Eksperti: Tradicionālo mediju noriets Latvijā iezīmē skaudru situāciju 0
Tradicionālo mediju noriets vērojams visā pasaulē, tomēr situācija Latvijā ir īpaši skaudra. Mediju iespējas ir sarukušas un tas atstāj negatīvu ietekmi uz daudziem būtiskiem demokrātijas procesiem, tostarp vēlēšanām, secināts ekspertu diskusijā “Vai 4. varai pieder vara?”, kas šodien, 18. februārī, norisinājās Biznesa augstskolā “Turība”, informēja augstskolas pārstāvis Elvijs Mičulis.
Mazinās uzticība
Eksperti norādīja, ka TV kā medijam uzticas 58% iedzīvotāju, bet neuzticas – 33%, radio uzticas 58%, bet ziņu portāliem – 39%.
“Sabiedrības uzticība medijiem pēdējos gados ir būtiski mazinājusies, pirms 10 vai 20 gadiem uzticības rādītāji pārsniedza 70%. Savulaik cilvēki vairāk par radio uzticējās vien baznīcai,” skaidroja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
“Uzticības samazināšanās tradicionālajiem medijiem saistāma ar paaudžu un vērtību maiņu. Izmaiņas notiek ļoti strauji, jauniešiem ir citas autoritātes un citi informācijas nesēji. TV un radio vietā veidojas uzticība influenceriem un viņu viedoklim,” statistikas datus komentēja Turības Komunikācijas virziena vadītāja Jana Bunkus.
Esošie biznesa modeļi neļaus izdzīvot
Diskusijas ietvaros eksperti arī norādīja, ka pie tāda biznesa modeļa, kāds pastāvējis pēdējos desmit gadus, mediji vairs nevarēs izdzīvot, tāpēc rodas jautājums, kā katrs spēs pielāgoties?
Runājot par tradicionālo mediju nākotni, eksperti bija pretrunīgi – kamēr vieni uzsvēra, ka tradicionālajiem medijiem, kas spēs transformēties, darbs būs arī nākotnē, jo sabiedrības interese par dažādiem procesiem un notikumiem joprojām pastāv, citi norādīja, ka šādām transformācijām vienkārši nepietiks finansējuma.
“Šobrīd tiek grauta viena no būtiskākajām mediju funkcijām – dienaskārtības veidošana. To ietekmē finansējuma trūkums un sociālo mediju uzvaras gājiens,” norādīja žurnālists, raidījumu veidotājs un vadītājs Haralds Burkovskis.
