Foto – LETA

Uldis Šmits: Nākas atgriezties pie Senās Romas atziņas – “gribi mieru, gatavojies karam” 25

Ilgais militāro izdevumu krasas samazināšanas periods Eiropā ir beidzies. Par to liecina Stokholmas Miera pētījumu institūta (Sipri) dati par pagājušo gadu, kuri, tiesa, attiecībā uz Rietumeiropas un Centrāleiropas valstu kopumu arvien uzrāda minimālu samazinājumu 0,2% apjomā, taču tas nav salīdzināms ar agrāko “cirpšanu”. Turklāt visās valstīs, kuras robežojas ar Krieviju, militārie budžeti ir palielinājušies.

Tas, protams, nenozīmē būtiskas izmaiņas spēku samēros, un varbūt vienīgi Polijas militāro izdevumu pieaugums par 22% jūtami pastiprina arī visa reģiona aizsardzību, jo valsts militārais budžets pārsniedz desmit miljardus dolāru. Baltijas valstīs situācija ir atšķirīga. Igaunija, viena no retajām NATO dalībvalstīm, kas ilgstoši atvēlējusi aizsardzībai vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta, 2015. gadā varēja atļauties pieaugumu “tikai” 6% apmērā, kamēr Lietuva palielināja izdevumus par 33% un Latvija – par 14%.

Apvienotā Karaliste un Francija – kodolvalstis ar vērā ņemamiem bruņotajiem spēkiem, kuri spēj iesaistīties kaujas operācijās aiz Eiropas robežām, – vairs nesamazina militāros izdevumus, kā tas gandrīz nepārtraukti bija noticis pēc Berlīnes mūra krišanas. Līdz ar budžetu saruka arī militārpersonu daudzums. Tāpēc, piemēram, britu sauszemes karaspēks šodien esot tikpat liels (drusku pāri par 80 tūkstošiem karavīru) kā 1815. gadā, kad tas piedalījās Vaterlo kaujā. Ironizētāji šo faktu labprāt apspēlē, lai gan tas neko īpaši neizsaka, zinot, ka mūsdienās tamlīdzīgi rādītāji nav noteicošie. Tomēr militārās jomas atstāšana novārtā, kas iezīmējās aukstā kara izskaņā, nepalika bez sekām, tāpat kā eiropiešu pieņēmums, ka turpmāk pietiks ar diplomātiju vai konfliktu zonās nosūtītām miera misijām. Šī uzskata kļūdainība pierādījās jau 90. gadu pirmajā pusē Bosnijā, kur Eiropas valstu vadītie ANO aizsardzības spēki ar vāju mandātu neko nepanāca un bija vajadzīga NATO iesaistīšanās (1995), lai novērstu masu slaktiņus, kāds jau bija noticis Srebreņicā, pārtrauktu Sarajevas aplenkumu un noslēgtu Deitonas miera līgumu. Skaļais sakarā ar karadarbības izraisīšanos Balkānos izteiktais paziņojums, ka konfliktu risināšanā “Eiropas stunda ir situsi” (Luksemburgas toreizējais ārlietu ministrs Žaks Pooss), izrādījās tukši vārdi. Kaut patiesībā eiropiešu rīcībā bija itin iedarbīgi līdzekļi un argumenti, lai šo frāzi iedzīvinātu. Trūka politiskās gribas, un “Eiropas stunda” ceturtdaļgadsimta laikā tā arī jo­projām nav situsi. Taču, lai cik sarežģītas būtu Eiropas lielvalstu Vācijas un Francijas attiecības ar Vašingtonu, paļāvība uz NATO “lietussargu” pastāvēja. Aizsardzības budžeti Eiropā arvien saruka, un politiķiem piemita neafišēta pārliecība, ka ASV nekad neatteiksies no Eiropas drošības garantētāju lomas, jo tā atbilst amerikāņu interesēm.

