Praktiski
Mājas

FOTO. Latviete atjauno 1928.gada māju Jūrmalā: nokrāso pēc senas zviedru receptes, kurā nav ne grama kaitīgu vielu7


Jūrmalnieces Diānas Jances māja tikko nokrāsota ar pašas vārītu krāsu.
Jūrmalnieces Diānas Jances māja tikko nokrāsota ar pašas vārītu krāsu.
Foto: Zigmunds Bekmanis

Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”.

Laikā, kad arvien pieprasītāki kļūst videi draudzīgi risinājumi, lieti noderēs Diānas Jances pieredze, atjaunojot savu māju Jūrmalā. Viņa atradusi vairākus gadsimtus vecu zviedru recepti, kā, izmantojot dabiskas izejvielas, iegūt mainīgajā Latvijas klimatā izturīgu un lēti pagatavojamu krāsu koka fasāžu krāsošanai.

Sens tik sens ir šis stāsts…

Divstāvu koka mājas Abavas ielā 9 pirmsākumi meklējami vēl pirms oktobra revolūcijas, kaut gan dokumentos minēts 1928. gads. “Mans stāsts par šo māju sākas no 2002. gada. Tā kā bērnību pavadīju vecā mājā Mellužos, kura mūsu ģimenei nepiederēja, taču biju to ļoti iemīļojusi, tolaik meklēju aizstājēju, kurā rast līdzīgu noskaņu. Laikam jau šī māja atrada mani, nevis otrādi, jo līdz tam nemaz nezināju, ka Jūrmalā ir tāda ieliņa pie meža,” stāsta Diāna. Pateicoties mājai, kurā uzaugusi un kuras celšanai materiālus savācis tās pirmais īpašnieks būvuzņēmējs Šmits no 1905. gada revolūcijā nodegušo muižu paliekām, viņa daudz ko zinājusi par būvniecību. Bērnības māja joprojām bijusi krāsota ar pagājušā gadsimta 20., 30. gadu krāsām, tādēļ ne mirkli nav radušās šaubas par to izturību.

Kā jau veca māja arī šī sagaidījusi jauno saimnieci bēdīgā stāvoklī. “Jumtu vajadzēja mainīt, jo vecais papes segums nebija glābjams. Bija jāmaina arī pamati, siltumizolācija, jāpārvelk elektrība, nebija ūdens un kanalizācijas. No apšuvuma dēļiem kasījām nost veco krāsu, un, domādama par ilgmūžīgu krāsojumu, vācu senas grāmatas par šo tēmu. Ungurmuižā satiku krāsu meistaru Edgaru Raitumu, kurš mani ātri apmācīja. Viņš izstāstīja, kā to darīt, iedeva krāsu pigmentus, un es izvārīju pirmos piecdesmit litrus krāsas. Atceros zivju pārdevējas izbrīnu, kad sniedzu viņai plastmasas spainīti un prasīju siļķu sālījumu, jo Edgara recepti biju papildinājusi ar savām zināšanām,” atceras Diāna. Ar pirmo vārījumu māja nokrāsota pirms sešpadsmit gadiem, nu pienākusi kārta krāsojumu atsvaidzināt.

Gandrīz bez sliktiem ieradumiem

Foto: Zigmunds Bekmanis

Atšķirībā no ķīmiskajām krāsām Diānas vārītajai krāsai tikpat kā nav trūkumu. “Gatavā masa neveido plēvi, pievienotais vara vitriols atbaida kaitēkļus, siļķu sālījums palīdz iekonservēt koka virsmu. Vienīgais trūkums – parastās dzelzs naglas var sarūsēt, tādēļ, pienaglojot jaunas līstes, tagad izmantoju cinkotās naglas. Tas jāņem vērā, arī krāsu vārot, izvēloties perfekti emaljētu katlu, jo jebkurš rūsas plankums ātri var pārvērsties par caurumu.”

Krāsas recepte nāk no 17. gadsimta, taču pieejama arī internetā, kur to atradusi Diāna, meklējot mīklas krāsas. “Ar miltu krāsu ieteikts krāsot neēvelētas vir­smas. Tā ir viegli pagatavojama, lēta un labi izskatās. Atšķirība ir krāsu pigmentu lietojumā, jo zviedri izmanto sarkano smilti, kādas mums nav. Lai gan vienā televīzijas raidījumā redzēju stāstu arī par Latvijas krāsu zemēm. Latvijas Universitāte veikusi šādu pētījumu, un jau šobrīd māksliniekiem gleznošanai mazās tūbiņās tiekot piedāvātas krāsas, kuras gatavotas no pašmāju minerāliem.”

Zviedru recepte pielāgota Jūrmalas arhitektūrai, kurā dominē zaļganpelēkie un zaļganbrūnie toņi. “Krāsu var pagatavot jebkurā tonī, pievienojot atbilstošu pigmentu, bet es vēlējos, lai mana māja būtu tādā krāsā, kādā ir jūra vētras laikā. Izmantoju zemes pigmentus, jo uzskatu, ka visām krāsas sastāvdaļām jābūt dabiskām, praktiski ēdamām, tādēļ neesmu eksperimentējusi ar ķīmiskiem elementiem. Izņēmums ir pievienotais vara vitriols, kas ne tikai aizsargā koksni, bet dod arī nemanāmi zilo toni. Šāds krāsas sastāvs ļauj krāsot droši, nebaidoties saindēties ar izgarojumiem, un iepriekšējā reizē to darīja arī mani bērni un viņu draugi, būdami pavisam mazi.”

