Mirstība no vēža statistiski Latviju ierindo Eiropas “antilīderu” piecniekā. To mainīt palīdzētu diagnostikas un profilakses pasākumu efektivizēšana.
Mirstība no vēža statistiski Latviju ierindo Eiropas “antilīderu” piecniekā. To mainīt palīdzētu diagnostikas un profilakses pasākumu efektivizēšana.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Esam Eiropas “antilīderu” piecniekā: kāpēc neprotam uzveikt un laikus atklāt vēzi? 0

Ivars Ijabs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
Lasīt citas ziņas

Vēzis ir otrs galvenais nāves cēlonis Eiropā pēc sirds un asinsvadu slimībām. Pēdējo trīs gadu laikā cīņa ar vēzi ir izvirzījusies par vienu no galvenajiem veselības politikas virzieniem Eiropas līmenī, kuru, protams, nedaudz aizēnoja Covid-19 pandēmija. Tomēr tas joprojām ir augsti prioritārs temats, vēl jo vairāk tāpēc, ka Covid-19 uzveikšanai gūtā Eiropas pieredze ir nozīmīga arī vēža uzveikšanai.

Līdz šim Eiropas Komisija ir izstrādājusi īpašu plānu cīņai pret vēzi, un Eiropas Parlamentā tika izveidota Īpaša komiteja vēža uzveikšanai. Savukārt Rīgā tikko norisinājās starptautisks kongress “Par nevienlīdzību vēža uzveikšanā”, kurā vēža pacientu organizācijas no vairāk nekā divdesmit Eiropas valstīm apsprieda iespējas mazināt nevienlīdzību vēža dia­gnostikā un ārstēšanā.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Krasa atšķirība valstu starpā

Vēža izdzīvotības rādītāju atšķirības ES dalībvalstīs pārsniedz 25%. Centrālās un Austrumu Eiropas valstu rūpe ir šīs nevienlīdzības mazināšana – gan dalībvalstu starpā, gan arī pašās dalībvalstīs starp dažādām pacientu un iedzīvotāju grupām. Protams, viens no šīs nevienlīdzības iemesliem ir valstu atšķirīgais ekonomiskās attīstības līmenis, budžeta iespējas un veselības aprūpes finansējuma apjoms.

To nevar pārvarēt dažos gados. Tomēr, iedziļinoties šajā problēmā, redzams, ka arī salīdzināma turīguma valstīs rezultāti vēža ierobežošanā ievērojami atšķiras. Piemēram, kā redzams jaunizveidotajā ES vēža nevienlīdzības reģistrā, Latvija ir Eiropas “antilīderu” piecniekā gan mirstībā no vēža (it īpaši no prostatas un dzemdes kakla vēža), gan vēzi veicinošos ieradumos (tabakas un alkohola lietošanā), gan arī veselības aprūpes nepietiekamā finansēšanā.

Toties magnētiskās rezonanses skeneru un datortomogrāfu skaits uz vienu iedzīvotāju pie mums ir virs vidējā Eiropā. Respektīvi, rezultāti cīņā ar vēzi ir atkarīgi gan no veselības aprūpes finansējuma, gan no veselības izglītības, gan politiskās gribas un daudzdimensionāla vēža ierobežošanas plāna.

 

Pozitīvais Slovēnijas piemērs

Daļa dalībvalstu ar Latvijai līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni ir izstrādājušas īpašu valsts vēža uzveikšanas politiku un kļuvušas par centriem cīņā ar vēzi. Slovēnijā, Polijā un Horvātijā ir izstrādāti un tiek īstenoti kompleksi vēža novēršanas un kontroles plāni. Slovēnijas vēža reģistrs, kas ir viens no vecākajiem vēža reģistriem pasaulē, ir ļāvis ļoti precīzi izvērtēt datus par vēzi, un, ieviešot efektīvas skrīninga programmas, ir izdevies ievērojami samazināt saslimstību ar vēzi un mirstību.