Baraks Obama savas prezidentūras sākumā tomēr lika manīt, ka ASV stratēģiskajās aplēsēs Eiropa nebūs galvenā. Šī nostāja tika koriģēta sakarā ar Krievijas agresiju Ukrainā, bet daudzu amerikāņu nodokļu maksātāju uztverē viņiem ir uzkrauta nesamērīgi liela nasta NATO un Eiropas aizsardzības uzturēšanā. Ne velti tāda doma izskanēja arī Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņā… Eiropiešiem ar šo viedokli nāksies rēķināties un ieguldīt vairāk līdzekļu aizsardzībā, lai gan Eiropas vadītājiem šķiet nepieņemami uzlūkot pasauli no militāra spēka pozīcijām, jo kara kā politiska instrumenta noliegums bija Eiropas integrācijas pamats. Diemžēl svešu teritoriju okupācijas un aneksijas prakse ir atgriezusies, tāpēc esam atkrituši atpakaļ uz pagājušā gadsimta pirmo pusi, bet varbūt pat vēl tālāk – līdz Senās Romas atziņai “gribi mieru, gatavojies karam”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
“Ārstiem darba būs daudz…” – prognozē profesors
Eiropa piekrīt glābt “Air Baltic”. Cik miljons tā dos šoreiz?
“Atgādina padomju sistēmu – bagātiem noņemsim, nabagiem iedosim un beigās visi vienādi nabagi,” Kreituse par pabalstiem
Lasīt citas ziņas
Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu
Roberts Zīle: Pat pārdodot mazākus apjomus, Krievija tagad nopelna vairāk. Iespējams, ka jau gada beigās viss iesaldētais tiks atgūts
Jana Bunkus: Kariņš un viņa ministri ir augstākās raudzes politiķi, taču sabiedrības sašķeltību rada “twitter ballītes” pēc MK sēdēm
Attālināto mācību turpināšanu arī pēc ārkārtējās situācijas beigām atzīst par atbilstošu Satversmei
Krievijas karaspēks ieņēmis lielāko daļu Limanas
15:46
Rīgas dome apsver visus padomju armijas pieminekļa nojaukšanas variantus, arī spridzināšanu
15:30
Roberts Zīle: Pat pārdodot mazākus apjomus, Krievija tagad nopelna vairāk. Iespējams, ka jau gada beigās viss iesaldētais tiks atgūts
14:49
Eiropa piekrīt glābt “Air Baltic”. Cik miljons tā dos šoreiz?
“Lai ir ekonomiskā aktivitāte!” Kilbloka par to, kāpēc svarīgi samazināt PVN
Labība kā ierocis: “Odesas ostas elevatori ir pilni eksportam sagatavotiem pērnā gada ražas kviešiem”
Kas Latvijā nosaka degvielas cenas? Skaidro eksperts
Zaporižjā raķešu apšaudēs sagrauts 121 nams
“Dažiem tauku saturs kā krējumam!” Uztura speciālistes Lizetes Pugas padomi, izvēloties bezpiedevu jogurtu
“Atgādina padomju sistēmu – bagātiem noņemsim, nabagiem iedosim un beigās visi vienādi nabagi,” Kreituse par pabalstiem
“Jā, tā ir patiesība!” Bergmanis skaidro, kā aizsardzības budžets tērēts stadionu būvniecībai
“Vai tik tas neatgriezīs atpakaļ aplokšņu algas.” Deputāts par minimālās algas celšanu Latvijā
Līdaka: Jaunā paaudze ir krietni imūnāka pret šo “maskavismu” un “rašismu”
ASV domnīca: Krievijas karaspēks gatavo “trešo aizsardzības līniju”
“Dzīvojam no krīzes krīzē!” Kariņa valdība vēlreiz atjaunota
Miris grupas “Depeche Mode” dibinātājs Endrū Flečers
Maijā nodokļu ieņēmumi lielāki nekā bija plānots
VIDEO. Lielo izmēru pašmāju modele Tatjana Mackeviča: “Man vēl nebija sešpadsmit, kad piedzemdēju savu dēlu”
Dzidra, Dzidris, Gunita un Loreta – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Viss, kas jāizdara – jāaiziet un jāpaņem. Zvaigznes ir tavā pusē! Horoskopi 27.maijam
“Ir ziņas, ar ko Mariupolē šobrīd nodarbojas krievu karaspēks,” Rajeva dienas notikumu apskats
“Dieva vārdā, kad mēs stāsimies pretī ieroču lobijam?” Baidens par asinspirti ASV skolā
Ļoti gardi! Sparģeļu un zirņu biezzupa
VIDEO. Kaut kas vēl nebijis! “Bermudu Divstūris” apvienojas dziesmā ar estrādes dīvu Olgu Rajecku
“Slimīgi greizsirdīgs un kontrolējošs”: vēl viena Holivudas aktrise tiesā sniegusi neglaimojošus faktus par kopdzīvi ar Džoniju Depu
“Es esmu lasījis visu, ko viņš smagā reibumā krieviem epastos rakstīja!” Lapsa Adamsonu nosauc par nožēlojamu
Kārlis Šadurskis: LKS ļoti cenšas balansēt krimināllikuma pareizajā pusē, bet es gaidu, kad viņi šo robežšķirtni pārkāps