Kas jāliek katliņā?

Desmit litri ekoloģiskās krāsas Diānai izmaksājuši 22,49 eiro. Kad viņa sūrojusies Edgaram Raitumam, ka izmaksas sadārdzina tieši pigmentu iegāde (1 kg maksā 12 eiro), lai ietaupītu, meistars ieteicis rūpīgāk ielūkoties dabā. “Patiesībā melnā krāsa ir sadeguši un oksidējušies kauli. Tos vajag ietīt folijā un uzlikt uz grilkrāsniņas restēm. Brīdī, kad kauli vēl nav pilnībā sadeguši, bet ir jau pārogļojušies, tie jāsaberž, un melnais pigments gatavs. Tas varbūt izklausās mazliet ekstrēmi, taču ir iespējams. Es gan lietoju gatavus pigmentus – dzelzs melno un titāna balto.”

Krāsas vārīšanas process nesagādāšot grūtības nevienam, kurš pats taisījis pankūku mīklu. “Vispirms ūdenī iemaisa kviešu miltus, pievieno vara vitriolu, lineļļu un pašās beigās krāsas pigmentu. Kad masa sāk burbuļot, tai ļauj vārīties apmēram piecpadsmit minūtes. Lai gan ir noteiktas sastāvdaļu proporcijas, jāseko līdzi, lai gatavā krāsa būtu krēmīga kā krējums, kas, ie­smelts karotē, izstiepjas, bet strauji nenotek, – tātad ne par šķidru, ne par biezu. Tad krāsa labi segsies uz virsmas. Interneta dzīlēs atrodamas dažādas versijas, tomēr mana pieredze rāda, ka pirmajam krāsojumam vislabāk izmantot karstu un iesākumā pat atšķaidītu krāsu – tad tā dziļāk iesūksies koksnes porās. Karstā saulē gan krāsot nevajadzētu, jo tas nedos cerēto efektu.” Diānas mājas krāsošanai bijuši nepieciešami 35 litri krāsas, un, darbu pabeidzot, mājās vairs nav bijis ne miltu, ne sāls.

Ja nu visu izvārīto krāsu uzreiz neizdodas izlietot, nav jābēdājas – to var saglabāt vēl pāris nedēļu un pirms atkārtotas lietošanas atkal uzkarsēt. “Ja nepieciešams, masai var pieliet ūdeni, jo stāvot milti sabriest, taču ļoti ilgi uzglabājama tā nav, jo krāsā esošās organiskās vielas var sapelēt.” Pēc zviedru receptes gatavotās krāsas izturības garantija ir desmit gadi, bet reāli tā kalpos vēl ilgāk, jo Zviedrijā redzētas pamestas saimniecības ēkas, kas krāsojumu saglabājušas pat trīsdesmit un vairāk gadus.

Diānas Jances māja ir ieguvusi Eiropas Kultūras mantojuma dienu atzinību par prasmi restaurēt, un viņa atzīst, ka nu te jūtas pat labāk nekā bērnības mājā, kas atradusies kalna galā jūras malā. Atjaunošanas procesā šeit savāktas 17 dažādu māju detaļas, un drīzumā kļūs skaidrs, vai mājai tiks piešķirts vietējā kultūras pieminekļa statuss, bet tas jau būs cits stāsts.

Zviedru krāsas recepte (10 litriem):

Saistītie raksti
Foto: Zigmunds Bekmanis

  • 8 litri ūdens
  • 1 litrs lineļļas
  • 900 g pigmenta
  • 700 g kviešu miltu (ekstra)
  • 200 g vara vitriola
  • pāris ēdamkarotes sāls (pēc izjūtas)
LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LK
Linda Kusiņa-Šulce
Kultūra
“Varu tikai šausmināties par to, kā cilvēki raksta internetā.” Kas visvairāk kaitina filoloģi Ligitu Paegli?
Intervija 1 stunda
IK
Ilze Kalve
Pasaulē
“Ir jābūt gataviem arī mazāk labvēlīgai situācijas attīstībai.” Vēstniece nosauc visbūtiskāko šībrīža aicinājumu Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo Lielbritānijā
7 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Kāpēc Kurzeme nesākas Bolderājā. Kur beidzas vēsturiskā Vidzeme un sākas Latgale? Intervija ar Jāni Turlaju
Intervija 6 stundas
AO
Andris Ozoliņš
Ekonomika
Energoefektivitātes milzis Piņķos: kā Saules ielas 2 iedzīvotāji panāca, ka par siltumenerģiju būs jāmaksā trīs reizes mazāk
1 stunda
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Viens gan ir jāsaprot – vīrusi neatnāk, lai mūs tikai pabaidītu, tie atnāk uz palikšanu
5 stundas