Slovēnija ir izstrādājusi arī divus valsts līmeņa rīcības plānus, no kuriem pirmais ir veidots vēža pakalpojumu kartēšanai un augstas kvalitātes aprūpes pieejamības nodrošināšanai, bet otrs ir vērsts uz vēža profilaksi un uz izdzīvojušajiem. Šie plāni paredz daudzveidīgu aprūpi, piešķirtu adekvātu finansējumu, vadlīnijas ģimenes ārstiem utt. Slovēnija ir aktīvi iesaistījusies vēža apkarošanas politikā arī Eiropas līmenī, izmantojot tādas iniciatīvas kā Eiropas partnerība cīņai ar vēzi. Onkoloģijas plāns, iesaistot ekspertus, zinātniekus, mediķus un pacientus, ir izstrādāts arī Latvijā. Šī gada budžetā onkoloģijai piešķirts samērā liels finansējums – vairāk nekā 30 miljoni eiro. Tiesa, tā ir tikai daļa no tā, kas būtu nepieciešams tā pilnvērtīgai ieviešanai.

 

Profilaksei – paaudze bez tabakas

Aptuveni 40% vēža gadījumu ES ir novēršami – profilakse ir efektīvāka nekā jebkāda ārstēšana, un tā ir arī vislētākā ilgtermiņa vēža kontroles stratēģija. Piemēram, smēķēšana neapšaubāmi ir galvenais novēršamais vēža cēlonis ES, jo tā izraisa 15–20% no visiem vēža gadījumiem Eiropā, un ir galvenais vēža izraisītas nāves riska faktors Eiropā. Tabakas un alkohola patēriņa samazināšana tikai daļēji ir veselības budžeta finansējuma jautājums. Daudz lielākā mērā tas ir sabiedrības izglītošanas un šo kancerogēnu pieejamības jautājums.

Tāpēc Īpašā komiteja vēža uzveikšanai Eiropas Parlamentā ne tikai atbalsta mērķi izaudzināt paaudzi bez tabakas un 20 gados panākt, ka tabaku lieto par 20 procentpunktiem mazāk iedzīvotāju (5% iedzīvotāju salīdzinājumā ar aptuveni 25% pašlaik), bet arī rosina pārskatīt Eiropas likumus, lai palielinātu minimālo akcīzes nodokli tabakai, bet tabakas izstrādājumu iepakojumus 80% apjomā klātu brīdinājumi par ietekmi uz veselību. Tāpat tiek rosināts liegt izmantot raksturīgos aromātus tabakas izstrādājumos, lai mazinātu to pievilcību.

 

Pamatā efektīva diagnostika

Efektīvai ļaundabīgo audzēju ārstēšanai svarīga ir vēža iespējami agrīna noteikšana, un būtiskākā loma šajā diagnostikas procesā ir visaptverošam vēža skrīningam. Lai arī Latvijas cilvēkiem ir pieejamas tādas pašas skrīninga iespējas kā cilvēkiem Rietumeiropā, mums trūkst kvalitātes kontroles un rezultātu. Atbilde uz visu ir – vairāk naudas. Tomēr ir efektīvi jāiegulda arī esošie līdzekļi. Piemēram, ja darbojas trīs skrīninga programmas ar viduvējiem rezultātiem, pirms jaunu programmu ieviešanas vajadzētu sakārtot esošās. Nereti jautājums vispirms ir par mērķ­tiecīgu fokusu, nevis visu jautājumu vienlaicīgu atrisināšanu.

Veselība aprūpes uzlabošana ir ES dalībvalstu pienākums Eiropas līmenī, un mēs turpināsim strādāt, lai veicinātu lielāku vienlīdzību vēža uzveikšanā viscaur Eiropā. Ir nepieciešama valstu kopīga rīcība jaunu pretvēža medikamentu izvērtēšanā un iepirkumos, lai samazinātu to cenu. Svarīgi ieviest stingrākus ES noteikumus pesticīdu un kancerogēnu, kā arī ultravioletā un jonizējošā starojuma, dzeramā ūdens un gaisa piesārņojuma kontrolei. Nepieciešama arī Eiropas mēroga izglītojoša komunikācija par vēža novēršanu un agrīnu atklāšanu. Ļoti būtiska ir ES atbalstīta vēža skrīninga shēma.

