Iveta Liniņa
Iveta Liniņa
Publicitātes foto

Eksperte: Gaļas bumbiņas un pašrocīga mēbeļu montēšana – kur slēpjas “Ikea” fenomens? 0

Autore: Biznesa augstskolas Turība asociētā profesore, mārketinga eksperte Iveta Liniņa.

VIDEO. Ir iemesls, kāpēc Zelenskis kopš kara sākuma velk vienu un to pašu apģērbu un kāpēc tuvākajā laikā to mainīs 85
“Ir pamats uztraukumam?” Slaidiņš par to, vai Latvijas iedzīvotājiem jāveido pārtikas krājumi 41
Rolands Repša: Krievijā mobilizācija tālāk var attīstīties divos atšķirīgos scenārijos 15
Lasīt citas ziņas

Veikals “Ikea” Latvijā darbojas kopš 2018. gada vasaras, un jau pirmajā darbības gadā kompānijas peļņa sasniedza 10,371 miljonu eiro.

Lai gan ārkārtīgi lielā ažiotāža, kas pavadīja veikala darbības pirmās nedēļas, ir nedaudz mazinājusies, klientu skaits joprojām ir pietiekami liels, turklāt ne tikai no Latvijas, bet arī citām Baltijas valstīm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Biznesa augstskolas Turība asociētā profesore, mārketinga eksperte Iveta Liniņa skaidro, kāds ir “Ikea” fenomens un kādi instrumenti tiek izmantoti, lai sekmētu pirkumu izdarīšanu.

Pārdevēji, kas nepiedāvā palīdzēt

“Ikea” veikali visā pasaulē īsteno ļoti pārdomātu patērētāju politiku, turklāt tas ir lielākais veikals Baltijā, kas atnesis pavisam jaunu mēbeļu un sadzīves tehnikas pārdošanas tirdzniecības veidu.

Vidējam Latvijas pircējam, kas līdz šim mēbeļu veikalos bija pieradis pie neskaitāmiem uzrakstiem “Uz dīvāna aizliegts sēdēt!”, “Ar rokām neaiztikt!” u.tml., beidzot ir iespēja brīvi aplūkot un aptaustīt preces, iemēģināt tās, apsēžoties vai apguļoties, un pat pārbīdīt mēbeles turpat veikalā.

Uz vidējo veikala apmeklētāju tas iedarbojas ļoti pozitīvi. Tāpat kā veikala personāla politika, proti, pārdevēji neuzrunā pircēju pirmie ar reizēm tik kaitinošo jautājumu – kā varu palīdzēt?

Mēs visi labi zinām, kādu iespaidu uz mums atstāj pārspīlētā pārdevēju vēlme palīdzēt. “Ikea” politika, kas paredz, ka pārdevējs iesaistās un palīdz tikai tad, kad pircējs to lūdz, lielai daļai patērētāju ļoti patīk.

Apkalpošanas kvalitāte ir viens no aspektiem, ar ko “Ikea” sākotnēji piesaistījis tik daudz klientu, tomēr pēdējā laikā redzams, ka šī joma sāk pieklibot. Tāpēc rodas jautājums, vai “Ikea” nākotnē spēs noturēt apkalpošanas kvalitāti tādā līmenī, lai pilnībā atbilstu Skandināvijas zīmola vērtībām?

Sātans slēpjas detaļās

Vēl viena lieta, kas viennozīmīgi attiecināma uz “Ikea” fenomenu, ir līdz niansēm pārdomātie sīkumi un nieciņi, kas izvietoti visur veikalā – svecītes, dvielīši, salvetes, ledus standziņas, groziņi un daudzas citas lietas.

Rūpīgi pavērojot, var pamanīt, ka veikalā šīs lietas izvietotas atkārtoti un, ja pircējs vismaz divas vai trīs reizes pamana vienu un to pašu priekšmetu, sāk veidoties sajūta, ka to nepieciešams iegādāties. Turklāt, šie sīkumi gandrīz vienmēr ir zemā cenā – tas veido priekšstatu, ka arī visas pārējās preces veikalā būs lētas.

Acīgākie pircēji noteikti būs pamanījuši, ka “Ikea” piedāvā tikai īpašu izmēru matračus, kuriem der tikai “Ikea” veikalā iegādājamā gulta un gultasveļa. Un otrādi.

Tas nozīmē, ka, iegādājoties vienu lietu, pircējam noteikti būs jāpērk arī otra. Tas pats attiecināms uz virtuves iekārtu un sadzīves tehnikas izmēriem.

