FOTO. Egils Levits pēdējā dienā Valsts prezidenta amatā svinīgā ceremonijā noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa 68
Četros gados esmu no sirds mēģinājis padarīt Latviju drošāku, latviskāku un konkurētspējīgāku, savā pēdējā prezidentūras dienā noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa, šādu pārliecību pauda Valsts prezidents Egila Levits.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, prezidents pateicās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) godasardzei, robežsargiem, policistiem un ugunsdzēsējiem par darbu valsts un tās iedzīvotāju labā.
Uzrunājot karavīrus, robežsargus, policistus un glābējus, Valsts prezidents norādīja, ka Brīvības piemineklī simboliski attēloti mūsu karavīri – Brīvības cīņu dalībnieki, kuri izcīnīja valsti. Bez viņiem nebūtu brīvas un demokrātiskas Latvijas.
“Arī šodien jūs sargājat Latviju. Jūsu priekštečiem – Brīvības cīņu dalībniekiem – bija jāizcīna Latvija. Jums ir uzdevums nosargāt Latviju. Nosargāt Latviju, kas ir atjaunota pirms vairāk nekā 30 gadiem, bet kuras apdraudējums joprojām pastāv. Tieši pēdējos gados līdz ar Krievijas agresiju šis apdraudējums ir pieaudzis,” pauda Levits.
Viņš klāstīja, ka Latvijas iedzīvotāji paļaujas uz viņiem, jo karavīri, robežsargi, policisti un glābēji ir profesionāli, disciplinēti, motivēti Latvijas patrioti. Visi Latvijas pilsoņi paļaujas, ka Latvija tiks nosargāta tādēļ, ka tas ir šo spēku uzdevums, kas tiek pildīts no visas sirds, kopā ar Latvijas sabiedrotajiem NATO.
“Jūsu profesionalitāte ir ļoti augsti novērtēta mūsu NATO sabiedroto vidū. Viena no labākajām NATO armijām, vieni no labākajiem NATO bruņotajiem spēkiem. Ne pēc skaita lieluma, jo esam neliela valsts, bet pēc profesionalitātes, pēc tā, kā jūs pildāt savus pienākumus,” pauda Valsts prezidents.
Valsts pirmā persona atzina, ka šī ir pēdējā reize, kad viņš uzrunā klātesošos kā Latvijas bruņoto spēku virspavēlnieks. Levits atzīmēja, ka viņa pēcgājējs – jaunievēlētais prezidents Edgars Rinkēvičs – turpinās šo uzdevumu.
“Es gribētu gan Latvijas tautas vārdā, gan savā vārdā jums izteikt lielu pateicību par jūsu darbu, par jūsu degsmi un par jūsu patriotismu. Paldies jums,” pauda Valsts prezidents.
Tāpat prezidents uzsvēra, ka piektdiena ir viņa pēdējā kalpošanas diena Valsts prezidenta amatā. Viņš atzīmēja, ka Latvijas drošība ir pieaugusi tādēļ, ka esam integrēti NATO aliansē, kas ir pasaulē spēcīgākā aizsardzības alianse. Neraugoties uz Krievijas apdraudējumu, Latvijas drošība ir pieaugusi. Arī tādēļ, ka pašmāju karavīri aktīvi piedalās NATO alianses stiprināšanā.
Viņš atzina, ka mēģinājis padarīt Latviju latviskāku. Prezidenta ieskatā, četru gadu laikā Latvija tāda ir kļuvusi. Pēc prezidenta paustā, tas, ka Latvija ir latviska, tagad ir vairāk vai mazāk pašsaprotams. Visiem Latvijas iedzīvotājiem ir pašsaprotams tas, ka valsts valoda ir latviešu valoda, kurai ir jādominē publiskajā telpā.
“Šis process nozīmē dekolonizāciju. Koloniālisma seku likvidēšana ir vienlaikus mūsu normalizācijas process. Mēs kļūstam pilnvērtīgi kā Eiropas valsts ar savu nacionālo identitāti, ar savu pašapziņu, ar savu lomu Eiropā un pasaulē,” pauda prezidents.
Tāpat Levits uzsvēra, ka viņš mēģinājis Latviju padarīt konkurētspējīgāku. Viņa ieskatā, Latvija var būt konkurētspējīga tikai, ja Latvija iegulda savos cilvēkos, ja viņi ir izglītoti, prasmīgi, ja mums ir tādas spējas, ar ko mēs varam konkurēt pasaulē. Prezidents atzina, ka vēl ir daudz darāmā, bet mēs ejam pareizā virzienā. Prezidents arīdzan ir mēģinājis panākt arī to, lai mēs šajā pareizajā virzienā ietu ātrāk uz priekšu.
“Es pateicos Latvijas tautai par iespēju kalpot Latvijai šos četrus gadus Valsts prezidenta amatā. Es to darīšu arī turpmāk kā atbildīgs Latvijas pilsonis un brīvs cilvēks,” pauda prezidents.
Kā novēroja aģentūra LETA, Valsts prezidenta ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa vēroja aptuveni 50 – 60 cilvēki.
Rīgas pilī plkst.14.30 notiks Valsts prezidenta saruna ar jauniešiem, ar kuriem kopā aizvadīta prezidentūras termiņa noslēdzošā diena. Pēc tās sekos kopīga Levita fotografēšanās ar jauniešiem Rīgas pils Svētā gara tornī.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2019.gada 29.maijā Saeima Valsts prezidenta amatā ievēlēja toreizējo Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Levitu, kuru šim amatam virzīja koalīcijas politiķi. Par Levitu nobalsoja 61 deputāts.
Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā – Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.
Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par Eiropas Savienības tiesas tiesnesi.
Levits ir 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē. Levits arī kandidēja prezidenta vēlēšanās arī 2015.gadā, taču Saeimas vairākums atbalstīja Raimonda Vējoņa kandidatūru.
