Ja tas ir depozīts, kāpēc es nesaņemu atpakaļ visu summu? Pircējiem ir radies iespaids, ka depozīta sistēma jau aiziet galējībās 0
Depozīta glāzes dažādos koncertos, festivālos un citos publiskos pasākumos kļuvušas par ierastu parādību – iegādājoties dzērienu, apmeklētājs piemaksā par vairākkārt lietojamu glāzi, bet pēc tās nodošanas var saņemt atpakaļ naudu vai īpašu žetonu. Taču cilvēku pieredze liecina, ka dažādos pasākumos noteikumi mēdz būt ļoti atšķirīgi. Un tieši tas izraisījis diskusiju sociālajā tīklā “Threads”.
Diskusiju aizsāka Elizabete, kura uzskata, ka depozīta glāžu sistēma sākusi aiziet otrā galējībā. “Katrā pasākumā savi noteikumi. Vienā atdod glāzi un saņem žetonu, citā samaksā 3 eiro depozītu, bet, atdodot glāzi, atpakaļ saņem tikai 2 eiro,” viņa raksta.
Sieviete uzdod pavisam vienkāršu jautājumu – ja samaksātā summa tiek saukta par depozītu, kādēļ, atdodot glāzi, cilvēks nesaņem visu naudu atpakaļ?
“Manuprāt, depozīta glāzēm visos pasākumos vajadzētu būt vienotai un skaidrai sistēmai – cik samaksā, tik saņem atpakaļ. Citādi tas vairs nav depozīts, bet vienkārši glāzes īre ar ļoti radošiem noteikumiem,” viņa secina.
Vēlāk ieraksta autore pat aicina jautājumā iesaistīt atbildīgās institūcijas, lai noskaidrotu, vai nebūtu nepieciešama vienota un apmeklētājiem saprotama kārtība.
Izrādās, līdzīga pieredze un jautājumi ir arī citiem pasākumu apmeklētājiem. “Kur ir patērētāju tiesības tagad? Pilnīgi piekrītu,” raksta Dana.
Savukārt kāda sieviete uzdod vēl vienu interesantu jautājumu – ja tiek runāts par depozīta glāžu sistēmu, vai uz pasākumu iespējams ierasties jau ar iepriekš citur iegādātu depozīta glāzi? Vai tomēr katram pasākumam ir savas glāzes un sava kārtība?
“Būs jāiet uz pasākumiem ar savām glāzēm,” pajoko vēl kāds komentētājs.
Taču neapmierinātību rada ne tikai samaksātā un atmaksātā summa. “Mani visvairāk tracina, ka ir viena šī depozīta atdošanas telts. Man jāiet 300 metru un jāmeklē. Varētu atdot vismaz pie visiem ēdinātājiem/dzērienu tirgotājiem. Tad tiešām vieglāk iet ar savu glāzi,” pieredzē dalās Kristīne.
Ar konkrētu pieredzi dalās arī Amanda. Viņa stāsta, ka par dzērienu samaksājusi deviņus eiro un vēl trīs eiro kā depozītu par glāzi. Taču, nododot glāzi, uzzinājusi, ka atpakaļ iespējams saņemt tikai divus eiro.
“Bieži vien vairs neizvēlos pirkt dzērienu vispār vai pērku kaut ko bundžiņā/pudelē,” viņa raksta, šādu sistēmu vērtējot ļoti kritiski.
Diskusijā izskan arī pieredze ar žetoniem. Kāda sieviete norāda, ka viņai joprojām esot vairāki žetoni, kurus savulaik bijis paredzēts izmantot citos pasākumos, taču vēlāk tādus vairs neesot redzējusi.
