25
“Motivēs mācīties latviešu valodu”
Mazākumtautību skolu direktoru attieksme pret gaidāmajām pārmaiņām ir dažāda. Rēzeknes Poļu Valsts ģimnāzijas direktore Valentīna Šidlovska norāda, ka viņas vadīto skolu pārmaiņas neietekmēs: “Mēs apzināmies, ka lielākā daļa mūsu skolēnu dzīvos un strādās Latvijā. Tāpēc pie mums gandrīz visi mācību priekšmeti tiek apgūti latviski, neliela daļa bilingvāli, bet poliski tikai ar Poliju saistītie mācību priekšmeti. Eksāmenus jau līdz šim kārtojām latviski.”
Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs, kurš turklāt vada pie IZM izveidoto konsultatīvo padomi mazākumtautību izglītības jautājumos, valdības gaidāmo lēmumu atbalsta un apgalvo, ka šāda nostāja ir lielākajai daļai viņa kolēģu. “Ja skola tiešām īsteno bilingvālās izglītības modeli, ja skolotāji strādā kvalitatīvi un uzmana, lai skolēni apgūtu mācību vielu arī latviešu valodā, tad nevajadzētu no šīm pārmaiņām baidīties. Turklāt apziņa, ka eksāmeni jākārto latviski, skolēnus vēl vairāk motivēs mācīties latviešu valodu,” teic R. Alijevs. Viņa vadītajā skolā vidusskolas eksāmenus skolēni jau tagad lielākoties kārto latviski un šogad arī 9. klases absolventi izvēlējās kārtot vienu eksāmenu latviski. Tajā pašā laikā viņš apzinās – daļā skolu centralizēto eksāmenu rezultāti kritīsies.
Sniegums eksāmenos varētu kļūt zemāks
Rīgas 15. vidusskolas direktore Nataļja Kubasova pieļauj: daļai viņas vadītās skolas skolēnu eksāmenu kārtošana latviski varētu sagādāt problēmas, tāpēc skolēnu sniegums eksāmenos varētu kļūt zemāks. Vidusskolēni latviešu valodu jau apguvuši augstākā līmenī, tāpēc lielākās bažas direktore ir par topošajiem 9. klašu absolventiem. “Katrs bērns ir savādāks. Ne katram ir iespējas uzturēties latviskā vidē, ne katram ir dota spēja labi apgūt valodas. Mazākumtautību skolu bērniem būs grūti kārtot eksāmenus tādā pašā līmenī kā latviešu skolās,” viņa spriež. Tajā pašā laikā N. Kubasova atzīst: valdības lēmums spiedīs mazākumtautību skolas censties pēc iespējas vairāk mācību priekšmetu mācīt latviski vai bilingvāli. “Ļoti ceru, ka jaunais kompetencēs balstītais izglītības saturs nebūs tik pārblīvēts kā esošais un varēsim vairāk koncentrēties uz latviešu valodu,” saka direktore.
Citstarp noteikumos plānots arī skaidri norādīt, ka eksāmena vadītājs eksāmenu vada latviski. Šīs vasaras sākumā Izglītības kvalitātes valsts dienesta inspektori bija secinājuši: kaut arī Valsts valodas likums jau paredz, ka valsts un pašvaldību iestāžu rīkotajiem pasākumiem jānoris latviski, daļā skolu eksāmena vadītājs tomēr runā krieviski. Tāpēc nu noteikumos nolemts ierakstīt skaidru prasību vadīt eksāmenu latviski.
Bez izmaiņām eksāmenu valodas jomā, ar grozījumiem plānots arī uzlabot eksāmenu “slepenību”. Nesenajā eksāmenu sesijā tika konstatētas vairākas uzdevumu noplūdes. Tāpēc noteikumos paredzēts iekļaut punktu, kas noteiks: par to, lai eksāmenu uzdevumiem nepiekļūtu nepiederošas personas un informācija par tiem nenoplūstu, atbildīgs būs skolas direktors.