Gandarījums par paveikto

Viena no “Ikea” firmas zīmēm ir iespēja gandrīz katru iegādāto mēbeļu priekšmetu salikt un saskrūvēt pašam. Patiesībā vidusmēra patērētājam tā ir liela pievienotā vērtība, pat, ja salikt kādu skapīti vai krēslu bijis gaužām vienkārši, ir gandarījums par paveikto.

Katra mēbeļu skrūvēšana nes līdzi sev stāstu par to, kā šis process noritēja, un mūsdienās tam ir ļoti liela nozīme. Ja iegādājoties dārgu, ekskluzīvu mēbeli, tās vērtība slēpjas tieši finansiālajā ieguldījumā, tad “Ikea” mēbeļu gadījumā vērtība ir mūsu darbs, ko esam ieguldījuši, lai no kastītes ar atsevišķiem priekšmetiem saliktu attiecīgo mēbeli.

Paēduši esam gatavi pirkt vairāk

Domāju, ka lielākā daļa “Ikea” apmeklētāju ir pamanījuši arī plašo ēdināšanas zonu, kas patīkami pārsteidz ar zemām cenām.

Siltie pusdienu ēdieni par dažiem eiro noteikti uzrunā daudzus apmeklētājus. Kāpēc tie tiek piedāvāt, turklāt par tik demokrātiskām cenām?

Pirmkārt, jau sen zināmā patiesība, ka paēdis cilvēks ir apmierināts un priecīgs cilvēks, darbojas arī šeit. Savukārt, apmierināts un priecīgs cilvēks veikalā būs gatavs iztērēt arī nedaudz vairāk.

Garšīgi paēdot, mēs kļūstam labvēlīgāk noskaņoti un atļaujamies tērēt vairāk. Runājot par demokrātiskajām cenām, jāpiezīmē, ka tās palīdz radīt sajūtu, ka arī citas preces veikalā būs tikpat draudzīgās cenās.

Kad pie veikala kases saprotam, ka viss pirkums kopumā nemaz nav bijis tik lēts, kā cerējām, un sākam dusmoties, aiz kases mūs sagaida saldējums vai hotdogs par dažiem eiro centiem un garastāvoklis atkal uzlabojas.

Skandināvija = kvalitāte

Papildus visam iepriekš minētajam jāņem vērā, ka Latvijā un Baltijas valstīs kopumā aizvien valda uzskats, ka Skandināvijas produkti un preces ir augstas kvalitātes.

Šī pārliecība mūs mudina iegādāties arī mēbeles. “Ikea” ir padomāts arī par to, lai katram skapim, galdam vai krēslam būtu kāds skandināvisks nosaukums, piemēram, Zviedrijas ciematu nosaukumi u.tml.

Būt piederīgiem un līdzdarboties

“Ikea” fenomena kontekstā noteikti jāpiemin arī lielais uzsvars uz pašapkalpošanos.

Pašos pirmsākumos, saskaroties ar ļoti lielu pircēju interesi, veikala personāls nespēja tikt galā un vienkārši atvēra noliktavas durvis klientiem, tā sakot – ejiet un meklējiet paši!

Šāda sistēma nostrādāja un darbojas joprojām. Vidusmēra pircējs vēlas piedalīties procesā, ielūkoties tur, kur ikdienā nav iespējams ielūkoties, un “Ikea” mums piedāvā šādu iespēju, vai vismaz ilūziju par to.

Saprotams, ka mums ierastajos veikalu tīklos, nedrīkst doties uz noliktavu, lai milzu plauktos atrastu sev tīkamo preci, bet “Ikea” varam brīvi klejot un atrast kāroto produktu – no sīkākajām precēm līdz pat milzīgām mēbeļu detaļām.

Mēs varam justies līdzvērtīgi ar veikala darbiniekiem, mums nav jārunā ar pārdevēju, kura ar pārākuma sajūtu no augsta plaukta noceļ preci, kuru nedrīkstam aiztikt, kamēr neesam samaksājuši.

SAISTĪTIE RAKSTI

“Ikea” sniedz sajūtu, ka esam piederīgi un līdzdarbojamies visā procesā – no preces aptaustīšanas un izmēģināšanas ekspozīciju zālē līdz tās atrašanai noliktavā, nogādāšanai mājas un samontēšanai.

Un, vai tad to nevēlas gandrīz ikviens no mums – būt piederīgi un līdzdarboties?

