumenti, lai šo frāzi iedzīvinātu. Trūka politiskās gribas, un “Eiropas stunda” ceturtdaļgadsimta laikā tā arī jo­projām nav situsi. Taču, lai cik sarežģītas būtu Eiropas lielvalstu Vācijas un Francijas attiecības ar Vašingtonu, paļāvība uz NATO “lietussargu” pastāvēja. Aizsardzības budžeti Eiropā arvien saruka, un politiķiem piemita neafišēta pārliecība, ka ASV nekad neatteiksies no Eiropas drošības garantētāju lomas, jo tā atbilst amerikāņu interesēm.

Baraks Obama savas prezidentūras sākumā tomēr lika manīt, ka ASV stratēģiskajās aplēsēs Eiropa nebūs galvenā. Šī nostāja tika koriģēta sakarā ar Krievijas agresiju Ukrainā, bet daudzu amerikāņu nodokļu maksātāju uztverē viņiem ir uzkrauta nesamērīgi liela nasta NATO un Eiropas aizsardzības uzturēšanā. Ne velti tāda doma izskanēja arī Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņā… Eiropiešiem ar šo viedokli nāksies rēķināties un ieguldīt vairāk līdzekļu aizsardzībā, lai gan Eiropas vadītājiem šķiet nepieņemami uzlūkot pasauli no militāra spēka pozīcijām, jo kara kā politiska instrumenta noliegums bija Eiropas integrācijas pamats. Diemžēl svešu teritoriju okupācijas un aneksijas prakse ir atgriezusies, tāpēc esam atkrituši atpakaļ uz pagājušā gadsimta pirmo pusi, bet varbūt pat vēl tālāk – līdz Senās Romas atziņai “gribi mieru, gatavojies karam”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Smieties vai lamāties? Karavāna, kas ved krievu kaujas tehniku uz Ukrainu, pārsteidz garāmbraucējus
Vai mūsu laikos Ķīnas robeža varētu būt pie Zilupes? “Ķīnas lienošā okupācija ir sākusies, pie tā ir arī vainīgas sievietes!”
VIDEO. “Latvijai ir nākotne!” Trīs latviešu puikas pārsteidz ar savu radošumu, izgudrojot unikālu braucamrīku
“Vairāk guļu un sēžu, ārā netieku…” Izcilā Latvijas basketboliste Uļjana Semjonova nesūdzas par savām likstām, tomēr balsī jaušams izmisums
VIDEO. Austrālijas TV vadītājs skaļu aplausu pavadībā patriec no sava šova vīrieti, kurš pauda atbalstu Putinam
Lasīt citas ziņas
Vai ir taisnība, ka ar vienu raķeti Krievija var “noslaucīt” vairākas valstis? Slaidiņš par krievu kodolarsenāla jaudu
Vai mūsu laikos Ķīnas robeža varētu būt pie Zilupes? “Ķīnas lienošā okupācija ir sākusies, pie tā ir arī vainīgas sievietes!”
Māris Antonevičs: Putina iespējamo sarunbiedru loks sašaurinās
Izfantazētā brīvības pasaulē. Saruna ar Nacionālā teātra aktrisi EVIJU KRŪZI
Izfantazētā brīvības pasaulē. Saruna ar Nacionālā teātra aktrisi EVIJU KRŪZI
09:48
Priežu dzīvžogs: principi, to veidojot
09:29
Vai ir taisnība, ka ar vienu raķeti Krievija var “noslaucīt” vairākas valstis? Slaidiņš par krievu kodolarsenāla jaudu
09:15
“Vairāk guļu un sēžu, ārā netieku…” Izcilā Latvijas basketboliste Uļjana Semjonova nesūdzas par savām likstām, tomēr balsī jaušams izmisums
Brūss Viliss. Ko aktierim nozīmē runas zudums, nespēja formulēt domu, izveidot vārdus un saprast dzirdēto….
Lielbritānijas karali Čārlzu III Berlīnes lidostā sagaidīs ar 21 lielgabala salūtu: vizīte iezīmēs jaunu sākumu Vācijas un Lielbritānijas partnerībā
TEKSTA TIEŠRAIDE. Karš Ukrainā. ASV kara eksperti: Krievijas spēki pārņēmuši jau 65% Bahmutas pilsētas teritorijas
Atvadas no pēdējā ķirbja. Garda un sātīga biezzupiņa
ES vienojas vēl uz vienu gadu pagarināt gāzes patēriņa samazināšanu par 15%
Uzņēmēju Plaudi-Rēlingeri apsūdz par iespējamu aplokšņu algu izmaksu organizētā grupā
FOTO. Zosis, stārķi, dzērves – Latvijā pamazām atgriežas gājputni
VIDEO. Policija izplatījusi video, kā šāvēja ielauzās Nešvilas skolā bruņota ar ieročiem un nogalināja 6 cilvēkus
Starptautiskās Olimpiskās komiteja izdabā agresorvalstij Krievijai
“Olainfarm” sāga kā juridiskās drāmas seriālā “Ģēnijs uzvalkā”… Kā uzradās čehu investori?
Priežu dzīvžogs: principi, to veidojot
“Mareks pēdējo cīņu vairs nespēja uzvarēt…” No ievainojumiem miris viens no poļu brīvprātīgajiem, kurš veda humāno kravu uz Ukrainu
Viedie luksofori sāk sodīt pārgalvīgos braucējus – pie sarkanās gaismas braukt nedrīkst
Saulainākā diena gaidāma Kurzemē, gaiss iesils līdz + 5 grādiem
Krievijā tiesa soda ar cietumsodu tēvu par meitas “diskreditējošo” zīmējumu, bet viņš naktī pamanījies aizbēgt
Kaut kas noies greizi, bet nevajag uzreiz krist panikā! Horoskopi 29.martam
VIDEO. Austrālijas TV vadītājs skaļu aplausu pavadībā patriec no sava šova vīrieti, kurš pauda atbalstu Putinam
SPECIĀIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā
Olafs Zvejnieks: “Das Auto” dod prettriecienu, kas galīgi sajaucis ES plānus transporta zaļināšanā
Levits ir nomocījies ar savu zemo reitingu. Jo viņš vairāk mokās, jo vairāk krīt atbalsta balsu skaits, tā situāciju raksturo politologs
Mājsaimniecību noguldījumu pieauguma temps – zemākais desmitgadē
VIDEO. Ukraiņu bērni, kurus okupanti aizveda uz Krimu, atkalapvienojas ar ģimenēm
FOTO. Pianists Vestards Šimkus ar sievu Elīnu bērniem māca skaitīt lūgšanas un nelaiž bērnudārzā