Budžeta portfelis
Budžeta portfelis
Foto – LETA

Ministrijā norādīja, ka, pateicoties naftas un citu izejvielu preču cenu kritumam pasaules tirgū, kas noteicis arī citu energoresursu un pārtikas cenu samazināšanos Latvijā, inflācija arī 2016.gadā saglabāsies zema – 0% līmenī. 2017.gadā cenu pieaugums kļūs straujāks, sasniedzot 1,6%, ko noteiks izejvielu cenu stabilizēšanās pasaulē, kā arī augošais pieprasījums iekšējā tirgū, palielinoties iedzīvotāju ieņēmumiem. Savukārt 2018. un 2019.gadā minēto faktoru ietekmē inflācija paaugstināsies attiecīgi līdz 2% un 2,5%. 0

“Līdz ar ekonomisko izaugsmi sagaidāms, ka situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, bet uzlabojumi kļūs arvien mērenāki, bezdarbam tuvojoties dabiskajam līmenim un samazinoties darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaitam. Atbilstoši FM prognozēm bezdarba līmenis Latvijā samazināsies no 9,8% 2016.gadā līdz 8,4% 2019.gadā, savukārt nodarbināto iedzīvotāju skaits pēc 0,2% pieauguma 2016.gadā vidējā termiņā palielināsies tikai nebūtiski. Vidējā bruto darba samaksa, pēc FM prognozēm, 2016.gadā sasniegs 863 eiro un vidējā termiņā turpinās palielināties vidēji par 5,5% gadā,” norādīja ministrijā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Ja esi dzimis vienā no šiem pieciem gadiem, tevī slēpjas potenciāls kļūt par ģēniju
NLO mednieks atklāj kaut ko “daudz satraucošāku” par citplanētiešu eksistenci
“Latvijā ir akūta odu krīze” – kamēr cilvēki šausminās par odu “mākoņiem”, tikmēr entomologs uzsver, ka nekas pārdabisks nenotiek 40
Lasīt citas ziņas

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.gada budžetam, FM izvērtēja iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Pozitīvie riski ir saistīti ar straujāku kreditēšanas pieaugumu Latvijā, kā arī straujāku investīciju attīstību, balstoties uz pašu resursiem. Pozitīvie riski ietver arī ģeopolitiskās situācijas uzlabošanos un straujāku, nekā prognozēts, izaugsmi Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs.

Negatīvie riski savukārt joprojām ir saistīti ar ģeopolitiskās situācijas iespējamu pasliktināšanos un zemu globālās ekonomikas izaugsmi, kā arī ar riskiem Lielbritānijas ES balsojuma sakarā. No iekšējiem faktoriem Latvijas attīstību negatīvi var ietekmēt ilgstoši zemais investīciju līmenis, neprognozēta kavēšanās ar ES fondu līdzekļu apguvi, kā arī produktivitātes pieaugumam neatbilstošs darba samaksas kāpums.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.