SAISTĪTIE RAKSTI

Paradoksāli, ka tikai neliela daļa pacientu un ne visi veselības aprūpes speciālisti ir informēti par pacientu tiesībām saņemt pārrobežu veselības aprūpi saskaņā ar ES Pārrobežu veselības aprūpes direktīvu un Regulu par sociālo nodrošināšanu. Šī direktīva ir jāuzlabo, jo īpaši paredzot mobilitāti un piekļuvi īpaši specializētam aprīkojumam un aprūpei un stiprinot valstu kontaktpunktus.

Šie un citi konkrēti priekšlikumi rīcībai Eiropas un dalībvalstu līmenī ir iekļauti Īpašās komitejas vēža uzveikšanai izstrādātajā un parlamenta pieņemtajā rezolūcijā par visaptverošu un koordinētu stratēģiju Eiropas cīņā pret vēzi (http://bit.ly/EP-vezis-rezolucija).

VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
“Izmeklēšana nozieguma vietā stiprinājusi aizdomas.” Zviedrija par atklāto “Nord Stream” noplūžu vietās
Pie Igaunijas krastiem manīta Putinam piederoša superjahta 3
Lasīt citas ziņas
“Pasaule ir nukleāra Armagedona draudu priekšā.” Baidens brīdina, ka Putins nejoko, draudot lietot kodolieročus 49
Sākts kriminālprocess par partijas “Stabilitātei!” deputātes Grevcovas iespējamo melošanu CVK 36
Polijā mājputnu barībā konstatētas neatļautas vielas. Vēl nav zināms, vai šī barība un putnu gaļa nonākusi arī Latvijā
“Šoreiz pie valdības tiksim ātri!” Saruna ar profesoru Klāvu Sedlenieku
Pirms 100 gadiem šajā dienā Latvijā notika 1. Saeimas vēlēšanas
21:02
Šī diena tevi var pārsteigt! Horoskopi 8.oktobrim 1
20:29
Iemīlējuši Latvijas skaņu: “Grammy” balvas ieguvēji atgriežas Rīgā ar jaunu projektu
20:22
Iemīlējuši Latvijas skaņu: “Grammy” balvas ieguvēji atgriežas Rīgā ar jaunu projektu
VIDEO. Vīrietis, kurš Krievijas gaisa trieciena laikā zaudēja visu ģimeni: “Viņi nogalināja visu, kas bija manā dvēselē”
Vai laikapstākļi mainīsies? Sinoptiķu prognoze sestdienai
FOTO. Kā izskatās skaistākās Jūrmalas vēsturiskās ēkas? 1
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Jāni Slaidiņu 6
Pie Igaunijas krastiem manīta Putinam piederoša superjahta 3
Zelenska un Maska strīds “Twitterī”: “Ja kāds nozog Jūsu “Teslas” riteņus, tas nepadara viņu par automašīnas īpašnieku”
FOTO. Influenceri un slavenības tiekas īpašā pēcpusdienas tējas dzeršanas ballītē
“Režīma pilsēta”: kā Liepāja kļuva par PSRS militāro objektu – “nepiederošām” civilpersonām nepieejamu zonu
VIDEO. “Pie kājas man tavs makrolīmenis! Lai no šodienas cenas neceltos!” Lukašenko aizliedzis paaugstināt cenas 73
Dūra mātei, dūra skolotājai! Vai no šīs nelaimes varēja izvairīties? 52
Kāda ir bibliotēku loma mūsdienu apstākļos?
Gada inflācija septembrī varētu būt vismaz 22%
Jānis Grasis: Ņemsim piemēru no ebreju kopienas, kas prasa un beigās arī dabū.
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
Kurzemē policija uziet melnajam tirgum paredzētus šaujamieročus
Monika Zīle: Politisko kaislību duļķes un nogulsnes
VIDEO. Soctīklotāji pārsteigti par kāda zvejnieka neparasto lomu – haizivs olu 3
Liepājā aizdegusies šķeldas kaudze rada spēcīgu sadūmojumu plašākā apkārtnē
Bēgot no mobilizācijas, divi krievi ar laivu atbraukuši uz Aļasku
Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, solot pabalstus iedzīvotājiem
Jelgavā aizturēts autobusa vadītājs 2,39 promiļu reibumā 4
Latvijā nogādāts trešais jaunā elektrovilciena sastāvs