Svaigas reņģes.

Nākamajos septiņos gados Eiropas Savienībā (ES) būs aizliegta zivju pārzveja un mešana atpakaļ jūrā, bet pircēji plašāk būs jāinformē par zivju produktiem un to izcelsmi. To paredz jaunā kopējā ES zivsaimniecības politika nākamajiem septiņiem gadiem, kas otrdien atbalstīta Eiropas Parlamentā (EP).

Lasītākie

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?

7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos 28

4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 7

Lasīt citas ziņas

“Noteikumu reforma atrisinās ES zivsaimniecības galveno problēmu, proti, ilgstošu pārmērīgu nozveju. ES Padomei tagad būs pienākums rīkoties ilgtspējīgi, pieņemot lēmumus par nozvejas kvotām,” norādīja par noteikumu izstrādi atbildīgā EP deputāte Ulrike Rodusta.

Zvejniekiem būs jāievēro “maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms”. Proti, būs liegts zvejot vairāk zivju nekā tās attiecīgajā gadā spēj atjaunoties. Jauno ilgtspējīgas nozvejas noteikumu mērķis ir atjaunot un uzturēt zivju krājumus virs maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma līmeņa.

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un LLU lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu

Caurs jumts, brūkoši griesti, ūdens apgāde avārijas stāvoklī: Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs atrodas kritiskā stāvoklī

Laba diena, lai pārskatītu savus ikdienas paradumus. Horoskopi 29. aprīlim

Kā norāda EP, aptuveni ceturtā daļa ES nozvejotā loma tiek izgāzts atpakaļ jūrā, jo noķertās zivis neatbilst vajadzīgajai sugai vai izmēram. Lielākā daļa atpakaļ izmesto zivju iet bojā. Lai šo izšķērdīgo praksi pārtrauktu, kuģiem atbilstoši noteiktam grafikam būs jāieved krastā vismaz 95% loma. Grafikus pakāpeniski ieviesīs no 2015. gada.

Noteikumos, par ko 2013. gadā deputāti vienojušies ar dalībvalstīm, prasa ES dalībvalstīm sākot no 2015. gada noteikt ilgtspējīgas nozvejas kvotas, vai atsevišķos skaidri noteiktos gadījumos – izņēmuma kārtā – līdz 2020.gadam.

EP norāda arī, ka igtspējīgas nozvejas principu turpmāk piemēros arī tiem ES zvejas kuģiem, kas  zvejo ārpus ES ūdeņiem. Tādējādi ES zvejnieki varēs citu valstu teritoriju ūdeņos zvejot tās zivis, kas šīm valstīm paliek pāri. Dalībvalstis ar pārmērīgi lielām zvejas flotēm tiks sodītas ar ES zivsaimniecības fonda subsīdiju aizturi.

Eiroparlamenta deputāti pieņēma arī jaunus zivju tirgošanas noteikumus. Tie nodrošinās to, ka patērētāji būs labāk informēti par zivīm, ko tie pērk. Uz iepakojuma būs jāsniedz plašāka informācija par nozvejas teritoriju vai izmantotajiem nozvejas rīkiem.