Federācija: Starp Baltijas valstīm pašmāju pārtikas produkcijai lojālākie ir igauņi 0
Starp trim Baltijas valstīm pašmāju pārtikas produkcijai lojālākie ir igauņi, sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
“Mēs ceram uz patērētāju lojalitāti, lai gan veikalu plauktos var atrast produktus no dažnedažādām valstīm. Jāatzīst, ka no Baltijas valstīm lojālākie saviem ražotājiem ir igauņi. Piemēram, 90% piena produktu viņu veikalos ir vietējā ražojuma, kamēr mums [Latvijā] vien 60-70%,” sacīja Šure.
Viņa informēja, ka pirms tradicionālās informatīvās kampaņas vietējo ražotāju atbalstam, kam šogad LPUF bija devis saukli “Meklē karotīti”, tika veikta iedzīvotāju aptauja.
“Vien 17% patērētāju iepērkoties regulāri izpēta pārtikas produktu sastāvu. 8% to nedara nekad, bet 44% – vien pa reizei. Tātad aptuveni puse pircēju ļoti pavirši seko līdzi tam, ko īsti pērk,” sacīja Šure, norādot, ka šādai attieksmei būtu jāmainās.
Šure rosināja Latvijas patērētājiem rūpīgāk pētīt produkcijas iepakojumus un lielāku uzmanību pievērst arī izcelsmes vietas noskaidrošanai, jo ārvalstu ražotāji nereti izvēlas savu produkciju dēvēt latviskos nosaukumos, maskējot produkta izcelsmes valsti. Viņa piebilda, ka palīgs steidzīgajiem ir nacionālās pārtikas kvalitātes zīmes “Zaļā karotīte” un “Bordo karotīte”, jo nozīmē, ka produkts ražots Latvijā, turklāt tas ir paaugstinātas kvalitātes.
LPUF padomes priekšsēdētāja piebilda, ka LPUF veiktajā aptaujā liela lojalitāte vietējiem produktiem tika pausta attiecībā uz bērnu ēdināšanu – vecāki atzina, ka viņiem ir svarīgi, lai bērni skolās un bērnudārzos tiktu nodrošināti ar kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem.
“Tas ir signāls, kas pašvaldībām un skolām būtu jāņem vērā, veicot “zaļos” publiskos iepirkumus un palielinot vietējo produktu īpatsvaru bērnu ēdienkartēs. Pēc aptaujas datiem, 90% iedzīvotāju ir svarīgi, lai bērni skolās un bērnudārzos tiktu ēdināti ar kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem. Tāpat 90% respondentu arī pauda viedokli, ka skolu un bērnudārzu iepirkumos priekšroka būtu jādod Latvijā ražotiem produktiem,” sacīja Šure.
Komentējot to, kādēļ Latvijas ražotāju produkcija mēdz būt dārgāka nekā dažviet citviet Eiropā ražotā, viņa norādīja, ka atšķirība ir vien pāris centi, un jautājums vairāk ir par pircēju lojalitāti. Pēc Šures teiktā, Latvijas ražotāju efektivitāte ir uzlabojusies, bet izaicinājums ir pastāvošās problēmas ar darbaspēku. Lai celtu efektivitāti, nepieciešami ieguldījumi, kuru veikšanu nereti apgrūtina darbaspēka trūkums.
Lai celtu vidējo efektivitātes rādītāju valstī, svarīgākā loma ir lielajiem ražotājiem, taču šajā Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudas tērēšanas posmā lielajiem ražotājiem Eiropas Savienības atbalsts nav paredzēts, vērsa uzmanību Šure.
Pēc viņas teiktā, darbaspēka trūkums nozarē ir joprojām neatrisināts jautājums. Viņas ieskatā valsts politikai darbaspēka jautājumos jābūt virzītai uz to, lai apmācītu vietējos darbiniekus un viņi varētu strādāt vadošajās pozīcijās, bet ievest zemākās kvalifikācijas darbaspēku, nevis otrādāk.
“Kāpēc mums ir jāieved fiziķi, augsta līmeņi vadītāji?” retoriski vaicāja Šure, norādot, ka ir jādomā ilgtermiņā. Viņasprāt, ievestais darbaspēks, visticamāk, pēc laika atgriezīsies atpakaļ savā dzimtenē.
LPUF ir Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvo aktu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem informatīvu atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas nozaru asociācijas un dažāda lieluma uzņēmumi.