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Ir iemesls, kāpēc Zelenskis kopš kara sākuma velk vienu un to pašu apģērbu un kāpēc tuvākajā laikā to mainīs 85
“Ir pamats uztraukumam?” Slaidiņš par to, vai Latvijas iedzīvotājiem jāveido pārtikas krājumi 41
Rolands Repša: Krievijā mobilizācija tālāk var attīstīties divos atšķirīgos scenārijos 15
VIDEO. Pirmais sagūstītais Krievijas mobilizētais neslēpj pārsteigumu par piedzīvoto: “Es no sirds nožēloju, ka tā rīkojos”
VIDEO. “Jums arī tā ir?”: latvietis uzliek “skaitītājus” uz radiatoriem, bet tie nepavisam nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas
Parlaments konceptuāli atbalsta Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu
Rolands Repša: Krievijā mobilizācija tālāk var attīstīties divos atšķirīgos scenārijos 15
VIDEO. Ko Krievijas iedzīvotāji domā par mobilizāciju un vai ir ar mieru doties karot uz Ukrainu?
Iekšlietu ministrs: Riska skalā no 1 līdz 10 situācija Krievijas pierobežā vērtējama kā 7-8 15
Rudens jau klāt! Kā pareizi “ieziemot” dārza mēbeles, lai tās nebojātos mitrumā un salā?
13:31
Parlaments konceptuāli atbalsta Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu
13:17
FOTO. “Jums nav jākliedz uz mani!”: Elizabetes II mazmeitas vīrs nezināmu iemeslu dēļ karalienes bērēs ieradās ar medaļām pie frakas, kuras nav “nopelnījis”
13:12
FOTO. “Visgarlaicīgākais s**** no visiem šoviem!”: mūziķis Ralfs Eilands skarbi nokritizē jauno TV projektu
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1
VIDEO. “Ļoti skaidri liku saprast, ka to vēlos!”: pirms savas 50.jubilejas trešo reizi apprecējusies modes žurnāliste Una Ulme
“Kopš modē uzpumpētas lūpas un citi apaļumi…”: aktrise Vita Baļčunaite prāto par “plastmasīgo” laikmetu 3
VIDEO. Viesuļvētra “Īans” posta ASV Floridas štatu
VIDEO. Buļļupē manīts ronis – vai viņš pārgrauza “NordStream”?
Jauno koalīciju gaidot 11
divi cilvēki uzsāka vakcinēšanas sertifikātu viltošanas “biznesu”? Par viltus sertifikātu prasīja 350–400 eiro 1
Pabriks: Valsts aizsardzības dienesta reformu nebūs viegli veikt, tomēr nav citas izvēles
Sārts piesardzīgs prognozēs par iespējamu masveida protestu veidošanos Krievijā, tomēr tiem esot potenciāls 10
Eklons: Krievijas pilsoņi šobrīd no Latvijas vairāk izbrauc nekā iebrauc
Zelenskis krievu okupantiem: Gribat dzīvot – bēdziet
Enerģijas krīze Eiropā ievirzās bīstamā posmā
Sirmgalve nobrauc sirmgalvi – pretim spīdējusi saule un ņirbējuši uz ceļa stabiņi
“Ir pamats uztraukumam?” Slaidiņš par to, vai Latvijas iedzīvotājiem jāveido pārtikas krājumi 41
Valsts prezidents: Ar cauruļvada “Nord Stream” bojāšanu Krievija ir sākusi jaunu agresijas fāzi
Sākts kriminālprocess par mediķu atteikšanos vest uz slimnīcu sievieti ar smagu galvas traumu 25
VIDEO. Nepatīkami skati: krievi lauž sev kājas, lai izvairītos no mobilizācijas 111
FOTO. “Lūdzu, nesatraucieties par to!”: bijušais prinču Viljama un Harija darbinieks pastāsta, kurš no brāļiem ikdienā izturējās jaukāk
“Cilvēkiem, kurus šobrīd mobilizē, iespējas izdzīvot ir ļoti zemas.” Sārts par to, ka mobilizācija Krievijā ir izmisuma solis
“Ir jāpanāk, lai sankcijas strādā.” Mūrniece par to, ka ne vienmēr noteiktie ierobežojumi darbojas 77
VIDEO. Olgas Rajeckas vīrs Ivo atklāj, kā populārā dziedātāja uzvedas pirms koncertiem
Stādaudzētāja: “Rudenī nederēs pavasarī neizlietotais mēslojums!” Kā šobrīd spēcināt augus?
Stāsts par cilvēcību. Saruna ar kinorežisori Elzu Gauju