Krievija tankiem uzstādījusi jaunu aizsardzību, taču to var atspēkot vienkārša matemātika 0
Krievijas aktīvās aizsardzības komplekss “Arena-M” faktiski esot Izraēlas sistēmas “Trophy” analogs, tomēr tam ir vairāki būtiski trūkumi, kas īpaši izpaužas Ukrainas kara apstākļos. Par to UNIAN pastāstījis aizsardzības uzņēmuma attīstības direktors un Ukrainas Gaisa spēku rezerves virsnieks Anatolijs Hrapčinskis.
Eksperts komentējis Krievijas mēģinājumus ar “Arena-M” palīdzību uzlabot tanku aizsardzību un tādējādi radīt iespēju bruņutehniku atkal plašāk izmantot frontē.
“Šī sistēma ir paredzēta aizsardzībai pret dažādiem ieročiem, kas var trāpīt tankam. Viena no tās galvenajām problēmām ir darbības attālums. “Arena-M” spēj darboties tikai 20–30 metru attālumā no objekta,” skaidro Hrapčinskis.
Šādu sistēmu darbības princips paredz iznīcināt prettanku raķetes, granātas, FPV dronus un citus tuvojošos draudus. Tomēr, pēc eksperta teiktā, nelielais darbības rādiuss nozīmē, ka sistēma nespēj efektīvi pretoties, piemēram, tradicionālajai munīcijas nomešanai no droniem.
Otra būtiska “Arena-M” problēma esot ierobežotais pretpasākumu munīcijas daudzums.
Hrapčinskis norāda, ka publiski izskanējuši apgalvojumi par gadījumu, kad sistēma uzbrukuma laikā pārtvērusi septiņus dronus. Tomēr jāņem vērā, ka tās rīcībā esot tikai 26 pretpasākumu lādiņi.
“Tātad faktiski tie ir 26 ‘šāvieni’ ar ierobežotu gan iznīcināšanas, gan atklāšanas rādiusu. Mērķus sistēma var atklāt aptuveni 50 metru attālumā. Attiecīgi, ja tā spēj notriekt 26 mērķus, mums vienkārši jānosūta 28 droni. Te jau sāk darboties kara matemātika – un tas arī ir viss risinājums,” sacīja eksperts.
Pēc viņa teiktā, “Arena-M” raksturlielumi daudzējādā ziņā līdzinās Izraēlas “Trophy” sistēmai un tās analogiem. Hrapčinskis uzskata, ka Krievija ir paņēmusi šādu sistēmu prototipu un pašlaik to izmēģina kaujas apstākļos.
Vienlaikus eksperts prognozē, ka gan Ukraina, gan Krievija turpinās meklēt tehnoloģiskus risinājumus, kas ļautu bruņutehniku atkal efektīvāk izmantot kaujas laukā.
Lai tas notiktu, jaunajām aizsardzības sistēmām jāspēj reaģēt uz ļoti plašu apdraudējumu klāstu, īpaši ņemot vērā milzīgo dažādu dronu un citu prettanku līdzekļu daudzumu mūsdienu kaujas laukā.
“Pret jebkuru ieroci, kas savulaik ticis radīts, galu galā ir atrasti pretlīdzekļi, taču pats ierocis no frontes nav pazudis – tas atgriezies modernizētā veidā. Mūsu gadījumā atgriezīsies arī bruņutehnika. Taču tikai pēc tam, kad tiks atrasts risinājums dinamiskajai aizsardzībai pret mūsdienu iznīcināšanas līdzekļiem,” norādīja Hrapčinskis.
Pie šādiem risinājumiem pašlaik strādājot abas karojošās puses.
Iepriekš arī ASV bāzētā Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi ziņojuši, ka Krievijas spēki, iespējams, jau vairākkārt izmantojuši “Arena-M” sistēmu, lai aizsargātu bruņutehniku uzbrukumos Ukrainas pozīcijām.
Analītiķi vērtējuši, ka šāda aktīvās aizsardzības sistēma var apgrūtināt Ukrainas spēku cīņu pret Krievijas bruņutehniku, tomēr diez vai tā viena pati spēs būtiski mainīt tanku lomu frontē. Viens no iemesliem – sistēmu iespējams pārslogot ar pietiekami lielu vienlaicīgu vai secīgu uzbrukumu skaitu.
Kādā no aprakstītajiem uzbrukumiem Ukrainas aizstāvjiem esot bijuši nepieciešami septiņi droni, lai iztukšotu aktīvās aizsardzības kompleksa munīciju. Savukārt konkrētā tanka iznīcināšanai kopumā izmantoti aptuveni 15–20 FPV droni.
